NVO ziņas

Lauksaimnieki un LPS pieprasa atjaunot Valsts autoceļu fondu

Pirmdien, 11. martā notika Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) un lielāko Latvijas lauksaimnieku organizāciju – Latvijas Lauksaimnieku kooperatīvu asociācijas (LLKA) un biedrības „Zemnieku saeima” (ZSA) tikšanās. Organizāciju pārstāvji tikšanās mērķis bija aktualizēt jautājumus, kuri būtiski ietekmē ikviena lauku uzņēmēja ikdienu – sabrūkošos lauku ceļus un zaļos publiskos iepirkumus pašvaldībās.
Lauksaimnieki un LPS bija vienisprātis, ka nepieciešama tūlītēja rīcība, lai glābtu Latvijas lauku ceļus, un to nav iespējams izdarīt bez Valsts autoceļu fonda atjaunošanas. Autoceļu fonda atjaunošana ir būtiska ne tikai ceļu atjaunošanai, bet arī to ikdienas uzturēšanai. LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis: „LPS kongresa rezolūcijās esam iekļāvuši aicinājumu Saeimai un valdībai atjaunot Valsts autoceļu fondu. Esam norādījuši, ka akcīzes nodoklim, ko valstī iekasē par degvielu, ir jāatgriežas uz ceļiem, lai tos varētu uzturēt pienācīgā kārtībā. Ceļi ir kā valsts asinsrite, bez to atjaunošanas valstī nav iespējamas daudzas lietas, tai skaitā lauku uzņēmējdarbības attīstība.”
Tikšanās laikā tika pārrunāta arī nākamajā ES plānošanas perioda Lauku attīstības plānā esošā finansējuma novirzīšana lauku ceļu atjaunošanai. ZSA valdes loceklis Juris Cīrulis: "Visiem ceļiem nauda
nepietiks un ir jāizvēlas noteikti posmi. Uzskatu, ka labāk ir kvalitatīvāk sakārtot īsāku ceļa posmu, nevis nedaudz, un visiem ceļa posmiem. Sāpe mums visiem ir kopīga – ir vajadzīgi sakārtoti un
kvalitatīvi ceļi, primāri mēs esam par ceļu sakārtošanu ražotājiem, kas ideālā variantā apvienojas kooperatīvos. Sarunas laikā LPS priekšsēdētājam uzsvērām, ka ceļu remontu un uzturēšanas izmaksas ir
jāataino daudz caurspīdīgāk nekā līdz šim, jo šobrīd nav skaidrs, kā finansējums tiek iztērēts. Diskusija palika atvērta, un atzinīgi vērtēju LPS priekšsēdētāja aicinājumu lauksaimniekiem dalīties pieredzes apmaiņā.”
Kā LPS pārstāvjiem tikšanās laikā norādīja kooperatīvās sabiedrības „Mūsmāju dārzeņi” vadītāja Edīte Strazdiņa, situācija, kad Latvijas skolās mūsu bērnus sistemātiski barojam ar citās valstīs izaudzētiem dārzeņiem un augļiem, vērtējama kā valstiski tuvredzīga. A. Jaunsleinis klātesošos iepazīstināja ar šogad aizsākto uzņēmējdarbības veicināšanas sistēmu pašvaldībās – katrā no novadiem darbu uzsācis uzņēmējdarbības veicināšanas speciālists, kurš varētu būt nozīmīga atslēga, lai veicinātu zaļo iepirkumu principa ieviešanu ikvienā Latvijas pašvaldībā. LPS arī plāno jau tuvākajā nākotnē darboties pie kooperācijas attīstības pašvaldībās, kur nozīmīgs padomdevējs var būt LLKA un esošie kooperatīvu vadītāji ar savas pozitīvās darbības pieredzi.
LLKA valdes loceklis un kooperatīva „Trikāta” valdes priekšsēdētājs un Uldis Krievārs: „Kā Latvijā ražotas pārtikas iepirkšanas bremzējošs faktors valsts un pašvaldības iepirkumos, bieži tiek minētas situācijas, kad dažādu iemeslu dēļ viens vai divi zemnieki nespēj nodrošināt skolas vai pansionātus ar savu produkciju. Tieši kooperācijas attīstība ir tā, kas šo situāciju efektīvi risina – ja neprognozējamu apstākļu dēļ tiek traucēta piegāde, talkā nāk pārējie kooperatīva biedri. Kooperatīvs arī būtiski atvieglo loģistikas jautājumus un veicina piegādes elastību.”
Tikšanās reizē bez minētajiem piedalījās arī LPS padomniece lauku attīstības jautājumos Sniedze Sproģe, LLKA izpilddirektore Evija Gunika un projektu vadītājs Mārtiņš Trons.