Jaunumi ekonomikā

Ko liecina I ceturksnis?

Armands Vēveris, AgroPols
08.05.2009

Ir aizvadīta vairāk nekā trešdaļa no šā kalendārā gada, un šoreiz ātrāk nekā iepriekš apkopoti arī provizoriskie pirmā ceturkšņa rezultāti, lai vērtētu, kas notiek mūsu ekonomikā, tajā skaitā lauksaimniecībā.
Novērtējuma informatīvais pamats ir līdzīga informācija, kas jau iepriekš izmantota lauksaimnie­cības sektora analīzē I ceturksnim. Proti - lopkopībā tiek izmantoti operatīvie dati par produkcijas ražošanu un realizāciju šajā ceturksnī, bet augkopībā, produkcijas ieguves izteiktās sezonalitātes dēļ, gada laikā iegūstamā produkcija tiek sadalīta ceturkšņos, proporcionāli izdarītajām izmaksām. Tādējādi ikviena ceturkšņa rezultātos ir ievērtēta gada augkopības prognoze. Tādēļ pašlaik, vēl nezinot informāciju par šāgada ražu, publicējamie dati vēlāk tiks precizēti. Augkopības produkcija ir novērtēta, ņemot vērā pēdējo gadu sējumu platību dinamiku, 2005.-2007. gada ražību un produktu cenas, katram produktam raksturīgās tendences, kā arī izmantojot reālās ziemāju sējumu platības. Zinot, ka I ceturksnī augkopības izmaksu ir visai maz, arī tās īpatsvars kopējā lauksaim­niecības produkcijā nav liels.
Rezultātu kopsavilkums
Saskaņā ar operatīvajiem datiem un veikto novērtējumu, lauksaim­niecības produkcijas apjoms šāgada I ceturksnī, pret iepriekšējā gada I ceturksni, salīdzināmās cenās provizoriski ir samazinājies par 4,5%, bet faktiskajās cenās par 20,4%. Ņemot vērā, ka samazinā­jums visā ekonomikā jau pagājušā gada beigās pārsniedza 10%, lauksaimniecība uz šā fona pašlaik izskatās kā viens no sektoriem, kas spēj stabilizēt ekonomiku. Kā zināms, pagājušajā gadā lauksaim­nie­cībā iekšzemes kopproduktam bija pat neliels pluss (+1,3%). Šogad gan ir samazinājums, tomēr salīdzināmās cenās tas nav tik liels kā kopumā citās nozarēs.
Taču faktiskajās cenās samazinājums ir ļoti liels, ko izraisījusi cenu krišanās, pirmām kārtām - pienam. Tieši šis rādītājs ietekmē gan lauksaimnieku ienākumus, gan arī ieņēmumus budžetā. Tomēr redzam, ka visās nozarēs situācija nav vienāda.
Apjomi
Nelielo apjomu samazinājumu veido kritums gan augkopībā, gan lopkopībā. Augkopībā - neparasti augstās 2007. un 2008. gada ražības dēļ - šogad gaidāma nedaudz zemāka raža. Savukārt dati par iesētajām ziemāju platībām rāda, ka ziemas kviešu platības palielinājušās par 19%, bet ziemas rapšu - pat par 27%. Vasarāju kultūru platības novērtētas, ņemot vērā pēdējo gadu tendences, bet ražības - pieņemot vidējo 2006.-2008. gadā. Minētās izmaiņas arī veido augkopībā ievērtēto kritumu par 6%, salīdzinot ar 2008. gada rekordlīmeni. Tomēr, kā jau parasti, zīmīgas korekcijas var ieviest laika apstākļi līdz ražas novākšanas laikam.
Lopkopības nozarēs pašreizējie dati neuzrāda lielas ražošanas apjomu izmaiņas, taču turpina samazināties liellopu un cūku kaušana. Piena pārdošanas apjomi sasniedz 97,5% no iepriekšējā gada līmeņa. Putnu gaļas un olu ražošana, saskaņā ar provizoriskiem datiem, saglabājas tuvu iepriekšējam līmenim. Ievērtējot arī citu produkcijas veidu izmaiņas, kopējie apjomi lopkopībā aprēķināti 96,0% apmērā no 2008. gada I ceturkšņa līmeņa.
Cenas un produktu subsīdijas
Augkopībā produkcija novērtēta gada vidējās cenās, kas prognozētas, ņemot vērā pašreizējo līmeni un sagaidāmās apjomu izmaiņas. Vērā ņemts arī sagaidāmais vidējo cenu kritums - par 9,0% bāzes cenās un par 9,7% ražotāju cenās. Šāda tendence iezīmēta, sekojot ekonomiskajai situācijai pasaulē, lai gan precīzi to prognozēt nekādi nav iespējams.
Lopkopībā cenu līmenis I ceturksnī, pret iepriekšējā gada I ceturksni, ir ievērojami krities. To galvenokārt ietekmēja straujā piena cenu krišanās - par 36% gada laikā. Iepriekšējā gada I ceturksnī šī cena bija sasniegusi augstāko līmeni - vidēji 233 Ls/t, bet šāgada I ceturksnī samazinājusies līdz 149 Ls/t. Zemākais līmenis sasniegts martā, tātad cenas kritums turpinās. Savukārt gaļas cenas nedaudz augušas. Tādējādi lopkopībā bāzes cenu samazinājums novērtēts par 19,3%, bet kopā lauksaimniecībā - par 16,6%.

AgroPols

x

Paroles atgadināšana