Jaunumi ekonomikā

Lielveikalu savstarpējā cīņa par cenu iznīcina Igaunijas piensaimniecību

Patērētājiem būs jārēķinās ar to, ka nākotnē Igaunijā pārdošanā esošais piens būs gatavots no pasaules tirgū dominējošā piena pulvera, kura barības vērtība, garša un veselīgums atšķiras no dabīgā piena. Cīņa par cenām nonicina piena ražotāju, viņa darbs vairs netiek cienīts. Taču šo cilvēku pacietības mērs reiz var būt pilns.

Igaunijas lielveikaliem („Rimi”, „Prisma” un citiem) savstarpēji konkurējot, arvien samazinās svaigā piena pārdošanas cena. Tā, piemēram, 14. septembrī veikalā „Rimi” tā bija 3,90 EEK (17,5 santīmi), un ar tādu pašu cenu samazināšanu atbildēja arī „Prisma”. Taču cena, kas priecē patērētājus, satrauc piena ražotājus un pārstrādātājus.

„Konkurences cīņa radījusi situāciju, ka preces cena var mainīties pat pa stundām. No rīta - 4,90 EEK/l, bet vakarā jau 3,90 EEK/l,” skaidro veikala „Prisma” tirdzniecības direktors Sari Hajanens. Igaunijas Lauksaimnieku Centrālās savienība lielveikaliem nosūtītajā vēstulē nosoda šādu rīcību: „Nepārtrauktā piena cenas samazināšana ir pieņēmusi tādus apmērus, katas agri vai vēlu iespaidos piena ražošanas un pārstrādes sektoru. Piena patērētājam, tirgotājam un pārstrādātājam ir jāsaprot, ka piens nav nafta, un nav arī ūdens, ko var vienkārši izpumpēt no zemes dzīlēm.”

Kvalitatīva piena ražošana prasa zināšanas, zemes, dzīvniekus, ēkas, iekārtas, darbu un lielus izdevumus. Jau tagad piena ražotājiem maksājamā svaigā piena cena nesedz ražošanas izdevumus. Piena cenas samazināšanas neveselīgā konkurence vēl vairāk samazinās jau tā zemo piena ražošanas cenu.

Savs viedoklis ir arī SIA „Estonia” vadības pārstāvim Ainam Āsam: „Piena ražošanas pašizmaksa mums pašreiz ir 4 EEK/l. Pārdošanas cenas samazināšana līdz līmenim, kas zemāks par pašizmaksu, ir neprāts. Tirgotāji gan apgalvo, ka dara to uz savas peļņas rēķina, taču tas var iespaidot arī piegādes cenu”.

A/s „Valio Eesti” izpilddirektors Kariss Finska tic, ka šāda piena cena iespējama tikai uz pašas mazumtirdzniecības ķēdes rēķina: „Ja viena cenu pazemina, to gribēs darīt arī citas, un tas jau ir nopietni”.

Igaunijas Lauksaimnieku Centrālā savienība uzskata, ka tāda rīcība iznīcinās piensaimniecības nozari valstī: „Ir jāsaprot, kādus draudus mums rada šāda rīcība. Pirmkārt, jau bezdarba un pabalsta prasītāju skaita palielināšanos, lauksaimniecībā izmantojamo platību samazināšanos un to aizaugšanu. Patērētājiem būs jārēķinās ar to, ka nākotnē Igaunijā pārdošanā esošais piens būs gatavots no pasaules tirgū dominējošā piena pulvera, kura barības vērtība, garša un veselīgums atšķiras no dabīgā piena. Cīņa par cenām nonicina piena ražotāju, viņa darbs vairs netiek cienīts. Taču šo cilvēku pacietības mērs reiz var būt pilns.

Uzskatām, ka šajos sarežģītajos ekonomiskajos apstākļos valsts pretimnākšana patērētājiem ir bijusi pietiekama. Ja tirgotājiem cenu dēļ ir nepieciešama šāda savstarpējā cīņa, lai viņi to dara, tirgojoties ar ūdeni. Jo ūdens cena veikalos ir augstāka nekā piena cena. Igaunijas tautas gudrība māca: ar pārtiku nedrīkst rotaļāties. Ir laiks saprast, ka katrai darbībai ir savas sekas. Reāli strādājošā saimnieciskā sektora iznīcināšana nav prāta darbs pat ekonomiskās krīzes apstākļos”.

Igaunijas Lauksaimnieciskās produkcijas ražotāju apvienības vadītāja Ullasa Hunta teiktais liecina, ka šāda „spēlīte” ar cenām liecina par patērētāju mānīšanu un ir nožēlojami, ka šīs kampaņas objekts ir piens. „Gaidīsim - varbūt pienāks laiki, kad pienu dalīs par velti,” ironizējot piebilst U. Hunts.

Arī Igaunijas Lauksaimniecības un Tirdzniecības kameras vadītājs Romets Serms pauž domu, ka nevienu preci nevar pārdot par nepamatoti zemu cenu: piena cena 3,90 EEK/l ir zem katras izpratnes robežas. „Tagad mēs izstrādājam priekšlikumus Konkurences likuma izmaiņām, lai liegtu preces tirgot par dempinga cenām. Pamatojums tam ir piena ražošanas un pārstrādes reālās izmaksas. Patērētājs gan no šīs cenu samazināšanas neko neiegūs, jo ietaupītā nauda tiks atgūta, paaugstinot cenas citām precēm. Jāpanāk arī, lai par saņemto pienu vienmēr samaksātu laikus. Šobrīd diemžēl dažas tirdzniecības ķēdes uzņēmumam par saņemto preci maksā ar 60-90 dienu nokavēšanos”.

Lai atbalstītu Igaunijas piena ražotājus, a/s „Tere”, sadarbībā ar dažām lauksaimniecības sabiedriskajām organizācijām, laidusi apgrozībā jaunu piena iepakojumu plastmasas paciņās ar uzrakstu „Eesti piim”. Nopērkot piena paciņu ar šādu uzrakstu, viena krona no preces vērtības nonāk tieši piena ražotājam. Uzņēmuma pārstāvji ir pārliecināti, ka Igaunijas iedzīvotāji ir ar mieru maksāt vairāk, zinot, ka nauda nonāks tieši lauksaimniekam. Bet a/s „Tere” vadītājs Tāvis Tots nešaubās, ka grūti laiki prasa radošu lēmumu pieņemšanu: „Kā reģiona lielākais piena pārstrādes uzņēmums esam atbildīgi par šā sektora veiksmīgu darbību. Mēs priecāsimies kopā ar piena ražotājiem, ja viņiem arī nākotnē labi veiksies. Ceru, ka arī Igaunijas iedzīvotāji priecāsies par mūsu lauksaimnieku veiksmēm savā nozarē un dos priekšroku pašmāju ražotiem pārtikas produktiem, kā arī atbalstīs jebkuru piensaimniecības attīstības projektu”.