Citas ziņas sadaļā
Aicina parakstīt Eiropas Pilsoņu iniciatīvu par glifosāta aizliegšanu
Aldaru ieguldījums novērtēts
Reģistrēti jau 83 000 suņu - Latvijai Baltijā lielākais suņu reģistrs
LOSP: Lauksaimnieki satraukušies par nodokļu politikas, enerģētikas un KLP nākotni
LOSP: Vinjetes maksājumiem jānonāk Ceļu fondā un uz lauku ceļiem
2017.gada koks - parastā priede
"Gada dzīvotne 2017" - lauku sēta
LOSP atskats uz 2016.gada notikumiem lauksaimniecībā
Tik neprognozējami kā šogad, lauksaimniecībā sen nav gājis jeb biedrības "Zemnieku saeima" 2016.gada notikumu TOPS
Biedrība "Latvijas Jauno zemnieku klubs" ar LLKC atbalstu rīkoja konferenci "Jaunais lauksaimnieks Latvijā"
NVO ziņas"Zemnieku saeima": Nākotnē lauksaimnieciskā ražošana nespēs apmierināt pieprasījumuLīva Liepniece, Zemnieku Saeima (ZSA)
01.10.2014 Biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētāja vietniece un COPA viceprezidente Maira Dzelzkalēja 30. septembrī, pārstāvot Eiropas lauksaimnieku jumta organizāciju COPA, Milānā uzstājās Eiropas Savienības (ES) neformālajā Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē, kur sniedza lauksaimnieku viedokli par Eiropas Savienības plašāku iesaisti pasaules apgādē ar pārtiku, lai mazinātu badacietēju skaitu. Biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja: "Līdz 2050. gadam pasaules iedzīvotāju skaits palielināsies līdz deviņiem miljardiem iedzīvotāju. Lai gan vienā no pēdējiem ziņojumiem par pārtikas nedrošību pasaulē ziņots, ka kopš deviņdesmito gadu sākuma badacietēju skaits ir samazinājies par vairāk nekā 200 milj., viens no tuvāko desmitgažu svarīgākajiem lauksaimniecības uzdevumiem būs nodrošināt pasaules iedzīvotājus ar pārtiku. Ekonomisti ir apstiprinājuši bažas, ka nākotnē lauksaimnieciskā ražošana var nespēt apmierināt globālo pieprasījumu, cenas kļūs augstākas un svārstīgākas. Lai pārtiku nodrošinātu, mums, Eiropas Savienības lauksaimniekiem, jāstrādā ekonomiski pamatoti, ekoloģiski un sociāli atbildīgi. Uzskatu, ka šajā kontekstā ir īpaši svarīgi, ka katra valsts var saglabāt savu ražošanas jaudu, spēt sevi apgādāt ar pārtiku un nebūt atkarīga no potenciāli neuzticamiem sadarbības partneriem. Piemēram, Krievijas Federācijas pārtikas embargo rezultātā Latvijas un arī citi mūsu reģiona piena lopkopēji šobrīd par piena litru saņem knapus 0,20 eiro. Tādēļ neformālajā ministru padomē ir jāpārrunā iespējamie risinājumi gan šābrīža situācijā, gan to, kā varētu risināt līdzīgas situācijās nākotnē." Neformālo ES lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdi rīkoja ES Padomē prezidējošā valsts Itālija, kas par vienu no savas prezidentūras mērķiem izvirzījusi Eiropas Savienības plašāku iesaisti pasaules apgādē ar pārtiku. |