NVO ziņas

Biedrība: Šprotu ražotājus ilgtermiņā var ietekmēt politiski nokaitētā situācija Krievijā un Ukrainā

Lai gan daži zivjrūpnieki martā ir apturējuši produkcijas eksportu uz Krieviju, kopumā Latvijas šprotu ražotājiem vēl nav sākušās jūtamas problēmas saistībā ar Krievijas un Ukrainas attiecību saasināšanos. Tomēr ilgtermiņā, situācijai paliekot tikpat nokaitētai, varētu nākties sašaurināt gan eksportu, gan arī ražošanu, biznesa portālam "Nozare.lv" atzina biedrības "Rīgas šprotes " vadītājs Imants Cīrulis.

"Pagaidām situācija ir kontrolējama un Krievijas notikumu sekas smagi neizjūtam, lai arī nelielas problēmas šprotu ražotājiem sākās jau februārī saistībā ar rubļa devalvāciju. Preces cena Krievijā pieauga, transporta izdevumi arī, bet pircēju maksātspēja samazinās, un tas negatīvi ietekmēja eksportētājus Krievijas , Kazahstānas un Baltkrievijas muitas ūnijas zonā," sacīja Cīrulis.

Viņš arī atzina, ka šprotu ražotāji allaž ir diversificējuši biznesa riskus, līdz ar to darbojas iespējami plašākos tirgos.

"Šprote ir specifisks produkts, pēc kura ļoti liels pieprasījums tieši Krievijā . Tomēr ražotāji eksportē šprotu konservus arī uz citiem tirgiem, kur vien ir krievu un citu NVS tautu diaspora, piemēram, uz ASV, Vāciju, Lielbritāniju. Turklāt Latvijā nav ražotāju, kuri pievēršas tikai šprotēm. Lielākie zivju pārstrādes uzņēmumi kopumā specializējas uz ''premium'' jeb augstākās kvalitātes konserviem, kur tiek izmantotas visdažādākās zivis. Līdz ar to produkcijas noieta tirgi ir ļoti plaši," sacīja uzņēmējs.

Vienlaikus viņš atzina, ka iespējamo Eiropas Savienības ekonomisko sankciju dēļ attiecībā pret Krieviju zivrūpniekiem problēmas tomēr varētu rasties.

"Turpinoties politiskās situācijas saasinājumam, turpinās krist vietējo valūtu vērtība un eksportētājiem noteikti būs problēmas. Ja tiks noteiktas arī sankcijas, visu Krievijas eksportu uz citiem tirgiem "pārsviest" nav iespējams. Tad gan kādā brīdī nāksies samazināt ražošanas apjomus, kas savukārt nozīmēs mazākus zivju iepirkumus no zvejniekiem, cilvēku atlaišanu ražošanas uzņēmumos, bezdarbu, nodokļu apsīkumu valsts budžetā un tamlīdzīgas problēmas," rezumēja biedrības vadītājs.

Biedrībā "Rīgas šprotes " darbojas uzņēmumi "Unda", "Rānda", "Līcis 93", "Sabiedrība IMS", "Brīvais vilnis", "Gamma A", "Karavela" un "Venstpils ZKK". Biedrības uzņēmumu apgrozījums 2012.gadā sasniedza 75,13 miljonus latu, tajos kopā nodarbināti 3050 strādājošie.

Jau vēstīts, ka marta sākumā sakarā ar saspīlēto politisko situāciju Krievijā un Ukrainā , vietējās valūtas grivnas un Krievijas rubļa straujo kritumu AS "Brīvais vilnis" apturējis piegādes Ukrainai un samazinājis piegādes Krievijai . Martā uzņēmums novirzīs gatavo produkciju uz alternatīvajiem tirgiem, tikmēr ražošanas apjoma samazināšana netiek plānota.

Savukārt jau iepriekš Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure prognozēja, ka notikumi saistībā ar Ukrainas un Krievijas attiecībām negatīvi ietekmēs Latvijas pārtikas ražotājus , īpaši saistībā ar sadarbības partneru maksātspēju. Līdz ar to krīzes ieilgšanas gadījumā valdībai vajadzētu apsvērt iespēju atbalstīt eksportētājus.

Kā ziņots, Eiropas Savienība (ES) un ASV pirmdien vērsušas sankcijas pret Krievijas un Krimas amatpersonām, kuras tiek vainotas Ukrainas krīzē.

ES dalībvalstu ārlietu ministri pirmdien vienojās par sankcijām, kuras tiks vērstas pret 21 Krievijas un Krimas amatpersonu, kas tiek vainotas Ukrainas krīzē. Savukārt Savienotās Valstis pirmdien paziņoja, ka vērsīs sankcijas pret septiņām augstām Krievijas valdības amatpersonām un parlamenta deputātiem, reaģējot uz centieniem anektēt Ukrainai piederošo Krimas pussalu.

Šāds lēmums pieņemts pēc svētdien Krimā notikušā referenduma, kurā saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem 97% vēlētāju atbalstīja atdalīšanos no Ukrainas un pievienošanos Krievijai.