Jaunumi ekonomikā

ĢMO mums vai pret mums? 2.daļa

Inese Galeja, AgroPols
17.07.2009

Vai ĢMO būtu jāienāk mūsu valsts lauksaimniecības ražošanas apritē? Tēmas pagaidu noslēgums ar joprojām atvērtu jautājumu


(Sākumu lasiet iepriekšējā laidienā)

Piesardzība un atbildība
Attieksmei pret riskiem jābalstās uz diviem principiem - piesardzības princips: ĢMO var izmantot tikai tad, ja zinātniski pierādīts, ka tie nav kaitīgi un atbilstības princips: ĢMO šķirnēm ir jābūt ar ne lielāku risku kā šķirnēm, kurām līdzīga pazīme ir izveidota ar tradicionālām ģenētiskām metodēm.

No kā mēs baidāmies? „Pirmkārt, mēs baidāmies no tiešas modificētas DNS ietekmes, tomēr cilvēkiem neaug ragi tāpēc, ka viņš ēd gaļu, un cilvēki nepārvēršas par cūkām, ēdot cūkgaļu. DNS, kas nonāk barības traktā, degradējas līdz atsevišķām molekulām un tās neietekmē, arī šī iekļautā DNS degradējās tieši tādā paša veidā. Lielāks risks ir, ja mēs neprasmīgi ārstējamies pret slimībām un nekontrolēti izmantojam antibiotikas,” skaidro Īzaks Rašals.

Vēl citi pārtikas riski - jaunām šķirnēm var būt raksturīgs toksiskums un alerģiskums, bet tādas ir ļoti daudzas tradicionālās šķirnes. Tiem pašiem kartupeļiem, ja tos vienu dienu uzglabā caurspīdīgā sietiņā,- veidojas ļoti daudz toksīnu. Arī Īzaks Rašals ir par ĢMO produktu marķēšanu.

Seminārā vairākkārt tika piesaukts Pārtikas un veterinārais dienests (PVD). Kāda ir viņu atbildība, stāstīja PVD Augu izcelsmes produktu, dzērienu un bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības daļas vadītāja Ieva Kļavinska.

Par marķēšanu

Ir

jāmarķē pārtika, kas sastāv no ĢMO vai satur ĢMO, pārtika, kas ražota no ĢMO vai satur izejvielas, kas ražotas no ĢMO, kā arī lopbarība.

Savukārt nav jāmarķē produkti, kuru sastāvdaļas satur ĢMO vai ražotas no ĢMO, kā arī tad, ja produktā ir tikai viena sastāvdaļa, kuras (ĢMO) saturs nav lielāks par 0,9%, rēķinot katru sastāvdaļu atsevišķi - ja klātbūtne nejauša vai tehniski nenovēršama.

Tāpat nav jāmarķē dzīvnieku izcelsmes produkti, ja lopi baroti ar ĢM lopbarību.

Marķējumā tūlīt pēc sastāvdaļas norāda: “Ģenētiski modificēts” vai “Ražots no ģenētiski modificēta (sastāvdaļas nosaukums)”. Ja nav sastāvdaļu saraksta - norādei “Ģenētiski modificēts” jābūt skaidri redzamai uz marķējuma. Ja pārtiku galapatērētājam piedāvā neiesaiņotu vai mazos iepakojumos (lielākā virsma līdz 10 cm2), informāciju vienmēr un skaidri norāda uz vitrīnas, cenu zīmes vai tml., bet burtiem jābūt tik lieliem, lai tos var viegli izlasīt.

PVD īstenotā ĢMO kontroles programma

2007. gads

Pārbaudītie pārtikas produkti: sojas olbaltums, sojas produkti, kukurūza, rīsi, bērnu

Pārtika. Kopā 100 plānotie paraugi plus 6 papildus pārbaudītie (TWIX batoniņi). Rezultāts: 2 paraugos 0,9% pārsniegti, 6 paraugos uziets ĢMO, bet tie nepārsniedz 0,9 %. Savukārt no 15 dzīvnieku barības (sojas, kukurūzas) paraugiem tikai 1 uziets ĢMO.

2008. gads

Pārbaudīti 98 pārtikas paraugi: sojas olbaltums, soju saturoši produkti, kukurūza, rīsi, bērnu pārtika, kartupeļi, uztura bagātinātāji, desas. Rezultāti: 8 paraugos konstatēts ĢMO, nepārsniedz 0,9% (2 bērnu pārtikas paraugi, 4 sojas produktu paraugi, 2 cīsiņu paraugi). No 12 dzīvnieku barības paraugiem 4 ĢMO virs 0,9%.

2009. gads

Šogad bija plānots noņemt 100 pārtikas paraugus un 25 paraugus dzīvnieku barībai. Gada sākumā PVD darbinieki paguva noņemt 25 paraugus pārtikai un 4 dzīvnieku barībai, taču tad finansējums tika samazināts, tomēr pārbaudes turpināsies.

Plānots pārbaudīt 5 Latvijas izcelsmes desu paraugus un 95 citās valstīs ražotos produktus - desas, kukurūzas produktus, rīsus, augu olbaltumvielas, bērnu pārtiku, konditorejas izstrādājumus ar soju, uztura bagātinātājus, pārtikas piedevas. Pašlaik noņemti 25 paraugi.

No plānotajām 25 dzīvnieku barības pārbaudēm jau veiktas 4.

„Nebūt nav tā, ka mēs atļaujam nemarķēt produktu, ja ĢM sastāvdaļa ir zem 0,9%, jo regula šādu nemarķēšanu nepieļauj. Regula pieļauj nemarķēšanu, ja šī modificētā sastāvdaļa produktā gadījusies nejauši vai tas ir bijis tehniski nenovēršams,” skaidro Ieva Kļavinska.

ĢM kultūraugi ar jaunām, uzlabotām īpašībām

Latvijas Valsts Agrārās ekonomikas institūta Kvalitātes un vides aizsardzības nodaļas vadītāja Ligita Melece bija sagatavojusi prezentāciju „ĢMO pēctirgus monitorings un Latvijas kapacitāte tā realizēšanā”. Monitoringa jeb uzraudzības īstenošana prasa lielus līdzekļus. Zinātniece min piemēru. ES finansē pētījumu (tajā piedalās Austrālija, Ungārija, Īrija, Norvēģija un Turcija) par ĢMO ilgtermiņa ietekmi uz cilvēka un dzīvnieka veselību. Paredzētais finansējums 3,5 milj. eiro, kas ir gandrīz tikpat daudz, cik viss Latvijas budžets zinātnei. Šis pētījums ilgs trīs gadus (2008.- 2011.). Latvijā pašreizējā situācijā nav reāli veikt šādu pētījumu.

Pirmās paaudzes kultūraugi bija toleranti pret herbicīdiem un izturīgi pret kukaiņiem, tagad ĢM kultūraugi tiek radīti ar jaunām īpašībām. Tie ir izturīgi pret salu un sausumu, sterili jeb vairoties nespējīgi (kultūraugiem neveidojas sēklas), ar uzlabotu nogatavošanās un uzglabāšanas laiku un režīmu (pētījumi par āboliem, zemenēm), ar izmainītu ķīmisko vai bioloģisko vielu sastāvu ar mērķi uzlabot kultūrauga īpašības.

Kuri tad ir šie produkti - ĢM kultūraugi - ar mainītu sastāvu? Kā veselīga pārtika un barība tiek minēti “Zelta rīsi” ar paaugstinātu A vitamīna saturu; kartupeļi ar paaugstinātu olbaltumvielu saturu; kukurūza ar paaugstinātu lizīna saturu; kvieši bez gluteīna (svarīgi celiakijas slimniekiem); augļi un dārzeņi ar palēninātu nogatavošanās periodu (ilgāku uzglabāšanas laiku). Kā produkti, kam uzlabota piemērotība rūpnieciskai pārstrādei, tiek minēti kartupeļi ar paaugstinātu amilopektīna saturu papīra, tekstila un līmes rūpniecībā; cianoficīnu saturoši kartupeļi un lapas, ko izmanto biodegradējamās plastmasas ražošanai (perspektīvi, ja runājam par vides piesārņojumu); rapši ar paaugstinātu erukskābes saturu plastikāta un smērvielu ražošanai.

Riski un to novērtēšana

Kāds ir risks videi? Tā ir nevēlama iedarbība uz derīgiem kukaiņiem, draudi bioloģiskajai daudzveidībai, ģenētiskais piesārņojums un nekontrolējama gēnu izplatīšanās vidē, kaitēkļu un nezāļu rezistento formu attīstība, bīstamība, kas saistīta ar iedarbību uz citiem organismiem. Kāds ir risks veselībai? Tā ir jaunu alergēnu vai toksisku vielu rašanās pārtikā, esošo alergēnu vai toksisko vielu koncentrācijas pieaugums, pret antibiotikām rezistentas cilvēka zarnu mikrofloras veidošanās un nelabvēlīga iedarbība uz imunitāti, kā arī jaunu gēnu kombināciju rašanās.

Ir arī sociāli-ekonomiskais risks:

      - ekonomiskās ietekmes, t. sk. varas koncentrēšanās lielo ĢMO izstrādātāju/ražotāju (iesniedzēju) un izplatītāju rokās;

      - galveno potenciālo lietotāju ekonomisko interešu neievērošana un iespējamie draudi valstu suverenitātei;

Tāpat ir starptautiskie riski, kas vērsti uz jaunattīstības zemēm (Āfriku, Indiju);

- patērētāju tiesību neievērošana attiecībā uz informācijas pieejamību;

- ētiskie un psiholoģiskie apsvērumi.

Vides riska novērtēšana ir viena no svarīgākajām riska novērtēšanas sastāvdaļām, kas saistīta ar bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgas lauksaimnieciskās ražošanas problēmām.

Visu kavē līdzekļu trūkums

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs riska novērtēšanā ir iesaistīti ne tikai pieteikumu iesniedzēji jeb ĢMO izstrādātāji, bet arī dalībvalstu zinātniskās institūcijas, kas, pildot valsts pasūtījumu, pēta ĢMO vides riska novērtējumu. Tieši šeit arī rodams Latvijas lielais klupšanas akmens - finansējuma trūkums.

Tāpat viena no nopietnām problēmām un trūkumiem, kas ierobežo riska novērtēšanu pašreiz un pēctirgus monitoringa īstenošanu nākotnē, ir bāzes informācijas trūkums par pašreizējo agroekosistēmas situāciju - pirms ĢMO izplatīšanas vidē un tirgū.

Vēl pirms 2000. gada valstī ieveda ĢM soju lopbarībā un kukurūzā, un tas nebija diskutabls jautājums. Tagad tiek runāts par audzēšanu. Reāli Latvijā būtu iespējams audzēt tikai ĢM kartupeļus cietes ražošanai, atzīst Ligita Melece.

Gandrīz neuzveicama birokrātija

Runājot par ĢMO, svarīgi zināt par lēmumu pieņemšanu ES un Latvijā. Par to vairāk zina stāstīt Inese Aleksejeva, ZM Biotehnoloģijas un kvalitātes nodaļas vadītāja vietniece. ĢMO regulē Starptautiskās saistības: konvencija par bioloģisko daudzveidību, Kartahenas protokols par bioloģisko drošumu, Orhūsas konvencija; ES regulējums Regula nr. 1829/2003 (ĢM pārtika un dzīvnieku

barība), Regula nr. 1830/2003 (ĢMO izsekojamība un marķēšana), Regula nr. 1946/2003 (ĢMO pārrobežu kustība) un nacionālā likumdošana. „Latvijā pēdējā gada laikā pieņemti seši jauni MK noteikumi - tiešie instrumenti, ar kuru palīdzību nosakām kompetenci, atbildību, pienākumus, kā arī veidojam birokrātisko slogu tam, lai būtu iespējami grūtāk uzsākt audzēšanu, ņemot vērā, ka Latvija grib būt ĢMO brīva zona,” informē ministrijas speciāliste.

Mēs varam runāt par ĢMO ierobežotu izmantošanu, kas galvenokārt ir darbs laboratorijās, nav izslēgta arī iespēja ĢMO izplatīšanai vidē, kas paredz darbu izmēģinājumu laukos. Iegūt atļauju šajos gadījumos ir vienkāršāk, ja salīdzinām ar trešo iespēju - ĢMO izplatīšanu tirgū jeb audzēšanu. Ņemsim vērā, ka 10 gadu laikā ES līdz galam attīstīta procedūra un piešķirta atļauja vien MON 810 kukurūzas audzēšanai.

Process ir sarežģīts, ilgs, jo saskaņošanas fāzē katra ES dalībvalsts var izteikt savus iebildumus. Ja kāda audzēšanai atļauja ir iegūta, tad šo kultūru var audzēt visā ES teritorijā.

Viena no jaunākajām aktualitātēm ir informatīvais ziņojums „Latvijas nostāja jautājumos, kas saistīti ar ģenētiski modificētiem organismiem”. „Šobrīd mēs esam izstrādājuši šo birokrātisko slogu, bet nākotne ir 2.-3. paaudzes kultūras, kas dos ne tikai ekonomisko ieguvumu, bet arī paaugstinās uzturvērtību utt. Taču līdz tam vēl mums jāaug,” atzīst Inese Aleksejeva.

Ko domā paši lauksaimnieki?

„Neviena lauksaimnieku organizācija nav piekritusi: “Jā, mēs to gribam”. Turklāt šī nāvējošā ietekme uz kukaiņiem ir bīstama. Domāju, ka mūsu lauksaimniekiem būtu labāk, ja viņi varētu pārdot lauksaimniecības produkciju ar marķējumu „Brīvs no ĢMO”, atzīst Armands Krauze, LOSP priekšsēdētājs, arī Biškopības biedrības priekšsēdētājs.

AgroPols

x

Paroles atgadināšana