Citas ziņas sadaļā
Aicina parakstīt Eiropas Pilsoņu iniciatīvu par glifosāta aizliegšanu
Aldaru ieguldījums novērtēts
Reģistrēti jau 83 000 suņu - Latvijai Baltijā lielākais suņu reģistrs
LOSP: Lauksaimnieki satraukušies par nodokļu politikas, enerģētikas un KLP nākotni
LOSP: Vinjetes maksājumiem jānonāk Ceļu fondā un uz lauku ceļiem
2017.gada koks - parastā priede
"Gada dzīvotne 2017" - lauku sēta
LOSP atskats uz 2016.gada notikumiem lauksaimniecībā
Tik neprognozējami kā šogad, lauksaimniecībā sen nav gājis jeb biedrības "Zemnieku saeima" 2016.gada notikumu TOPS
Biedrība "Latvijas Jauno zemnieku klubs" ar LLKC atbalstu rīkoja konferenci "Jaunais lauksaimnieks Latvijā"
NVO ziņasLielveikalu ķēdes rada negodīgu biznesa praksi - cieš produkcijas ražotājiKrista Garkalne, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP)
18.02.2013 Statistikas dati liecina, ka lielāko tirgus daļu pārvalda lielveikalu ķēdes. Eiropas Ekonomikas un Sociālo lietu komiteja (EESK) uzskata, ka šis oligopola stāvoklis tajā iesaistītajiem uzņēmumiem nodrošina ārkārtīgi lielu ietekmi uz piegādātājiem un līdz ar to tie var noteikt piegādātājiem nesamērīgus tirdzniecības noteikumus. Armands Krauze, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas loceklis stāsta: EESK prasa, lai arī Eiropas Komisija atzītu, ka starp lielveikalu ķēdēm un pārtikas preču piegādātājiem nepastāv līgumslēgšanas brīvība. To apliecina fakts, ka lielveikalu ķēdes pārtikas preču piegādātājiem uzspiež negodīgu un konkurences noteikumiem neatbilstošu praksi. Šī negodīgā prakse kaitē ne tikai piegādātājiem, bet arī patērētājiem. Lielveikalu ķēžu un piegādātāju tirdzniecības attiecības raisa arvien lielāku interesi un bažas. EESK ir konstatējusi, ka lielveikalu tīklu uzņēmumi visās valstīs veido oligopolu. Statistikas dati liecina, ka lielāko tirgus daļu visur pārvalda neliels mazumtirgotāju skaits, kas cenu un peļņas daļu veido ļoti nepārredzami. Tā kā tirdzniecības ķēdes pieprasa atmaksāt izdevumus par dažādiem pakalpojumiem, piegādātājiem izmaksātā summa par pirkumu neatspoguļo viņu reālos, ar piegādātajiem produktiem saistītos ienākumus. Armands Krauze turpina: EESK ir konstatējusi, ka tirgus nedarbojas un stāvoklis turpina pasliktināties, jo sistēma nav pietiekami regulēta. Piegādātāji pieņem šo, viņiem ļoti neizdevīgo sistēmu, tāpēc, ka viņiem nav izvēles. Ar ētikas kodeksu palīdzību šīs tirdzniecības attiecības nebūs iespējams līdzsvarot. Šāda negodīga prakse ir jāaizliedz ar likumu. EESK prasa, lai Eiropas Komisija sāktu risināt oligopolu jautājumu, izpētītu to reālo īpatsvaru un ietekmi un noteiktu, cik lielā mērā tā ir salīdzināma ar monopolu ietekmi, un tad attiecīgi mainītu konkurences regulējuma principus. ES pārtikas un dzērienu rūpniecības konfederācijas (FoodDrinkEurope) un Eiropas Zīmolu asociācijas (AIM) rīcībā esošā informācija liecina, ka 84% Eiropas lielveikalu tīklu piegādātāju 2009. gadā ir cietuši no līguma noteikumu neievērošanas. 77% no viņiem ir saņēmuši draudus par svītrošanu no datu bāzes, ja viņi nepiekritīs nepamatotajām lielveikalu prasībām. 63% no viņiem ir saskārušies ar to, ka rēķinā noteiktā cena tiek samazināta, lai gan tam nav bijis pamatota komerciāla iemesla. 60% ir nācies veikt neparedzētus maksājumus, par to neko pretī nesaņemot. |