E-Pols
Ekonomikas attīstība Latvijas valstpilsētās un reģionu "lauku teritorijās"Andris Miglavs, AgroPols
29.12.2023 Izmantojot CSP datus, varam iegūt priekšstatu par izaugsmes tempiem atsevišķi gan reģionos, gan gan uzrādītājās valstpilsētās, gan reģionu "lauku teritorijās". Un tad izrādās, ka visos reģionos laukos IKP ražošana aizvadītajā gandrīz desmitgadē palielinājusies straujāk nekā šo reģionu valstspilsētās. Un tas ir pilnīgi pretēji sabiedrībā un politikā valdošajam naratīvam par valstpilsētu "izcilo" lomu mūsu valsts ekonomikas attīstībā. Nu nespēlē viņi šo lomu labi. Izņemot Liepāju un Valmieru, arī Jelgavu. Un aina arī atšķiras no publiskajās diskusijās bieži dzirdētā, ka izaugsme ir tikai Rīgā. Arī lauku reģionos ir izaugsme, un parasti tā ir straujāka nekā Rīgā... Saiteej.uz/bnp2Izmantojot CSP datus (ej.uz/bnp2), un nedaudz tos apstrādājot
(CSP publicētajos rādītājos ir dati tikai par statistikas reģioniem un valstpilsētām, "lauku teritorijas" atsevišķi nav parādītas. Bet, ja datus mazliet apstrādā,
(no statistiskā reģiona kopējā rādītāja atņemot reģiona lielpilsētām piekritīgo varam iegūt priekšstatu atsevišķi par ekonomikas augsmi valstpilsētās un pārējās statistikas reģionu teritorijās, kas šeit vienkāršoti nosauktas par "lauku teritorijām"),
varam iegūt priekšstatu par izaugsmes tempiem atsevišķi gan reģionos, gan gan uzrādītājās valstpilsētās, gan reģionu "lauku teritorijās".
Un tad izrādās, ka visos reģionos laukos IKP ražošana aizvadītajā gandrīz desmitgadē palielinājusies straujāk nekā šo reģionu valstspilsētās. Un tas ir pilnīgi pretēji sabiedrībā un politikā valdošajam naratīvam par valstpilsētu "izcilo" lomu mūsu valsts ekonomikas attīstībā.
Nu nespēlē viņi šo lomu labi. Izņemot Liepāju un Valmieru, arī Jelgavu.
Un aina atšķiras no publiskajās diskusijās bieži dzirdētā, ka izaugsme ir tikai Rīgā. Vai ka tikai lielajās pilsētās. Arī lauku reģionos ir izaugsme, un parasti tā ir straujāka nekā Rīgā...
Latvijas ekonomikas produkta struktūra parāda, ka mazliet vairāk par pusi ekonomikas produkta dod tieši Rīga (52,93% 2021.gadā). Bet kopā ar Pierīgu tie ir jau 67 % Latvijas ekonomikas.
 Rīga tomēr jau sen vairs nav attīstības tempu līderis. Virs galvaspilsētas, pēc šī rādītāja, nostājušās gan Valmiera, ar savu noturīgi vienmērīgo augsmi, un Jūrmala ar ļoti svārstīgiem attīstības tempiem. Bet arī Liepāja un Jelgava.
Arī 2021. gadā Rīga nav attīstības tempu līderis, un tā nav laba zīme. Virs galvaspilsētas arī 2021.gadā bijusi Valmiera, šoreiz arī Jēkabpils un Daugavpils, bet Liepāja un Jelgava turpat līdzās, ekonomikas augsmes tempā atpaliekot mazāk par 1 procentpunktu.
 Īpaši priecē gan ka Liepāja saglabājusi stabilu un gana strauju augsme, gan ka abas Daugavas krastos esošās Latgales valstpilsētas Daugavpils un Jēkabpils spējušas šajā vēl turbulentajā C_19 gadā izaugsmes tempā apsteigt gan valsts, gan Rīgas izaugsmes tempus.
Joprojām kritiski ir Ventspils un arī Rēzeknes pilsētu ekonomiskās attīstības tempu rādītāji.
Šie procesi, protams, ietekmējuši IKP ražošanas teritoriālo struktūru.
Par 0,4% punktiem (līdz 67,3%), pēc dramatiskā samazinājuma 2019.-2020.gados, tomēr atkal palielinājusies Lielrīgas loma Latvijas ekonomikā. Lēnām, tomēr noturīgi, turpina palielināties Liepājas nozīme.
Cerēsim, ka arī Daugavpils sākusi atgūties.
 Zemgales un Kurzemes lauku reģionu īpatsvara gana straujo samazināšanos es pagaidām nopietni neievērtētu, bet, šķiet, tā parāda šo teritoriju milzīgo atkarību no primārās lauksaimniecības un no svārstībām pasaules pārtikas tirgos. Par Latgales lauku reģiona attīstības tempu būtisko atpalicību gan sabiedrībai būtu vērts padomāt.
Īpaši, ja ievērtējam attīstības tempu salīdzinājumu dažādos Latvijas lauku reģionos.
 Šie dati arīpastāsta, ka par maldīgu mītu izrādās apgalvojums, ka lielpilsētas ir kādi izcili reģionu ekonomiskās attīstības centri. Pat pārsteidzoši, bet nevienā no reģioniem lielpilsētās 7 gadu laikā ekonomikas attīstības temps nav bijis lielāks, kā reģiona pārējā (lauku) teritorijā.
    
|
|
Sestdiena, 27. aprīlis
 |
