Citas ziņas sadaļā

Kādi maksājumi un aptuveni kādos apjomos ir paredzami?

• Kāda ir pieteikšanās aktivitāte un pirmā mēneša rezultāti LAP pasākumam “Lauku saimniecību modernizācija” (kopā, t.sk. LAD reģionālajām pārvaldēm un lauksaimnieku kooperatīvo sabiedrību grupā)?

Vairāki jautājumi par projektiem

Vairāki jautājumi par akcīzes atmaksu

Vai ir noadministrēti visi agrovides maksājumi? Un kādi ir bijuši būtiskākie pārkāpumi?

Vai atbalsta izmaksu termiņi ir stingri reglamentēti? Vai ir aizliegumi sākt maksājumus ātrāk par kādu noteiktu termiņu?

Kādu platību pļavu un ganību 2009. gadā bija pieteikuši atbalsta maksājumu pretendenti, kuru īpašumā nav mājlopu, vai kuriem nebija atbilstošais lopu skaits (0,2 liellopu vienības uz hektāru pļavu un ganību)?

Publiski izskanējis, ka ES izteikusi iebildumus par Daļēji naturālo saimniecību pasākuma un apgūto resursu lietderību. Kāda ir LAD plānotā reakcija uz šiem komentāriem? Vai var tikt piemērotas arī kādas sankcijas par šī pasākuma realizāciju?

Ir saimniecības ar simtiem cūku, kas nav reģistrētas Lauksaimniecības datu centrā, līdz ar to netiek ievērota neviena prasība, netiek maksāti nodokļi, un gaļa tiek tirgota „melnajā tirgū”, nezinot pat, kāda tai kvalitāte.

Vai PVD atbalstītu grozījumus likumdošanā, kas svītrotu prasību zemniekam obligāti sadarboties ar kautuvi, jo tirgū ir vetārsts, kas ievesto gaļu pārbauda? Turklāt pašreiz daudzos rajonos kautuves tiek likvidētas. Lopus varētu kaut saimniecībā, atbilstošās telpās, kas reģistrētas PVD kā mazjaudīgas kautuves ar atvieglotiem nosacījumiem. Cik pamatota ir šī prasība? Cik saslimšanas gadījumi bijuši pēdējos piecos gados?

Lasīt vairāk...

Jautājiet! - Atbildēsim....

Daži jautājumi par piena kvalitāti un tās kontroli

Krista Garkalne, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP)
08.10.2009

· Kādi normatīvie akti nosaka, cik bieži PVD ir jāveic piena un tā izstrādājumu kvalitātes pārbaudes? Kādas ir zemnieku iespējas par to uzzināt? Cik tas var izmaksāt?

1) Pārtikas aprites uzraudzības likums - 21. panta 1.a punkts: “Pārtikas un veterinārā dienesta funkcijas ir pārtikas apritē uzraudzīt un kontrolēt visos pārtikas aprites posmos pārtikas produktu atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām”;

2) LR MK 18.12.2007. noteikumi Nr. 875 „Higiēnas un obligātās nekaitīguma prasības govs svaigpiena apritei nelielā apjomā”. 1. pielikumā noteikti piena mikrobioloģiskie un kvalitātes kritēriji; 2. punktā noteikts, ka šo notikumu izpildi kontrolē un uzrauga PVD;

3) Svaigpiena kvalitātes kontroles programma 2009. gadam. Pamatojoties uz iepriekš minēto normatīvo aktu prasībām un arvien pieaugošo interesi par svaigpiena tiešo tirdzniecību, kā arī, lai nodrošinātu, ka patērētājs saņem drošu un kvalitatīvu produktu, PVD izstrādāta Svaigpiena kvalitātes uzraudzības programma, kuras mērķis - veikt pastiprinātu svaigpiena kvalitātes kontroli tieši tirdzniecības vietās;

4) Mājās ražotu piena produktu laboratoriskā kontrole jāveic atbilstoši Regulas 2073/2005 prasībām. Izmeklējumu periodiskums regulā nav noteikts, izmeklējumi tiek veikti saskaņā ar inspekciju plānu un laboratoriskās kontroles programmām;

5) PVD nav jābrīdina zemnieki par šīm pārbaudēm, jo Pārtikas aprites uzraudzības likuma 22. panta 2. daļas 1. punkts nosaka: „PVD amatpersonām savas kompetences ietvaros, uzrādot dienesta apliecību, ir tiesības bez iepriekšēja brīdinājuma apmeklēt jebkuru pārtikas uzņēmumu, pieprasīt dokumentus un informāciju, iepazīties ar materiāliem, ņemt dokumentu kopijas un izrakstus no dokumentiem, kā arī veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu pārtikas aprites valsts uzraudzību un kontroli”;

6) Zemniekiem šīs produktu laboratoriskās pārbaudes, kas tiek veiktas valsts uzraudzības programmu ietvaros, nemaksā neko, izņemot gadījumus, ja atklāts, ka svaigpiena kvalitāte nav atbilstoša. Tad jau minētā likuma 22. panta 2. daļas 2. punkts nosaka: “Ja ir konstatēta neatbilstība normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, pārtikas uzņēmums sedz visus pārbaudes izdevumus”.

· Cik ilgi zemnieks atbild par piena kvalitāti? Zemgales reģionā PVD pārstāvis ņem paraugu analīzēm nevis piena nodošanas brīdī, bet pēc dažām stundām veikalā. Pie tam par analīzi 26 latu lielu rēķinu izraksta zemniekam. Vai šeit nav iespējama pārdevēja negodprātīga rīcība konkurences apstākļos - pienu no kannas var pasmelt ar ieskābušu kausiņu, lai dotu iespēju piegādāt pienu citam zemniekam?

Zemnieks par piena kvalitāti atbild līdz tā realizācijas beigām, ja šo svaigpienu ražo un tirgo pats. Ja tirgo mazumtirdzniecības uzņēmums, tas ir līdzatbildīgs svaigpiena kvalitātes saglabāšanā, jo ir jāievēro piena uzglabāšanas laiks un temperatūra.

MK noteikumu Nr. 875 - 29. punkts nosaka: „Piena ražotājam ir atļauts realizēt pienu, ja ir nodrošināta piena atbilstība šo noteikumu 1. pielikumā minētajiem kritērijiem”. Proti:

· baktēriju kopskaits līdz 100 000/1ml;

· somatiskās šūnas līdz 400 000/1ml;

· nav uzieti inhibitori;

· piena sasalšanas punkts nav augstāks par -0,520oC;

· staphilococcus aureus kolonijas nepārsniedz 500/1ml;

· salmonella spp. nav sastopama 25 ml.

Tātad derīguma termiņa laikā pienam ir jāatbilst šiem kritērijiem!

Ja zemnieks piegādā svaigpienu, mazumtirdzniecības uzņēmuma pievienotajā pavaddokumentā viņš ar parakstu apliecina, ka piens atbilst MK noteikumu Nr. 875 prasībām. Savukārt mazumtirgotājs atbild par to, lai piena realizācijas vietā piena temperatūra nebūtu augstāka par 6oC, kā arī tiktu nodrošināta informācija par derīguma termiņu, ražotāja nosaukumu un norāde: „Svaigpiens, pirms lietošanas uzvārīt”.

Ja PVD pārtikas inspektoru noņemtajos paraugos tiek konstatētas neatbilstības noteikumu prasībām, tiek ziņots veterinārajiem inspektoriem, kuri veic pārbaudi piena ražotāja saimniecībā un noņem atkārtotus paraugus - nu jau uz paša ražotāja rēķina. Izvērtējot risku, var tikt anulēta Svaigpiena realizācijas atļauja, atzīmējot to PVD mājaslapā. Protams, katra konkrētā situācija tiek izvērtēta atsevišķi.

· Veikalos parādās piens, kas maksā mazāk par Ls 0,30 litrā. Ja tas ražots no lēti iepirkta piena pulvera, tad marķējumā tas neparādās, un arī izcelsmes valsts paliek pircējam nezināma. Šādā "pienā" Latvijas pienu nepārstrādā, bet mūsu piensaimnieku stāvoklis jau tā ir traģisks. Kā to iespējams kontrolēt un noteikt obligātu prasību ražotājam norādīt, no kā tieši ražots konkrētais izstrādājums?

Piena produktu ražošana no sausiem vai iebiezinātiem piena produktiem, pievienojot noteiktu ūdens daudzumu, nav aizliegta, un daudzās valstīs, kur piena ganāmpulku audzēšana nav iespējama, un svaigs piens ir deficīts, tieši šāds produkts tiek lietots visvairāk. Taču tādā gadījumā produkts nesaucas „piens” vai „dzeramais piens”, bet gan „atjaunots piens” vai „rekombinēts piens”, un šā produkta ražošanā izmantotās izejvielas ir jānorāda marķējumā. Latvijas apstākļos šāda produkta ražošana nebūtu ekonomiski izdevīga, jo vispirms no svaigpiena būtu jāsaražo sausais piens vai iebiezināts piens, un tad, atjaucot ar ūdeni, jāražo dzeramais produkts. Turklāt pašlaik Latvijā nav piena deficīta.

PVD nav informācijas, ka kādā no Latvijas piena pārstrādes uzņēmumiem tiktu ražots šāds piens. Veicot pārbaudes uzņēmumos, PVD inspektori salīdzina iepirktās izejvielas daudzumus ar saražoto produktu iznākumu, kā arī pārbauda izsekojamību.

Turpmāk, pārņemot piena kvotu uzraudzības funkciju, PVD inspektori pārbaudot piena pircēju uzņēmumus, pastiprināti kontrolēs uzskaites un pārskatu dokumentāciju par iepirkto, pārdoto un pārstrādāto pienu.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP)

x

Paroles atgadināšana