Jaunumi ekonomikā

LLU veic pētījumus industriālo kaņepju izmantošanā

Ilze Stokmane, Latvijas Lauksaimniecības Universitāte (LLU)
15.11.2013

Latvijas Lauksaimniecības universitātes zinātnieku grupa, profesora Jura Skujāna vadībā, ieviešot ERAF projektu "Jaunu kompozīta būvmateriālu izstrāde uz putuģipša bāzes ar šķiedraugu stiegrojumu un no tiem veidotu sistēmu pētījumi", veikusi apjomīgus pētījumus par šķiedraugu audzēšanu, pārstrādi un izmantošanu jaunu būvmateriālu izveidē.

Profesors Aleksandrs Adamovičs kopā ar jaunajiem zinātniekiem jau vairāk nekā divus gadus audzē kaņepes un veic pētījumus augsnes un šķirņu izvēlē, izsējas normu noteikšanā, mēslošanā, kā arī optimālākā sējas laika plānošanā. Atkārtotos izmēģinājumos iegūto rezultātu apkopošana vēl turpinās, taču pērn un aizpērn organizētajās lauka dienās kaņepju audzētājiem, pārstrādātājiem un perspektīvajiem izmantotājiem profesors jau varēja sniegt pirmās rekomendācijas, kas ņemamas vērā attīstot šo biznesa nozari Latvijas apstākļos.

Savukārt Tehniskās fakultātes laboratorijās, iesaistot gaišākos prātus no lauksaimniecības inženieru vidus, kā jau agrāk ziņots, izstrādāts principiāli jauns šķiedraugu stiebru smalcinātājs, kura prototips šoruden atzinīgi novērtēts Rīgā notikušajā pasākumā "Lauki ienāk pilsētā".

Turklāt LLU izveidotā pētnieku grupa, kurā pārstāvēti dažādu nozaru zinātnieki, ar projekta atbalstu apmeklējusi arī vairākas zinātniski pētnieciskās iestādes un kaņepju sēklaudzēšanas uzņēmumus Polijā un Francijā. Atgriezies mājās, profesors Aleksandrs Adamovičs, piemēram, uzsver, ka interese par kaņepēm Eiropas valstīs pieaug ar katru gadu. Īpaši plaši selekcijas darbs ar kaņepēm ir izvērsts Polijā, Dabisko šķiedraugu un ārstniecisko augu zinātniskajā institūtā. Tur Latvijas delegācija detalizēti iepazinusies ar kaņepju un linu selekciju, jaunāko šķirņu audzēšanu, šķiedraugu pārstrādes un izmantošanas tehnoloģijām, kaņepju un linu pētnieciskā darba metodoloģiju. Institūts veic plašus un sarežģītus pētījumus par dabiskās lignocelulozes šķiedras izejvielām, piemēram, liniem, kaņepēm, augu molekulāro bioloģiju, gēnu inženieriju, biotehnoloģiju, kā arī par šķiedraugu audzēšanas agrotehnoloģiju. Īpaši plaši ir izvērsts šķiedraugu (kaņepju un linu) selekcijas darbs, kas vainagojies ar jaunu Polijas kaņepju šķirņu (Tygra, Wojko, Biolobrzevskie, Beniko) izveidi.

Bez tam Francijā Latvijas zinātnieki tikušies ar Kaņepāju sēklu audzētāju centrālā kooperatīva pārstāvjiem. Kooperatīvā ir apvienojušās 60 lauku saimniecības, kurās audzē kaņepju sēklu sertificēšanai. Sēklu lauku lielums saimniecībās svārstās no trīs līdz 20 hektāriem, bet vidējā kaņepju sēklu lauku platība vienā saimniecībā ir septiņi hektāri. Kooperatīvs gadā pārdošanai sagatavo aptuveni 400 000 kilogramu kaņepju sēklu. Divas trešdaļas no šī daudzuma pārdod Francijā, bet atlikušo daļu - eksportē. Interesanti, ka kaņepju sēklaudzēšana Francijā ir koncentrēta vienā reģionā - 20 kilometru rādiusā ap sēklu pieņemšanas un pārstrādes punktu.

Vēl Francijā, kaņepju pirmapstrādes rūpnīcas Agrochanvre apmeklējuma laikā, LLU pārstāvji iepazinušies ar kaņepju šķiedras atdalīšanas līniju darbībā. Uzņēmums savulaik nodibināts, lai ražotu izejvielas kompozīta materiālu rūpnīcai. Tagad tas nodots kaņepju audzētāju un šķiedras pārstrādātāju rokās. Rūpnīca gadā spēj pārstrādāt 7000 tonnu kaņepju salmu. Rūpnīca ar katru kaņepju audzētāju slēdz līgumu par konkrēta daudzuma salmu piegādi. Audzētājam samaksā 30 dienu laikā pēc šķiedras pārstrādes. Patlaban rūpnīca spēj pārstrādāt 600-700 ha lielā platībā izaudzētus kaņepju salmus, bet 2019.gadā iecerēts pārstrādāt jau 30 000 ha lielā platībā izaudzētus salmus.

Tas nozīmē, ka arī Latvijā industriālo kaņepju audzēšanai, pārstrādei un izmantošanai nākotnē piemīt liels potenciāls, jo tas ir vietējais, videi draudzīgs kultūraugs ar pieaugošu pieprasījumu tirgū. Ieklausoties zinātnieku ieteikumos, arī mums ir daudz neierobežotu iespēju izstrādāt un attīstīt jaunus produktus ar augstu pievienoto vērtību, tostarp būvniecības nozarē, arī ekoloģisko māju būvniecībā un siltināšanā.

Latvijas Lauksaimniecības Universitāte (LLU)

x

Paroles atgadināšana