NVO ziņas

Daži viedokļi Eiropas Komisijas un Eiropas Investīciju bankas rīkotajā seminārā

Ilze Vabole, AgroPols
30.10.2015

29. oktobrī Rīgā norisinājās Eiropas Komisijas un Eiropas Investīciju bankas rīkots seminārs, kurā diskutēja par Lauku attīstības programmas ieviešanas izaicinājumiem, līdz šim sasniegto, kā arī dažādu finanšu instrumentu izmantošanu lauksaimniecības attīstībai. Seminārā piedalījās Eiropas Lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs Fils Hogans (Phil Hogan), Latvijas Republikas zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, Eiropas Komisijas, Eiropas Investīciju bankas grupas un vietējie eksperti.

Kā informēja LETA pārstāve Ingrīda Mičāne, seminārā uzrunu teica zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. "Par spīti visām problēmām, kas Latvijas zemniekus ietekmē jau kopš pagājušā gada nogales, zaudējumu bedre pildās un drīz jau būs pilna ar uzviju. Mūsu zemnieki un pārtikas ražotāji Krievijas vietā atraduši 19 jaunus tirgus, kur veiksmīgi strādāt. Lauksaimnieki nekādā ziņā nav bezcerīgi, tieši pretēji - krīze visus padarījusi uzņēmīgākus un spītīgākus," sacīja ministrs.

Vienlaikus viņš atzina, ka liela nozīme situācijas stabilizēšanā ir Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstam un banku aizdevumiem.

"Privātie investori bija un būs, bet viņi kļuvuši ļoti uzmanīgi. Tikmēr ES nauda nāk stabili un faktiski palīdz realizēt lielāko daļu projektu. Neraugoties uz grūto situāciju, bankas kredītus dod un interese par tiem ir ļoti liela. Man par brīnumu, arī piena nozarē iesniegti ļoti daudzi attīstības projekti, arī jaunu fermu būvniecībai," sacīja Dūklavs.

Tāpat viņš norādīja, ka nozīmīga loma ir arī stabilajiem banku kredītprocentiem Latvijā.

"Kopumā 20% no banku portfeļa ir aizdevumi lauksaimniekiem. Kredītus viņi atmaksā apzinīgi - padsmit gadu laikā ir tikai 0,4% zaudējumi, kas ir ļoti labs rādītājs. Tikko atgriezos no Ukrainas, kur uzzināju, ka banku procentu likmes zemniekiem šajā valstī ir 25-40%, kamēr Latvijā šīs likmes ir 2,5-4% līmenī," sacīja zemkopības ministrs.

Saskaņā ar zemkopības ministrijas aplēsēm Krievijas embargo radītās sekas lauksaimniecības un pārtikas produktiem ir 140 miljoni eiro, bet 44,3 miljoni eiro ir zaudējumi piena nozarei.

2014.gada jūlijā EK un Eiropas Investīciju banka parakstīja saprašanās memorandu par sadarbību lauksaimniecības un lauku attīstības jomā, kas paver ceļu ciešākai sadarbībai starp abām iestādēm vairākās jomās, tostarp finanšu instrumentu, pētniecības un inovāciju jomā.

Lai atļautu Eiropas fondu resursu izmantošanu finanšu instrumentu piesaistei, dalībvalstīm jāiestrādā tie savās lauku attīstības programmās un jāgādā par paredzēto pasākumu īstenošanu. Finanšu instrumenti var būt dažādi - kredīti, garantijas, kapitāls, un tie var tikt izmantoti jebkurā tautsaimniecības nozarē.

Dzelzkalēja: nepieciešams mazināt birokrātijas slogu Latvijas lauksaimniecībai

Kā pastāstīja biedrības "Zemnieku saeima" sabiedrisko attiecību speciālists Edgars Bērziņš, ar Latvijas lauksaimnieku izaicinājumiem klātesošos iepazīstināja biedrības "Zemnieku saeima" (ZSA) priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja.

Savā uzrunā klātesošajiem, to skaitā augsta līmeņa ES un Latvijas amatpersonām, M.Dzelzkalēja uzsvēra Latvijas lauksaimnieku vajadzības un izaicinājumus tuvākajā nākotnē - lauksaimniecības produkcijas ražošanas pielāgošanu Eiropas Savienības (ES) standartiem, lauksaimniecībā izmantojamās zemes atgriešanu ražošanā un lauksaimnieku savstarpējās sadarbības veicināšanu. Tāpat M.Dzelzkalēja norādīja uz nepieciešamību sniegt pietiekamu atbalstu topošajiem lauku uzņēmējiem, ko šobrīd ievērojami apgrūtina gan fakts, ka trūkst konkrētas definīcijas, kas ir jaunais lauksaimnieks, gan projektu līdzfinansēšanas instrumentu trūkums.

M.Dzelzkalēja: Viens no galvenajiem tematiem šīs dienas konferencē un tās ietvaros notiekošajās diskusijās, ir nepieciešamība uzlabot valsts iestāžu efektivitāti un elastīgumu, kā arī mazināt birokrātiju. Procesu vienkāršošana bija viens no svarīgākajiem uzstādījumiem pirms iepriekšējās Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformas. Diemžēl realitātē mēs redzam - to nav izdevies piepildīt, taču tas ir ļoti būtiski visiem lauksaimniekiem un uzņēmējiem. Tāpat, domājot par turpmāku lauksaimniecības sektora attīstību, ir būtiski uz finanšu piesaisti paraudzīties plašāk nekā līdz šim pierasts, stimulējot arī privātā resursu ienākšanu investīciju veidā, līdzīgi kā jau tas notiek citās uzņēmējdarbības nozarēs. Lauku attīstības plāna ietvaros visiem naudas nekad nepietiks, tāpēc ir jāstrādā pie finanšu instrumentu dažādošanas.

Zemkopības ministra un ES lauksaimniecības un lauku attīstības komisāra tikšanās

Ceturtdien, 29. oktobrī, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs tikās ar ES lauksaimniecības un lauku attīstības komisāru Filu Hoganu, lai pārrunātu vairākas aktualitātes lauksaimniecībā, informēja ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietnieks Kaspars Funts.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs atkārtoti uzsvēra nepieciešamību vienkāršot ES Kopējo lauksaimniecības politiku, t.sk. samazinot dažādas kontroles, lai ES atbalsta finansējumu varētu operatīvāk novirzīt lauksaimniekiem un tādējādi veicināt straujāku lauku attīstību.

Tāpat arī Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs norādīja uz nepieciešamību ES un ASV Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības (TTIP) līgumā ievērot dalībvalstu nacionālās un ES kopējās intereses. Tikšanās laikā ES lauksaimniecības komisārs tika informēts par programmu “Skolas piens” un “Skolas auglis” sekmīgo īstenošanu Latvijas skolās, tāpēc to tālākai realizēšanai nākotnē ir nepieciešams atbilstošs ES finansējums, lai Latvijas skolēni ikdienas uzturā izglītības iestādēs varētu lietot pienu, augļus un dārzeņus.

AgroPols

x

Paroles atgadināšana