NVO ziņas

LZAA valdes locekles un LOSP valdes priekšsēdētāja komentārs par "Dzīvnieku brīvības" organizēto akciju Rātslaukumā

Latvijas Zvēraudzētāju Asociācijas (LZAA) valdes locekles Sandras Vilciņas un Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētāja Edgara Treiberga komentārs par šā gada 26.novembrī, organizācijas Dzīvnieku brīvība organizēto akciju Rātslaukumā

Sabiedrībā valda vairāki mīti par kažokzvēru nozari, kas cieši saistīts ar dzīvnieku labturību un to ievērošanu. Dzīvnieku aizsardzības un labturības normu ievērošana ir audzētāju prioritāte, jo tā vistiešākā mērā ietekmē rezultātus un produkcijas kvalitāti, tādēļ jau kopš dzimšanas dzīvnieki saņem kvalitatīvu sabalansētu barību, nepieciešamos vitamīnus un vislabāko aprūpi.

Humānos apstākļos audzēti zvēri ir mūsdienīgs un vispārpieņemts veids kā ražot pārtiku, ādas jakas un kurpes, kā arī kažokus. Mēs pieņemam, ka mūsdienās cilvēkiem ir izvēles iespējas - nēsāt vai nenēsāt kažokus, līdzīgi kā ēst vai neēst gaļu.

Šobrīd Eiropā ir izstrādāta jauna dzīvnieku labturības novērtēšanas sistēmu WellFur. Latvija ir pirmā Eiropas valsts, kura izgājusi WellFur eksperimentālo programmu un ieguvusi pozitīvu sertifikāciju. Kažokādu kvalitāte kļūst par arvien lielāku prioritāti Latvijas Zvēraudzētāju darbā, jo tā varam būt konkurēt spējīgi globālajā tirgū. Savukārt augstai kvalitātei ir nepieciešams, lai dzīvnieki justos pēc iespējas komfortablāk. WellFur programmas ieviešana apliecina, ka Latvijā dzīvnieki jau tagad tiek turēti labos apstākļos.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs: "Ir pilnīgi absurdi deklarēt to, ka Latvijai būtu jāatsakās no kažokzvēru audzētavām, jo tā ir stabila lauksaimniecības nozare, kas dod būtisku pienesumu Latvijas tautsaimniecībai. Līdz šim pasaules prakse ir lieliski pierādījusi, ka, tikko kā kādā valstī kaut kas tiek likvidēts, tas paver lielisku iespēju šo nišu pārņemt citai valstij ar vēl lielākiem apgriezieniem. Vai tāds ir mērķis - kārtējo reizi iznīcināt attīstītu nozari, lai pēc tam to pašu produktu ievestu no citas valsts, bet neradītu pievienoto vērtību tepat Latvijā? Tā ir katra indivīda personīga pārliecība un izvēle, ko nedrīkst ietekmēt populistiski un nepatiesi saukļi."

Bieži tiek uzskatīts, ka zvēraudzētavās tiek audzēti savvaļas dzīvnieki. Šādi apgalvojumi maldina sabiedrību. Fermās audzētās ūdeles un lapsas nav savvaļas dzīvnieki. Šī ir tāda pati lauksaimniecības nozare kā citas. Fermās tiek audzētas šķirnes, kuras veidotas zootehniķu un speciālistu selekcijas darba rezultātā, vairāku desmitu gadu laikā.

Latvijas Zvēraudzētāju asociācija pārstāv desmit biedrus, kuri audzē ūdeles un lapsas. Nozares attīstībā investēta lielākā daļa gūtās peļņas, jeb pēdējo trīs gadu laikā 32,3 miljoni eiro. Darbinieku skaits sasniedz aptuveni 550, bet nodokļos nozare pērn samaksāja 3,5 miljonus eiro.

Informāciju sagatavoja Aija Ikstena, Sabiedrisko attiecību konsultante.