Citas ziņas sadaļā
Aicina parakstīt Eiropas Pilsoņu iniciatīvu par glifosāta aizliegšanu
Aldaru ieguldījums novērtēts
Reģistrēti jau 83 000 suņu - Latvijai Baltijā lielākais suņu reģistrs
LOSP: Lauksaimnieki satraukušies par nodokļu politikas, enerģētikas un KLP nākotni
LOSP: Vinjetes maksājumiem jānonāk Ceļu fondā un uz lauku ceļiem
2017.gada koks - parastā priede
"Gada dzīvotne 2017" - lauku sēta
LOSP atskats uz 2016.gada notikumiem lauksaimniecībā
Tik neprognozējami kā šogad, lauksaimniecībā sen nav gājis jeb biedrības "Zemnieku saeima" 2016.gada notikumu TOPS
Biedrība "Latvijas Jauno zemnieku klubs" ar LLKC atbalstu rīkoja konferenci "Jaunais lauksaimnieks Latvijā"
NVO ziņasLatvijas zemnieki Briselē pieprasa no ES risinājumus izdzīvošanaiAinārs Sauka, Nac.ag. LETA
08.09.2015 Zemnieki no Latvijas prasa no Eiropas Savienības (ES) institūcijām risinājumus zemnieku izdzīvošanai esošajā situācijā, aģentūrai LETA stāstīja "Zemnieku saeimas" valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja. "Zemnieku saeimas" valdes locekle Edīte Strazdiņa uzsvēra - ja nebūs zemnieku, nebūs arī kvalitatīvas pārtikas. Viņa arī skaidroja, ka situācija lauksaimniecībā ir sarežģīta, jo lauksaimniekiem ir jāsastopas ar daudziem sarežģījumiem. Piemēram, cūkkopjiem tā ir situācija ar Āfrikas cūku mēra izplatība, piensaimniekiem tās ir Krievijas embargo sekas, kā arī zemās iepirkumu cenas, kas rodas spiediena dēļ no piegādātājiem un lielveikaliem. Sarežģīta situācija ir arī dārzeņu audzētājiem, kuri prasīja stabilitāti un tirgus prognozējamību dārzeņu noietam, lai novērstu situāciju, kad, piemēram, kādā tirgū rodas viena produkta pārprodukcija vai cita produkta deficīts. Tāpēc viena no galvenajām prasībām šodien bija solidaritāte ar lauksaimniecības sektoru, mazinot Krievijas embargo izraisītās sekas, un godīga peļņas sadale visā pārtikas ķēdē. Attiecībā uz lauksaimniekiem nepieciešamo finansējumu Dzelzkalēja teica, ka tam noteikti ir jābūt lielākam par Zemkopības ministrijas (ZM) aprēķināto. Jau ziņots, ka saskaņā ar ZM aplēsēm Krievijas embargo Latvijas piena ražotājiem nesis 50 miljonu eiro zaudējumus, savukārt lauksaimniecības un pārtikas eksportam nodarītie zaudējumi ir apmēram 140 miljoni eiro. Piena iepirkuma cenas lejupslīde Latvijā sākās pērn rudenī, kas tika skaidrots gan ar Krievijas embargo piena pārprodukcijai, gan arī ar vispārējām tendencēm pasaules piena tirgos. Tikmēr piensaimniecības sarežģītajā situācijā šogad var rēķināties ar vairāk nekā 43 miljonu eiro valsts atbalstu, no kura ciltsdarbam piešķirts 23,36 miljonu finansējums, 12,38 miljoni būs atbalsts par slaucamām govīm, bet 7,6 miljoni - ES atbalsts. Dzelzkalēja norādīja, ka saskaņā ar piensaimnieku aprēķiniem kopējai summai būtu jābūt ap 77 miljoniem eiro. "Tāda ir summa, kas vajadzīga, lai nodrošinātu nozares izdzīvošanu, kā arī, lai spētu pielāgoties jauniem tirgiem." Dzelzkalēja atzīmēja, ka pie protestētājiem bija iznācis zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) ar delegāciju. Tiesa, viņam nav izdevies pienākt tuvāk protestētājiem no Latvijas. Jautāta par protesta norisi, Dzelzkalēja un Strazdiņa atzīmēja, ka gājiena laikā viss esot bijis mierīgi, taču, gājiena dalībniekiem nonākot līdz Eiropas Komisijas ēkai, priekšā esot bijuši agresīvi noskaņoti piena nozares pārstāvji, kā arī izmētātas olas, izliets piens, kā arī siens. "Iecerēto mītiņa norisi izjauca agresīvie piena nozares pārstāvji." Protestētāji no Latvijas - cūkkopju, dārzeņu audzētāju un piena nozares pārstāvji - patlaban jau ir atstājuši protesta norises vietu, teica Dzelzkalēja. Taču saskaņā ar aktuālāko informāciju citu valstu piena nozares pārstāvji palikšot protesta vietā līdz plkst.17 pēc Beļģijas laika jeb līdz plkst.18 pēc Latvijas laika. Jau vēstīts, ka pirmdien, 7. septembrī, Beļģijas galvaspilsētā Briselē uz vienu no pēdējo gadu vērienīgākajām lauksaimnieku protesta akcijām, kas saistībā ar kritisko situāciju piensaimniecībā notiek pie Eiropas Parlamenta, ieradušies vismaz 4000 ES zemnieku, tostarp arī Baltijas delegācija vismaz 100 cilvēku sastāvā. Viena no Latvijas lauksaimnieku pārstāvju galvenajām prasībām ir prasība atvēlēt atbalstam piensaimniecībā apmēram 700 miljonus eiro no kopējā ES lauksaimniecības rezerves fonda, kurā ikgadējās nodevas ieskaita arī Latvijas zemnieki un kurā tiek novirzītas arī soda naudas par pārsniegtajām kvotām. Akcija samērota ar laiku, kad Briselē sāksies ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes ārkārtas sēde. Vēl nav zināms, vai pēc akcijas izdosies panākt finansiālu atbalstu arī Latvijas piensaimniekiem un cik liels varētu būt tā apmērs. Iepriekš, 24.augustā, Briselē Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai (V) tiekoties ar Eiropas lauksaimniecības komisāru Filu Hoganu, komisārs solījis, ka ārkārtas sēdes laikā tiks skatīts risinājums īpaši Latvijas piensaimniecības nozares atbalstam. Savukārt zemkopības ministrs Dūklavs (ZZS) pēc valdības sēdes 1.septembrī, vaicāts, vai ES atbildei ir kādas indikācijas, atturējās komentēt, bet piebilda, ka "ir arī pozitīvas indikācijas". Protesta akciju organizē Eiropas lauksaimniekus vienojošā organizācija "Cop/Cogeca", akcentējot bezprecedenta situāciju piena, cūkkopības, lopkopības, augļu un dārzeņu nozarēs un pieprasot tūlītēju rīcību no atbildīgajām ES institūcijām. |