Citas ziņas sadaļā
Aicina parakstīt Eiropas Pilsoņu iniciatīvu par glifosāta aizliegšanu
Aldaru ieguldījums novērtēts
Reģistrēti jau 83 000 suņu - Latvijai Baltijā lielākais suņu reģistrs
LOSP: Lauksaimnieki satraukušies par nodokļu politikas, enerģētikas un KLP nākotni
LOSP: Vinjetes maksājumiem jānonāk Ceļu fondā un uz lauku ceļiem
2017.gada koks - parastā priede
"Gada dzīvotne 2017" - lauku sēta
LOSP atskats uz 2016.gada notikumiem lauksaimniecībā
Tik neprognozējami kā šogad, lauksaimniecībā sen nav gājis jeb biedrības "Zemnieku saeima" 2016.gada notikumu TOPS
Biedrība "Latvijas Jauno zemnieku klubs" ar LLKC atbalstu rīkoja konferenci "Jaunais lauksaimnieks Latvijā"
NVO ziņasLauksaimnieki: 51 miljona eiro piešķīrums nākamā gada budžetā ir minimums, kas nodrošinās vien izdzīvošanuIngrīda Mičāne, Nac.ag. LETA
24.11.2014 Nākamajā gadā plānotais 51 miljona eiro piešķīrums Zemkopības ministrijai būs labs atbalsts lauksaimniekiem, tomēr vienlaikus tā ir minimālā summa, kas nodrošinās saimniecību pastāvēšanu, bet joprojām negarantēs konkurētspēju starp pārējām Eiropas valstīm, aģentūrai LETA atzina lauksaimnieku organizāciju vadītāji. 22. novembrī valdība apstiprināja precizēto Latvijas budžeta plāna projektu 2015.gadam, kurā Zemkopības ministrijai plānots finansējums 33 miljonu eiro apmērā, lai 2015.gadā nodrošinātu papildu valsts tiešmaksājumus lauksaimniekiem 51 miljona eiro apmērā. "Ņemot vērā ne īpaši labvēlīgo gadu lauksaimniekiem, ir svarīgi saglabāt visus līdzšinējos atbalsta mehānismus, tostarp nacionālās subsīdijas, bezakcīzes dīzeļdegvielu un nodokļu sistēmu. Tādēļ tā ir minimālā summa, kas nodrošina saimniecību pastāvēšanu, bet joprojām nenodrošinās konkurētspējīgus apstākļus starp pārējām Eiropas valstīm," norādīja biedrības "Zemnieku saeima" priekšsēdētājs Juris Lazdiņš. Vienlaikus viņš atzina, ka ir gandarīts par valdības lēmumu atbalstīt lauksaimniekus un cer, ka solījums tiks realizēts arī dzīvē. Savukārt Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) ģenerālsekretārs Dīns Cielavs atzina, ka piešķirtais finansējums nozari neatstās "pabērna lomā", tikmēr nākotnē sakarā ar sarežģīto situāciju nozarei varētu būt nepieciešams vēl papildu atbalsts. "Finanšu ministrija ir sākusi apzināties lauksaimniecības nozares būtiskumu, neatstājot to pabērna lomā. Tomēr jāņem vērā, ka Krievijas embargo ietekme uz lauksaimniecību atstājusi būtisku ietekmi, īpaši uz piena nozares attīstību. Tādēļ valstij, iespējams, arī turpmāk būs nepieciešami līdzekļi nozares tālākai atbalstīšanai, ja to nenodrošinās atbildīgās Eiropas Savienības institūcijas," sacīja Cielavs. Kā ziņots, iepriekš lauksaimnieku organizācijas, pamatojoties uz 15.aprīlī valdības sēdē izskatīto Zemkopības ministrijas informatīvo ziņojumu, dažādos atbalstos 2015.gadā papildus pieprasīja 72,89 miljonus eiro, bet 2016.gadā - 70,06 miljonus eiro. Savukārt finansējuma apjoms, ko valdības piedāvājumā iezīmēja premjere, attiecīgi bija 50,96 miljoni eiro un 26,24 miljoni eiro. Plānots, ka nākamā gada valsts budžeta projekts Saeimā tiks iesniegts 10.decembrī. |