Jaunumi ekonomikā

Detalizēts ekonomikas atveseļošanas plāns - jau septembrī

EM ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu par priekšlikumiem ekonomikas atveseļošanai vidēja termiņa periodā un nākamajā menesī plāno iesniegt Ministru kabinetā datalizētu ekonomikas atveseļošanas plānu. Vai un kādus uzlabojumus tas sola?

Lai Latvijas uzņēmēji, atsākoties globālai izaugsmei, būtu konkurētspējīgi, Ekonomikas ministrija (EM), konsultējoties ar nevalstiskajām organizācijām, ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu par priekšlikumiem ekonomikas atveseļošanai vidēja termiņa periodā. Tā atslēgvārdi ir: konkurētspēja, darba ražīgums un augsta pievienotā vērtība. Jau septembrī ministrija plāno iesniegt Ministru kabinetā (MK) detalizētu ekonomikas atveseļošanas plānu.
Latvijas vidēja termiņa mērķi ir noteikti šādi: 2011.- 2015. gadā vidējais IKP pieauguma temps 5% gadā, saglabāta mērena inflācija, tādējādi perioda beigās IKP sasniedz 17 mljrd. latu, bezdarba līmenis mazāks par 8%, pētniecībai un attīstībai novirzīti līdzekļi 1,5% apmērā no IKP.

Trešdien, 26. augustā, notikušajā konferencē „Latvija. Izaugsme. Labklājība.” tika debatēts par EM izvirzītajām tautsaimniecības prioritātēm, jo bez ekonomikas ekspertu un uzņēmēju redzējuma valdības dokuments nevar būt izstrādāts pilnvērtīgi. Ir izkristalizējušies šādi prioritārie segmenti:
       A. konkurētspējīgi uzņēmumi ar augstu izaugsmes potenciālu un eksporta pieaugumu un izaugsmi;
       B. Apstrādes rūpniecības nozares ar nozīmīgu ieguldījumu pievienotās vērtības un eksporta pieaugumā, kā arī ar augstu izaugsmes un eksporta potenciālu nākotnē.
       C. Uz eksportu orientētas pakalpojumu nozares (transports un sakari, loģistika, tūrisms).
Ekonomikas ministrija ir izvērtējusi pašlaik pieejamo ES fondu ietekmi, atsevišķi izdalot atbalstu uzņēmējdarbībai, valsts investīcijas infrastruktūrā, pētniecības un attīstības, kā arī inovācijas pasākumus. Šo atbalsta pasākumu kopējā ietekme: laika posmā no 2007.-2013. gadam ir paredzēti 3136,4 milj. latu no valsts budžeta, t. sk. struktūrfondu līdzekļi 2687,4 milj. latu. Rezultāti:
- 2009. un 2010. gadā IKP ik gadu vidēji palielināsies par 2,6%, tajā skaitā investīcijas - par 12,8% un apgrozāmie līdzekļi - par 2,5%;
- ilgtermiņā potenciālā IKP līmenis, saistībā ar investīcijām 2009. un 2010. gadā veiktajām investīcijām, palielināsies par 3,8- 4,2%.

Konferencē piedalījās gan valsts augstākās amatpersonas, gan dažādu tautsaimniecības nozaru uzņēmēji, lielākie eksportētāji, nozaru asociāciju un citu sociālo partneru pārstāvji, kopīgi cenšoties noskaidrot, kā šos izvirzītos mērķus sasniegt.

Valsts prezidents Valdis Zatlers savā runā uzsvēra, ka pašlaik iezīmējas tautsaimniecības stabilizācijas procesu iespējamais aizsākums. Lai to neizpostītu, nepieciešama politiskā stabilitāte un izlēmīgs valsts atbalsts uzņēmējdarbībai. Šābrīža prioritāte ir radīt labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi, kurā ir vienādi “spēles” nosacījumi visiem tās dalībniekiem. Pretējā gadījumā prioritāro nozaru noteikšana kļūs par populismu. „Kamēr politiķi netiks galā ar ierēdniecību, uzņēmēji nodokļus nemaksās, ” - to V. Zatlers dažādās auditorijās dzirdot bieži un uzskata par nopietnu signālu, ko nedrīkst neņemt vērā. Viņš arī atzina, ka Latvijā sevi ir pierādījuši daudzi uzņēmēji, kuri var radīt izcilus produktus un ģenerēt oriģinālas idejas, piemēram, Latvijas tirdzniecības iekārtu ražotājs „Vitrum”, ko par savu tirdzniecības stendu piegādātāju ES izvēlējies tāds IT milzis kā „Microsoft”. Latvijas nākotnei svarīgi būs nišas produkti, eksportspējīgas, kvalitatīvas preces - dažāda profila nelielas, bet tehnoloģiskas ražotnes, rūpnieciskā dizaina darbnīcas u. tml.
Tāpat prezidents atgādināja, ka bieži aizmirstam par mūsu dabas resursiem, zināšanām, tehnoloģijām - to visu kopīgi izmantojot, varam būt konkurētspējīgi.

„Izteiktākās Latvijas problēmas ir infrastruktūras un institucionālās vides kvalitāte, inovāciju atbalsts, uzņēmējdarbības attīstība, tirgus paplašināšana un tehnoloģiskā sagatavotība,” vērtē Ministru prezidents Valdis Dombrovskis. Viņaprāt, ir nepieciešama pašreizējā ekonomikas modeļa maiņa no zemo tehnoloģiju un lētā darbaspēka izmantošanas valstī uz tādu modeli, kas balstās uz zināšanām un inovācijām.
Turklāt ir labi jaunumi, kas nodokļu politiku varētu padarīt konkurētspējīgāku, proti, plāno atcelt uzņēmuma ienākuma nodokļa avansa maksājumu un piemērot UIN atlaides uzņēmumiem, kas veikuši lielas investīcijas. Tāpat tiks vērtēta iespēja pāriet uz sistēmu, kad pievienotās vērtības nodokļa (PVN) nomaksu veiks nevis pēc rēķina izrakstīšanas, bet tad, kad šis rēķins tiek apmaksāts.  Arī V. Dombrovskis uzsver, ka svarīgi attīstīt tieši mikrouzņēmumu atbalsta programmu gan ar fiksētajām nodokļu likmēm, gan samazinot administratīvos šķēršļus.

Tribīnē kāpa arī Andris Piebalgs, ES enerģētikas komisārs. „Uzskatu, ka Latvijas pamattirgus ir ES iekšējais tirgus, jo trešo valstu tirgu nosacījumi var mainīties un tajos mūsu iespējas ir mazākas,” savu viedokli pauda komisārs. Viņš arī vērsa uzmanību uz enerģētikas sektoru, kurā notiek globāla pārmaiņa no fosilajiem enerģijas nesējiem uz atjaunojamiem - šajā sektorā Latvijā varētu būt konkurētspējīga.  
Tāpat komisārs uzsvēra, ka „Eiropas Komisija augstu novērtē Latvijas valdības un tautas centienus stabilizēt situāciju. Latvija ir uz pareizā ceļa, un to redz gan EK, gan Starptautiskais Valūtas fonds.”

Konferences gaitā tika vērtētas gan nozaru attīstības perspektīvas, gan organizētas vairākas paneļdiskusijas. Par to mūsu portālā varēsiet lasīt tuvākajā laikā.