Jaunumi ekonomikā

Pārtikas nozares apgrozījums audzis par 15,57%, sasniedzot 1,043 miljardus latu

Pagājušajā gadā pārtikas ražošanas nozares nodokļu maksātāju kopējais apgrozījums bija 1 043 miljardi latu, kas ir 15,57% palielinājums salīdzinājumā ar 2011. gadu, liecina VID sagatavotais analītiskais apskats par pārtikas nozari.

Lielāko nozares apgrozījuma daļu - 69,3% - veido nodokļu maksātāju, kuru apgrozījums pārsniedz piecus miljonus latu, kopējā summa. Savukārt nodokļu maksātāji ar apgrozījumu līdz 100 000 latu aizņem tikai aptuveni 0,9% tirgus.

Tāpat apskats liecina, ka 2012. gadu ar peļņu noslēdza 42,7% no uzņēmumu gada pārskatu iesniedzējiem. Lielāka nozares peļņas daļa bija deklarēta uzņēmumiem ar apgrozījumu virs pieciem miljoniem latu.

Pagājušo gadu ar zaudējumiem noslēdza 407 nodokļu maksātāji jeb 47,8% no uzņēmumu gada pārskatu iesniedzējiem, no tiem 60 nodokļu maksātāji deklarēja nepārtrauktus zaudējumus, sākot jau ar 2008.taksācijas gadu.

Pagājušajā gadā VID administrētie valsts budžeta ieņēmumi no pārtikas ražošanas nozares nodokļu maksātājiem ir 39,32 miljoni latu, kas ir par 1,03 miljoniem jeb 2,7% vairāk nekā 2011. gadā. Pieaugums galvenokārt skaidrojams ar valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un iedzīvotāju ienākumu nodokļa ieņēmumu palielināšanos.

Nozarē patlaban darbojas 1 613 nodokļu maksātāji, kas ir 0,5 % no visiem nodokļu maksātājiem valstī, tajā skaitā 848 jeb 52,6% no visiem nozares nodokļu maksātājiem ir pievienotās vērtības nodokļa maksātāji un 95 jeb 5,8% ir mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji.

Šā gada pirmajā pusgadā pārtikas ražošanas nozarē bija nodarbināti vidēji 22 802 darba ņēmēji, kas ir par 1,3% vairāk nekā 2012. gada attiecīgajā periodā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta sagatavotais analītiskais apskats.

Apskatā norādīts, ka 2013.  gada pirmajā pusgadā nozarē bija nodarbināti vidēji 2,9% no visiem darba ņēmējiem valstī, kas ir tikpat liels rādītājs, cik vidēji 2012. gadā.

Šā gada pirmajā pusgadā 32% no nozarē nodarbinātajiem saņēma valstī noteikto minimālo darba samaksu vai mazāku par to.

Savukārt pagājušajā gadā valstī noteikto minimālo darba samaksu vai mazāku par to saņēma 33,5% no nozarē nodarbinātajiem, kas ir par diviem procentpunktiem vairāk nekā vidēji valstī.