NVO ziņas

Dūklavs: Pagaidām no Briseles nav signālu par 23 miljonu eiro papildu atbalsta piešķīrumu cūkkopjiem

Pagaidām vēl nav zināms, vai saistībā ar kritisko situāciju Āfrikas cūku mēra (ĀCM) dēļ cūku audzētāji varēs rēķināties ar Eiropas Komisijai lūgto 23,5 miljonu eiro atbalstu, pēc šodien Saldus novadā notikušām diskusijām ar cūkkopjiem aģentūrai LETA atzina zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).

"Aizvakar par šo jautājumu runāju ar lauksaimniecības komisāru [Filu Hoganu], un pagaidām tādu signālu nav. Tādēļ cūkkopjiem prātīgi jālieto 2,5 miljonu atbalsts, ko nupat piešķīra valsts. Tieši par to arī runāju ar zemniekiem - kā šo naudu pareizi izmantot biodrošības pasākumiem, lai neievazātu mēri saimniecībās," sacīja Dūklavs.

Vienlaikus viņš norādīja, ka varētu sagaidīt pozitīvu Briseles atbildi saistībā ar Baltijas valstu priekšlikumiem par cūkgaļas tirdzniecību tā dēvētajā otrajā ĀCM riska zonā.

"Par šiem priekšlikumiem informēts gan komisārs, gan ES atbildīgie veterinārie dienesti un ļoti iespējams, ka varētu būt pozitīva atbilde, to zināsim dažu nedēļu laikā," sacīja ministrs.

Kā ziņots, Cūku audzētāju asociācijas vadītāja Dzintra Lejniece jau iepriekš norādīja, ka cūkkopji nobažījušies par iespējamo ĀCM otrās riska zonas noteikšanu Latvijai, kas varētu nozīmēt masveida bankrotus nozarē.

"Patlaban Latvijā noteiktas tikai atsevišķas riska zonas, tikmēr Eiropas Savienībā tiek plānots noteikt otro riska zonu visai Latvijas teritorijai, kas nozīmē pilnīgu tirdzniecības apstāšanos un bankrotus. Līdz ar to ir tikai viena izeja - tā kā otrās zonas statuss varētu būt piemērots arī Lietuvai, Igaunijai un Polijai, jāpanāk, ka vismaz šīs zonas ietvaros tirdzniecība tiks atļauta," sacīja Lejniece.

Jau vēstīts - kopš pērn tika konstatēs ĀCM, cūkgaļas iepirkuma cena samazinājusies par 15%,cūkkopjiem radot 8,1 miljona eiro zaudējumus.

Saistībā ar situāciju nozarē Latvija lūgusi Eiropas Komisijai (EK) papildu finansiālu atbalstu - 23,5 miljonus eiro. Ja finansējums tiks piešķirts, to novirzīs ciltsdarba materiāla glābšanai. Tāpat finansējums varētu segt kontroles izmaksas par saimniecību atbilstību biodrošības prasībām, transportēšanas izmaksas beigto mežacūku savākšanai un citiem mērķiem, kas saistīti ar šīs slimības ierobežošanu.

Tikmēr cūku audzētāji līdz 1.decembrim var pieteikties kopumā 2,5 miljonu eiro atbalstam, kas tiek novirzīts ĀCM profilaksei un seku likvidācijai. Daļa no atbalsta ir paredzēta preventīvo drošības pasākumu īstenošanai, tādēļ uz to var pretendēt ne tikai cūkkopju saimniecības, kuras jau piemeklējis ĀCM, bet arī jebkura saimniecība Latvijas teritorijā.

Kopumā ĀCM šovasar skāris jau 200 mājas cūkas - Rēzeknes, Mazsalacas, Ainažu, Staiceles, Ambeļu un Vecsalienas pagastā. Savukārt mežacūku populācijā līdz 3.septembrim konstatēti 653 slimi dzīvnieki 39 novadu 115 pagastos.

ĀCM Latvijā pirmoreiz tika reģistrēts 2014.gada jūnijā trim mežacūkām dažus metrus no Baltkrievijas robežas. Tā ir ļoti bīstama saslimšana, jo novietnē, kurā slimība konstatēta, ir jānokauj viss ganāmpulks. Šī kaite Latvijā iepriekš nekad nebija reģistrēta.