Jaunumi ekonomikā

Loģistika kā nozīmīgs ekonomikas virzītājspēks

„Vispirms noskaidrosim, ko nozīmē neattīstīta loģistika. Tā ir vienlīdzīga naturālai saimniecībai: produkti tiek saražoti un patērēti konkrētā zonā, savukārt attīstīta loģistika ir moderna ekonomika, kur transports un uzglabāšana ir instrumenti, kas palīdz valstij iekļauties starptautiskās piegādes ķēdēs,” uzsver Aivars Tauriņš, Latvijas Loģistikas asociācijas valdes priekšsēdētājs.

„Vispirms noskaidrosim, ko nozīmē neattīstīta loģistika. Tā ir vienlīdzīga naturālai saimniecībai: produkti tiek saražoti un patērēti konkrētā zonā, savukārt attīstīta loģistika ir moderna ekonomika, kur transports un uzglabāšana ir instrumenti, kas palīdz valstij iekļauties starptautiskās piegādes ķēdēs,” uzsver Aivars Tauriņš, Latvijas Loģistikas asociācijas valdes priekšsēdētājs.

Latvijas iekšzemes kopprodukts 2008. gadā faktiskajās cenās bija 16 243,2 milj. latu. No tiem transports, glabāšana un sakari veidoja 10,8%.

Savukārt pakalpojumu eksports 2007. gadā deva 1889,2 milj. latu, bet pakalpojumu imports - 1375,2 milj. latu. Transporta pakalpojumu daļa kopējā pakalpojumu eksportā ir 50,3%, pakalpojumu importā - 29,3%.

Transporta, glabāšanas un sakaru nozarē nodarbināti aptuveni 10% iedzīvotāju.

„Loģistikas nozare savas prioritātes ir formulējusi, jo tikai tā mēs varam koncentrēt esošos resursus un panākt konkurētspēju starptautiskajā tirgū,” skaidro Aivars Tauriņš. Mūsu svarīgākie resursi ir ģeogrāfiskais stāvoklis - pamatojoties uz to, mums jāpalielina tranzīta apjomi, piedāvājot konkurētspējīgāku tranzīta koridoru. Tas arī paredz līdzfinansēt dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu. Tāpat jāatceras par pievienoto vērtību, kas veidojas, apvienojot Latvijas ģeogrāfiskā stāvokļa priekšrocības ar Latvijas uzņēmumu darbību šajā biznesā. Nav noslēpums, ka pastāv asa konkurence starp tranzīta koridoriem uz Baltijas valstu ostām, kur svarīga izmaksu daļa ir infrastruktūras maksa. Nedaudz samazinot to, var iegūt konkurences priekšrocības un pārņemt ievērojamus papildu kravu apjomus. Par katru tranzīta tonnu Latvijas ekonomikā ieplūst aptuveni 10 lati, no kuriem arī tiek maksāti nodokļi.

Distribūcijas biznesa attīstības pamatā ir biznesa attīstība Baltijas valstu centrā - Latvijā, ieviešot jaunus augstas pievienotās vērtības pakalpojumus, iegūstot konkurētspējas priekšrocības un ievērojamus papildu ieņēmumus.

Pirmajā attēlā redzams, ka pārsvarā Baltijas reģions tiek apgādāts no Somijas vai Polijas reģioniem. Taču blakus zīmējumā parādīta mūsu perspektīva - mēs spējam nodrošināt 6-7 valstis ar 24 h ilgu piegādes režīmu. „Ar tādu pašu servisa līmeni, ar kādu mēs varam piegādāt preces uz Daugavpili, varam veikt piegādes arī uz Helsinkiem,” salīdzina eksperts.

Viņš arī dara zināmu, ka Pasaules Bankas Loģistikas performances indekss Latvijai ir 42, savukārt mūsu tuvākajiem kaimiņiem - Lietuvai un Igaunijai - šis rādītājs ir zemāks. Šis indekss Latvijai tik augsts ir ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ. Tomēr mēs esam novērtēti daudz zemāk, piemēram, par Somiju (15. vieta) vai par Holandi (2. vieta). Aivars Tauriņš izvirza mērķi mums iekļūt vismaz starp 20 labākajām valstīm.

„Preču un pakalpojumu apritei Latvijas teritorijā jālikvidē rēķini ar VID numuriem - šādu pavadzīmju apkalpošanai nozares uzņēmumi tērējot aptuveni 50 milj. latu gadā,” zina teikt A. Tauriņš.

Tāpat nepieciešams arī atbrīvojums no iespējamā muitas parāda galvojuma sniegšanas preču pagaidu uzglabāšanai un ievešanai muitas noliktavās. Iespējami ātrāk jāievieš atliktais pievienotās vērtības nodokļa režīms importam visiem uzņēmumiem, kas ir PVN maksātāju reģistrā.

„Nozarei nepieciešams darbaspēks, un Latvijā pašlaik brīvais darbaspēks ir piemērots darbam uzreiz vai pēc pārkvalificēšanās. Tādējādi, veicot nelielus ieguldījumus (apmācot speciālistus, papildinot valodas zināšanas), mēs varam panākt cilvēku spēju strādāt loģistikas nozarē,” ir pārliecināts A. Tauriņš. Speciālists min arī ES Struktūrfondu pieejamību, kas dotu nepieciešamo finansējumu gan infrastruktūrai, gan apmācībai. Pārskatot, vai kādam piešķirt vai nepiešķirt naudu, nedrīkst dominēt formāla attieksme, katrs projekts jāizvērtē kā biznesa plāns un jāņem vērā, cik liela ir tā pievienotā vērtība.