Viedokļi E-Polā

Gatis Ābele: "Valdības priekšlikums jaunu elektroenerģijas pieslēgumu 50% izmaksu kompensācijai lielajiem nav efektīvs veids ekonomikas veicināšanai"

Valdības priekšlikums jaunu elektroenerģijas pieslēguma 50% izmaksu kompensācijai lielajiem patērētājiem varētu būt efektīvs veids ekonomikas veicināšanai? Varētu, bet tas tāds nav un šeit būs neliels par labākām alternatīvām salīdzinot ar @Jekaba11 iesniegto projektu. Atkal lielisks Gata Ābeles TW pavediens

Pagājušā gada novembra beigās @EM_gov_lv uzsāka saskaņošanu grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likuma 9.panta 2.daļā kas paredz izmaksu sadalījumu pieslēgumiem sadales sistēmai paplašinot līdzšinējo mazo pieslēgumu izveidošanas atlaidi arī uz lielajiem 2/

 https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/f8826d2f-e447-4e5b-a046-cde69812c7b7

Grozījumus @Brivibas36 februārī iesniedza Saeimā, kas pirms nedēļas tos bez liekām diskusijām pieņēma 1.lasījumā. EM šo kārtību slavē kā būtisku soli investīciju vides pilnveidē un elektrifikācijā, kas iespējams ir patālu no patiesības. 3/

 https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/webSasaiste?OpenView&restricttocategory=517/Lp14

Vēl 10 gadus atpakaļ @Latvenergo , @Sadalestikls  un SPRK uzskatīja ka pieslēgums sistēmai ir privilēģija, par kuru ir jāmaksā, bet izrādījās ka šāda pieeja samazināja investīciju ienākšanu, jo pieeja infrastruktūrai bija kļuvusi par vienu no konkurētspējas nosacījumiem. 4/

Saeima 2013.g pieņēma grozījumus 9.pantā, kas beidzot paredzēja, ka operatori ievieš atļautās slodzes efektīvas izmantošanas nosacījumus jauniem pieslēgumiem, lai atgūtu izmaksas. @Sadalestikls  tos ieviesa, bet @ast_lv  tas netika izdarīts. 5/

Likuma nosacījums bija neveikls (slodzes efektīva izmantošana) un risinājums birokrātisks, taču nelielu atslogu jauniem rūpniecības patērētājiem tas radīja - sasniedzot 15% noslodzi, patērētājs saņem 50% atlaidi no tarifa fiksētās un mainīgās sadaļas. 6/

Ja sākotnēji risinājums (sasniegt noteiktu patēriņu) bija tikai neveikls, tad pieaugot tarifa fiksētajai daļai un saules paneļiem, tas kļuva absurds. No šodienas viedokļa dīvaina ir arī atlaide mainīgajai daļai kam jāsedz tikai sistēmas faktiskie zudumi nevis kapitāla izmaksas 7/

Salīdzināsim EM piedāvājumu (50-50% izmaksu dalījumu) ar daudz efektīvāku alternatīvu - pilnas pieslēguma izmaksas sedz lietotājs un nākamos 10 gadus saņem 90% atlaidi tarifa fiksētajai daļai ar papildus scenāriju – garāku atgūšanas periodu un diskontētu naudas plūsmu. 8/

Visos scenārijos izmantošu iedomātu investoru – Baltic Aerogel rūpniecības uzņēmumu ar 3MW pieslēgumu, 15GWh gada patēriņu, 50 darba vietām, kopējo aktīvu vērtību 75 miljoni un investīciju plānā salīdzināšu enerģijas pieslēguma un 10 gadu tarifu kopējo neto pašreizējo vērtību 9/

Uzņēmums savu darbību kāpinās pakāpeniski, pilnu gada patēriņu sasniedzot trešajā gadā. Pirmajā un otrajā gadā patērējot attiecīgi 5GWh un 10GWh. Šeit pamatā ir empīriski apsvērumi – pieņemot kompleksu ražošanas plūsmas palaišanu, sākotnēji izmantojot nepilnas iekārtu jaudas. 10/

Naudas vērtību (diskonta likmi) investoram pieņemsim 10%, kombinējot 5% aizņemtā kapitāla izmaksas un 15% pašu kapitāla izmaksas, aizņemtā/pašu kapitāla proporcijā 50/50. Tīkla tarifiem paredzēsim 2% pieaugumu gadā, atbilstoši LB inflācijas prognozei https://bank.lv/darbibas-jomas/monetaras-politikas-istenosana/prognozes… 11/

Rezultāts investoriem nav pievilcīgs ne pie esošās izmaksu atgūšanas sistēmas, ne arī pie EM piedāvātās redakcijas. Tikai mainot tarifa atlaides nosacījumus - pagarinot atlaides termiņu un fiksētās daļas atlaides apjomu, ir iespējams nodrošināt konkurētspējīgas izmaksas 12/

Neliela piebilde - analizējot projektus uzņēmumi neizmanto nediskontētas naudas plūsmas un diskontēta neto pašreizējā vērtība (net present value) ir vispārpieņemta prakse lai salīdzinātu alternatīvas dažādās valstīs. Šo naudas cenas principu bieži aizmirst valsts pārvalde. 13/

Kādas varētu būt likuma grozījumu redakcijas, lai nodrošinātu 1. vai 2.alternatīvas risinājumu? Šeit salīdzinājumam Ekonomikas ministrijas piedāvātā redakcija un alternatīvās redakcijas ar un bez diskonta likmes izmantošanas aprēķinā. 14/

Abu alternatīvu pozitīvs blakusefekts ir birokrātijas un nenoteiktības samazināšana investoram un, atšķirībā no EM piedāvājuma, novērsta potenciāli negatīva ietekme uz citu patērētāju izmaksām nākamajos tarifu periodos galalietotāja maksātnespējas gadījumā. 15/

Ja Tautsaimniecības komisija vēlas efektīvu industriālās elektrifikācijas un investīciju veicināšanas dzinēju, tas šis ir brīdis, kad to vēl var izdarīt ETL grozījumos. @AbramaSkaidrite @AndrisKulbergs @patmalnieksj @JanisVitenbergs @AtisLabucis @Viktorija0305 @SlesersAinars

END

rūpniecība strauji mainās: 50% no visiem rūpniecības atbalsta pieteikumiem Eiropā ir un 25% - , bet atlikušos 25% dala pārējās dalībvalstis.

Bez gudras regulācijas un drosmīgas valsts pārvaldes  šis skrējiens industriālā kapitāla piesaistē būs ar garantiju pazaudēts.