Ražība

Cik ilgi augsne spēj tikai dot

Lauksaimnieciskajā ražošanā ik gadu tiek ieviestas jaunas tehnoloģijas, parādās jauni mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļi, tāpēc rodas arī problēmas ar to izmantošanu mūsu apstākļos. Rekomendācijas, kuras mums pieejamas, ne vienmēr dod pareizo atbildi. Tiek meklēta palīdzība gan pie ārzemju zinātniekiem, gan fermeriem, bieži aizmirstot izanalizēt, kāds ir viņu un mūsu augšņu nodrošinājums ar barības elementiem, kāds - veģetācijas perioda garums, temperatūra un nokrišņu daudzums veģetācijas periodā. Izmantojot ārzemēs gūtās atziņas, šos faktorus nedrīkstam neņemt vērā.
Ja izmantojat augšņu agroķīmiskos rādītājus, jāpatur prātā, ka laboratorijas fosfora un kālija (tāpat citu elementu) saturu augsnē nosaka ar dažādām metodēm. Lai salīdzinātu ārzemēs noteiktos rādītājus ar mūsu valstī pastāvošajiem, jāzina, ar kādu metodi tas noteikts. Jāņem arī vērā, kādās mērvienībās izteikts. Augsnes reakciju parasti raksturo ar pH skaitli kālija hlorīda izvilkumā (pHKCl), bet ne ūdens izvilkumā. Organisko vielu saturu izsaka procentos. Fosfora un kālija saturs augsnē var būt izteikts mg/kg, mg/100 g vai mg/l, kā arī var būt izteikts elementu (P un K) vai oksīdu (P2O5 un K2O) veidā. Pārprotot, kļūdas var būt lielas.
Jāatrod līdzekļi pētījumiem
Mūsu valstī būtu jāatrod līdzekļi nopietniem pētījumiem par kultūraugu mēslošanu, pastāvot augstam ražības līmenim. Nav arī izstrādātas rekomendācijas par komercdārzu mēslošanu, kas veidoti uz maza vai vidēja auguma potcelmiem. To atzīst arī Dobeles DSIS galvenā speciāliste M. Skrīvele.
Pieredzējušais augļkopības speciālists J. Kārkliņš savā grāmatā Mans augļu dārzs par tā sauktajiem pundurkokiem raksta: "Līdz ar cildenajām īpašībām klonaudžu potcelmiem ir arī būtiski trūkumi. Tiem nepieciešama dziļi iekopta, ar barības vielām un mitrumu nodrošināta augsne." Kā rīkoties dārzniekam, ja viņa rīcībā nav dziļi iekopta ar barības elementiem bagāta augsne? Kā to sagatavot? Kā mēslot kociņus? Ieteikumi, kas izstrādāti kokiem uz spēcīga auguma potcelmiem, kuriem veidojas spēcīga sakņu sistēma, nav izmantojami kociņiem ar nelielu, seklu sakņu sistēmu un bagātīgu ražu.
Bieži minimumā ir kalcijs
Vācu agroķīmiķa J. Liebiga izstrādātais minimuma likums rāda, ka ražas lielumu un kvalitāti nosaka tas barības elements, kas ir minimumā. Latvijas laukos, pretēji ārzemēm ar attīstītu lauksaimniecību, nereti veidojas situācija, ka ļoti bieži minimumā ir kalcijs. Kādēļ izveidojusies šāda situācija? Galvenokārt tādēļ, ka ievērojami samazinājusies skābās augsnes kaļķošana.
Pēc G. Pakalna veiktajiem aprēķiniem, arī pie tik lieliem kaļķošanas darbiem, kādi bija 1986.-1988. gadā, CaCO3 bilance Latvijā intensīvi izmantojamās platībās bija negatīva, jo notiek kalcija un magnija savienojumu izskalošanās no aramkārtas ar nokrišņu ūdeņiem, iznese ar ražu un minerālmēslu radītā skābuma neitralizācija. Pēc A. Kārkliņa datiem, gadā no māla augsnēm izskalojas 200-250 kg ha-1, no smilts augsnēm 450-500 kg ha-1 CaCO3, iznesa ar kultūraugu ražu, vidēji ap 60 kg ha-1 CaCO3, bet minerālmēslu radītā skābuma neitralizācijai nepieciešamais CaCO3 daudzums atkarīgs no minerālmēslu veida un lietošanas intensitātes. Pēc G. Pakalna datiem, kaļķojot gadā 217 tūkst. ha skābās augsnes, ar kaļķojamo materiālu, organisko mēslojumu un minerālmēsliem Latvijas augsnē vidēji gadā tika ienestas 1007 tūkst. t CaCO3, bet iznestas ar ražu, izskalotas un izmantotas fizioloģiski skābo minerālmēslu neitralizācijai 1075 tūkst. t. Iztrūka 68 tūkst. t, t.i. - vidēji 34 kg CaCO3 uz ha.
Kāda tagad ir kalcija bilance Latvijas aramzemē, kad pēdējos 11 gadus skābās augsnes kaļķošana ir samazinājušies no 8,5 tūkst. ha līdz 2,5 tūkst. ha, bet kalcija izskalošanās un iznesa ar ražu turpinās? Par to būtu jāpadomā gan zemniekiem, gan tiem, kas izlemj Latvijas lauksaimniecības likteni.
Kalcijs, pirmkārt, ir augu augšanai nepieciešams barības elements - labu un kvalitatīvu ražu nav iespējams iegūt bez kalcija. Otrkārt, kalcijs kopā ar trūdvielām veido augsnes struktūru un nosaka tās reakciju.
Skābā augsnē pastiprinās veselībai bīstamo radioaktīvo vielu un smago metālu uzņemšana augos, nepilnīgi tiek izmantoti ar mēslošanas līdzekļiem iestrādātie augu barības elementi, aktivizējas augu slimību izplatība, veidojas augiem nelabvēlīgs mitruma un gaisa režīms, degradējās augsnes struktūra, pasliktinās mikroorganismu darbība.
Jārūpējas par augsnes auglību
Augsnes mehāniskais sastāvs un organiskā viela ir galvenie faktori, kuri nosaka augsnes hidrofizikālās un tehnoloģiskās īpašības. Organiskā viela ietekmē arī augsnes bioloģiskās īpašības un barības vielu režīmu, kas notur augsnes īpašības optimālā līmenī. Pēdējos 12 gados krasi samazinājusies organiskā mēslojuma iestrāde, kas, savukārt, negatīvi ietekmē organiskās vielas saturu augsnē un augsnes auglības līmeni. Daļa saimniecību augsnes auglības līmeni cenšas saglabāt, audzējot zaļmēslojuma augus, kā arī ievērojot pareizu augu maiņu, bet liela daļa saimniecību par augsnes auglības jautājumiem nedomā. Aizraušanās ar graudaugu audzēšanu pēc graudaugiem, neievērojot augu maiņu, rada augsnes noplicināšanu. To nedrīkstētu pieļaut, ja gribam ilglaicīgi saimniekot.