Citas ziņas sadaļā
Aicina parakstīt Eiropas Pilsoņu iniciatīvu par glifosāta aizliegšanu
Aldaru ieguldījums novērtēts
Reģistrēti jau 83 000 suņu - Latvijai Baltijā lielākais suņu reģistrs
LOSP: Lauksaimnieki satraukušies par nodokļu politikas, enerģētikas un KLP nākotni
LOSP: Vinjetes maksājumiem jānonāk Ceļu fondā un uz lauku ceļiem
2017.gada koks - parastā priede
"Gada dzīvotne 2017" - lauku sēta
LOSP atskats uz 2016.gada notikumiem lauksaimniecībā
Tik neprognozējami kā šogad, lauksaimniecībā sen nav gājis jeb biedrības "Zemnieku saeima" 2016.gada notikumu TOPS
Biedrība "Latvijas Jauno zemnieku klubs" ar LLKC atbalstu rīkoja konferenci "Jaunais lauksaimnieks Latvijā"
NVO ziņasFSC sertifikāta zaudēšana rada bažas par valsts mežu apsaimniekošanuAgroPols
23.11.2016 Kopš 20.novembra bez ilgtspējīgas mežsaimniecības sertifikāta FSC palikusi puse no AS "Latvijas valsts meži" (LVM) reģioniem. Sertifikāta termiņš Ziemeļkurzemes reģionam beidzās augustā. Rietumvidzemei - septembrī, bet 20.novembrī bez sertifikāta palika arī Zemgales un Vidusdaugavas reģioni. FSC nosaka prasības mežu līdzsvarotai apsaimniekošanai, ievērojot ne tikai ekonomiskās, bet arī vides un sabiedrības vajadzības, un atteikšanās no sertifikāta liecina par LVM nespēju vai nevēlēšanos šīs prasības ievērot. Tas rada bažas par Latvijas valsts mežu nākotni. Šobrīd sliktā stāvoklī ir visi Latvijā sastopamie Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamie mežu biotopi. Lai gan LVM ir ieviesuši kārtību aizsargājamo biotopu konstatēšanai, šī sistēma ir nepilnīga, ko apliecina gadījumi, kad īpaši aizsargājamus mežus ciršanai paredzētos nogabalos konstatējuši vietējie iedzīvotāji vai ar LVM nesaistīti dabas aizsardzības eksperti. Reģistrēti arī gadījumi, kad saudzējami meži ir nocirsti. "Diemžēl Latvijas normatīvi nenodrošina pietiekamu aizsardzību bioloģiski vērtīgām mežaudzēm ārpus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, un pašlaik mežu apsaimniekošanas FSC sertifikācija ir vienīgais līdzeklis, lai "saimniecisko mežu" apsaimniekotājs savlaicīgi pievērstu uzmanību dabas vērtībām un praksē reāli līdzsvarotu ekonomiskās, vides un sociālās intereses," atzīmē Latvijas Dabas fonda padomes locekle Lelde Eņģele. Samazinājušās arī vairākas meža putnu populācijas. Savulaik Latvija varēja lepoties, ka mūsu mežos mīt ap 5% pasaules melno stārķu, taču šī aizsargājamā suga piedzīvojusi strauju populācijas lejupslīdi, un šobrīd Latvijā ligzdo tikai mazliet vairāk nekā 1% pasaules melno stārķu. Būtisku negatīvu ietekmi uz sugu atstāj ne tikai dzīvesvietu zudums, bet arī mežizstrāde ligzdošanas laikā. Vērtējot parasto putnu populāciju pārmaiņas kopš 2005. gada, redzams, ka visas sugas, kam novērota būtiska skaita samazināšanās, saistītas ar mežiem. Viesturs Ķerus, Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs norāda: "Visticamāk, galvenais faktors, kas negatīvi ietekmē meža putnu populācijas, ir dzīvotņu degradācija mežsaimnieciskās darbības ietekmē, tomēr papildu spiedienu rada tas, ka katru pavasari valsts mežos vien mežizstrāde izposta vairāk nekā 50 tūkstošus putnu ligzdu. Ilgtspējīga mežu apsaimniekošana atbilstoši FSC principiem nozīmētu arī meža pamatiedzīvotāju - putnu - vajadzību ņemšanu vērā." Tieši LVM Zemgales reģions, kuram FSC sertifikāta termiņš beidzies šomēnes, šogad ieguvis negatīvu publicitāti, cērtot Elejas un Īles apkārtnes mežus, neuzklausot vietējos iedzīvotājus, sniedzot sabiedrībai nepilnīgu vai nepatiesu informāciju un pat iesūdzot vietējo iedzīvotāju tiesā. Elita Kalniņa, Vides aizsardzības kluba viceprezidente: "Ir pilnīgi nepieļaujami, ka Latvijā jārīko apspriešana par kaimiņu šķūnīša būvniecību, bet gadījumos, kad izšķiras, vai dzīvosi izcirtuma vai meža malā, sabiedrība pat netiek informēta. Sevišķi būtiska iedzīvotāju iesaistīšana ir gadījumos, kad tas skar sabiedrības īpašumu - valsts mežus." Latvijas Ornitoloģijas biedrība, Vides aizsardzības klubs, Latvijas Dabas fonds un Pasaules Dabas Fonds aicina Zemkopības ministriju un Ministru kabinetu nodrošināt to, ka AS "Latvijas valsts meži" apsaimnieko Latvijas iedzīvotājiem piederošos mežus ilgtspējīgi un ievērojot līdzsvaru starp ekonomiskajiem, vides un sociālajiem mērķiem. LVM obligāts uzdevums ir atjaunot un saglabāt FSC sertifikātu, kas ļauj sabiedrībai iegūt neatkarīgu auditoru vērtējumu par Latvijas mežu apsaimniekošanu. Pašreizējā mežsaimniecības prakse nodara būtisku kaitējumu Latvijas dabai un grauj nozares tēlu sabiedrības acīs. Jānis Rozītis, Pasaules Dabas Fonda direktors uzsver: "Meža apsaimniekošanas problēmām pieaugot, FSC standarta prasības nākotnē tikai pastiprināsies. FSC aktualizētie dabas aizsardzības aspekti, sabiedrības vajadzību nodrošināšana, darbinieku tiesības pieprasīs aizvien patiesāku attieksmi un problēmu risinājumus meža nozarē. Uzņēmumiem, kuriem vides un sociālie jautājumi meža apsaimniekošanā nav bijuši tik būtiski, jau ir grūtāk izpildīt FSC prasības. Ņemot vērā, ka FSC sertificētās mežu platības pasaulē turpina pieaugt un saglabājas stabils pieprasījums pēc FSC marķētiem meža produktiem, jājautā, vai Latvija var atļauties atteikties no atbildīgas mežsaimniecības prasību īstenošanas, kaut nacionālā līmenī dabas un sabiedrības vajadzības lēmuma pieņēmējiem neliktos prioritāras." Informāciju sagatavoja Viesturs Ķerus, Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs. |