NVO ziņas

Bioloģisko zemnieku galvenā motivācija - vēlēšanās saudzēt un saglabāt vidi

Liene Brizga-Kalniņa, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija (LBLA)
20.05.2016

Latvijā šobrīd ir ap 3700 reģistrētu bioloģiskās lauksaimniecības operatoru, 3500 no tiem - bioloģiskās zemnieku saimniecības. Jauno bioloģiskās saimniekošanas gribētāju pieteikumu pieņemšana šogad noslēdzās 1.maijā, un bioloģiskās sertifikācijas institūcijas "Vides kvalitāte" un "Sertifikācijas un testēšanas centrs" saņēmušas vairāk kā 700 pieteikumus no lauksaimniekiem, kuri vēlas iegūt bioloģisko sertifikātu.

Lai arī precīzais jauno bioloģisko saimniekotāju skaits būs zināms vasaras beigās pēc dokumentu pārbaudes un inspekcijām saimniecībās, šogad paredzams bioloģisko lauksaimnieku skaita kāpums.

Motivācija bioloģiskajiem - vides saudzēšana

Kampaņas "BioLoģiski!" veiktā esošo Latvijas bioloģisko lauksaimnieku aptauja liecina, ka galvenā motivācija saimniekot bioloģiski ir vēlēšanās saudzēt un saglabāt vidi - to pieminēja gandrīz puse aptaujāto zemnieku. Otra būtiskākā motivācija - pārliecība par bioloģiskās lauksaimniecības metodi, ko pieminēja 35% aptaujāto.

Pieaug jauno saimniecību skaits

Saskaņā ar Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas rīcībā esošajiem datiem, apmēram puse Latvijas bioloģisko saimniekotāju šajā nozarē strādā jau 10 un vairāk gadus, bet ar katru gadu pieaug arī to saimniecību skaits, kuras sāk vai pāriet uz bioloģisko saimniekošanu.

Pārliecināti par attīstību

Bioloģiskie saimniekotāji paši uzskata, ka bioloģiskā lauksaimniecība attīstīsies arvien straujāk un kļūs par nozīmīgu pārtikas aprites un lauksaimniecības daļu - šo viedokli atbalstīja 66% aptaujāto, savukārt kā būtiskākos priekšnoteikumus attīstībai 33% aptaujātie minēja patērētāju informētību un izpratni, vienota bioloģiskās pārtikas loģistikas centra izveidi - 24% un valsts atbalstu - 27%.

Bioloģiskās - ģimenes saimniecības, kuras vada sievietes

Puse Latvijas bioloģisko saimniecību strādā tikai paši īpašnieki un viņu ģimene, apmēram trešdaļā strādā gan ģimene, gan algoti darbinieki, bet apmēram 10% saimniecībās - tikai algoti darbinieki. Latvijā ir vislielākais sieviešu - bioloģisko saimniecību vadītāju īpatsvars Eiropas savienībā - 42%, kamēr Eiropas savienībā vidēji šis rādītājs ir 24%.

Bioloģiskie saimnieki - jaunāki

Lielākā daļa bioloģisko lauksaimnieku Latvijā ir 45-55 gadus veci, un tas saskan ar kopējo Eiropas savienības tendenci, kas rāda, ka bioloģiskie lauksaimnieki vidēji ir jaunāki nekā nebioloģiskajā lauksaimniecībā strādājošie. Eiropas savienībā kopumā 61% bioloģiskajā lauksaimniecībā strādājošo ir jaunāki par 55 gadiem, bet nebioloģiskajā lauksaimniecībā šīs vecuma grupas pārstāvji ir mazāk - 44%.

"Es bioloģisko lauksaimnieku redzu kā aktīvu, mūsdienīgu cilvēku, kas pastāvīgi tiecas apgūt jaunas zināšanas, un priecājos, ka mūsu saimei pievienojas arvien jauni zemnieki, un arī gados arvien jaunāki cilvēki. Kopdarbībā ar valsti un patērētājiem mēs varam panākt, ka arvien vairāk mūsu ikdienas pārtikas grozā ir bioloģiskā pārtika," teica Gustavs Norkārklis, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītājs.

Par kampaņu

Kampaņa "BioLoģiski!" īstenota ar Eiropas Savienības un LR Zemkopības ministrijas finansiālu atbalstu un Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas līdzfinansējumu. Tā noritēs līdz 2016.gada jūlijam. Kampaņas īstenotājs ir Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija.

Par bioloģisko pārtiku

Bioloģiskā pārtika ir audzēta un ražota saskaņā ar dabiskajiem augu un dzīvnieku augšanas procesiem, neizmantojot sintētiski ražotus pesticīdus, minerālmēslus un antibiotikas. Termini "bioloģisks" un "ekoloģisks", "bio" un "eko" attiecībā uz pārtiku ir vienlīdzīgi.

Informāciju sagatavoja Liene Brizga-Kalniņa, Kampaņas "BioLoģiski!" koordinatore.

Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija (LBLA)

x

Paroles atgadināšana