Tā vienkārši sākt Saeimas sēdi, piespiežot deputātus piecelties kājās līdzjutības izteikšanai RUlandei par viņu pilsoņu dzīves izbeigšanos.

Un, it kā starp citu, vienlaikus izsakot līdzjutību arī UA bojā gājušajiem. Saliekot kopā vienā grozā fašistiskas agresorvalsts iznīcinātas tūkstošu (un desmitu un simtu tūkstošu cilvēku dzīves UA) un dažus simtus orgastiskā laimē dzīvi baudošus šī paša agresora pilsoņus, kuri tikko ar 87 % balsu par savu prezidentu ievēlējuši savu fašistisko barvedi.

Saliekot kopā tā, ka mediji vispār nav sadzirdējuši UA pieminējumu (un nav brīnums, ka nesadzirdēja - tik absurdi ir salikt kopā vienā līdzjutības grozā upurus un bendes).

Saliekot kopā tā, ka Mskjas režīms priekā var sist plaukstas - ar sevis vismaz līdzorganizēto savu pilsoņu nogalināšanas aktu, kas 24 h laikā tiek pasludināts par UA organizētu un izpildītu, panākt, ka arī tā sauktās R pasaules valstis (un tautas) oficiāli izsaka līdzjutību (un valsts parlamenta rīcība ir tieši tāds akts) agresoram un vienlaikus gana tieši nosodot UA, kura apvainota šo pilsoņu pavisam loģiskā nogalināšanā.

Panākts izcils efekts - līdzjutība ir izteikta agresoram, pilnīgi neievērojot, ka, pateicoties tās pašas R valstu valdību neizlēmībai, joprojām būtībā nesodīti šīs valsts lidmašīnas un kuģi turpina raķešuzbrukumus UA pilsētām un nu jau arī Zaporižjes HESam (uz mirkli iedomāsimies, piemēram Pļaviņu HESa dambja negaidītas sagraušanas sekas...). Bet viņu triecienvienības dienu no dienas cenšas iekarot arvien plašākas UA teritorijas, ik dienas nogalinot daudzus desmitus, bet drīzāk simtus UA pilsoņus.

Ir atbalstīts Mskjas plāns demonizēt UA un mazināt R pasaules praktisko apņēmību panākt RUlandes zaudējumu šajā karā. Un Mskjas ideoloģijas atbalstītāji, kuri Latvijā joprojām nespēj publiski skaidri atbildēt uz vienkārši jautājumu" "Kam pieder Krima?", sajūsmā var sist rokas.

Tas taču ir tik vienkārši - saprast, ka katrs nomiris (un ir pilnīgi vienalga, kādā formā tas noticis, no slimības, nelaimes gadījumā, militāra trieciena vai tā sauktā terora akta rezultātā) Mskjā dzīvojošs turienes pilsonis ir civilizētās pasaules ieguvums. Katrs tur dzīvojošais pilsonis strādā uz turienes agresīvā militārā spēka saglabāšanu un vairošanu. Un jebkurš uzbrucējs turienes valsts pilsoņiem jelkādā formā vienkārši ir mūsu sabiedrotais. Tieši tik vienkārši tas ir. Un nevajag būt divkošiem. Katrs Mskjā dzīvojošais turienes pilsonis (un tikai nevajag ekvivalentēt tautību ar pilsonību, kam ir vairāk kā attāla sakarība) pašlaik ir civilizētās pasaules ienaidnieks. Un būs tāds, līdz brīdim, kamēr šī valsts nebūs atzinusi un nožēlojusi savu vainu.

Ja ne atbalstu izteikt Mskjas pilsoņu skaita konkrētajiem samazinātājiem, tad vismaz noklusēt Saeima varēja. Lai taču tā morālo kropļu valsts pati ar savām lietām iekšēji galā tiek. Un mums vienkārši pret viņiem pilnīgs ignore. Tik vienkārši tas bija.

Un pēc šī ir palicis tik viens jautājums - mūsu Saeimas spīkere ir tās valsts ietekmes aģente vai vienkārši klīniska i-te. Un laikam taču ne tikai viņa - diez vai tieši viņai ienāca prātā iestudēt izrādi, ka Saeimas sēdei šādi jāsākas?

Ja liekam šo visu kopā arī ar viņas (un viņu) balsojumu jautājumā par jelkādu ekonomisko saišu saraušanu ar kaimiņu agresorvalsti, atbilde kļūst skaidri redzama.