Pētījumi

Eiropas Savienības Kopējās lauksaimniecības politikas 2003.gada reformas ieviešanas Latvijas scenāriji un to īstenošanas novērtējums

2003.gada 26.jūnijā Luksemburgā Eiropas Savienības lauksaimniecības ministru padome pieņēma lēmumu par ES Kopējās lauksaimniecības politikas reformu. Eiropas Komisija ir apstiprinājusi vairākus dokumentus, kas nosaka reformas pamatprincipus un konkretizē ar tās mērķiem saskaņotus izvēles variantus reformas pasākumu ieviešanai dalībvalstīs. LVAEI laika posmā no 2004.gada jūlija līdz 2005. gada aprīlim strādāja pie zinātniska pētījuma, kura mērķis ir izanalizēt KLP reformas pasākumu īstenošanas komplekso ietekmi uz Latvijas lauksaimniecības sektora attīstību reģionos un valstī kopumā. Pētījums veikts pēc LR ZM pasūtījuma. 2004. gada novembrī tika sagatavota projekta starpatskaite, bet, turpinot darbu, pētījums tika padziļināts ar reģionālajiem aspektiem, kā arī ar papildus scenārijiem. Pētījumā novērtēti KLP tiešmaksājumu reformas ieviešanas pamatscenāriji, kas saistīti ar iespējamām Latvijas izvēlēm. Pētījumā izmantotas, galvenokārt, divas kvantitatīvās analīzes metodes: LAPA modelis un uz SUDAT informatīvās bāzes datiem balstītais SEMS modelis, kā arī kvalitatīvās analīzes metodes. Izmantojot šīs metodes, iegūts novērtējums tiešmaksājumu reformas ietekmei dažādos tās aspektos uz lauksaimnieciskās ražošanas, lauku un ar lauksaimniecību saistīto ekonomikas nozaru attīstību un lauku saimniecībām reģionālā griezumā

2003.gada 26.jūnijā Luksemburgā Eiropas Savienības lauksaimniecības ministru padome pieņēma lēmumu par ES Kopējās lauksaimniecības politikas reformu. Eiropas Komisija ir apstiprinājusi vairākus dokumentus, kas nosaka reformas pamatprincipus un konkretizē ar tās mērķiem saskaņotus izvēles variantus reformas pasākumu ieviešanai dalībvalstīs.
LVAEI laika posmā no 2004.gada jūlija līdz 2005. gada aprīlim strādāja pie zinātniska pētījuma, kura mērķis ir izanalizēt KLP reformas pasākumu īstenošanas komplekso ietekmi uz Latvijas lauksaimniecības sektora attīstību reģionos un valstī kopumā. Pētījums veikts pēc LR ZM pasūtījuma. 2004. gada novembrī tika sagatavota projekta starpatskaite, bet, turpinot darbu, pētījums tika padziļināts ar reģionālajiem aspektiem, kā arī ar papildus scenārijiem. 
Pētījumā novērtēti KLP tiešmaksājumu reformas ieviešanas pamatscenāriji, kas saistīti ar iespējamām Latvijas izvēlēm. Pētījumā izmantotas, galvenokārt, divas kvantitatīvās analīzes metodes: LAPA modelis un uz SUDAT informatīvās bāzes datiem balstītais SEMS modelis, kā arī kvalitatīvās analīzes metodes. Izmantojot šīs metodes, iegūts novērtējums tiešmaksājumu reformas ietekmei dažādos tās aspektos uz lauksaimnieciskās ražošanas, lauku un ar lauksaimniecību saistīto ekonomikas nozaru attīstību un lauku saimniecībām reģionālā griezumā. 

Sagatavotais gala ziņojums atspoguļo projekta realizācijas gaitā paveikto darbu un tā rezultātus:

·         izmantoto informāciju,

·         veikto KLP reformas dokumentu analīzi,

·         izstrādātos scenārijus un to veidošanas aspektus,

·         šo scenāriju kvalitatīvās analīzes rezultātus un kvantificētos raksturojumus,

·         kvantitatīvās analīzes rezultātus.

Ziņojumu veido 5 nodaļas. 1. nodaļa sniedz lauksaimniecības nozares un lauku attīstības raksturojumu reģionālā aspektā, kā arī raksturo šajā pētījumā izmantotā teritorijas reģionālā dalījuma veidošanā izmantotos nosacījumus. 2.nodaļā ir raksturota pašreizējā lauksaimniecības un lauku politika Latvijā, apskatīti to reglamentējošie nacionālie un ES dokumenti un tiesiskie akti, kā arī izskatīts KLP reformas dokumentārais pamats. 3.nodaļa ir veltīta scenāriju veidošanas aspektu kvalitatīvajai analīzei, galīgās scenāriju kopas definēšanai, kā arī sniedz darba gaitā izstrādāto scenāriju aprakstu un parāda tiešā atbalsta likmju attīstības tendences un kopējā finansējuma struktūru dažādos scenārijos. 4.nodaļā ir aprakstīti pamatpieņēmumi kvantitatīvās analīzes metodēm un pētījumā izmantotā informācija. Noslēguma nodaļā iekļauti analīzes rezultāti.

No zinātniskā aspekta, šī darba lielākā vērtība ir LVAEI izstrādāto ekonomiski matemātisko modeļu LAPA un SEMS pilnvērtīga un efektīva izmantošana. Bet šīs atskaites lielākā zinātniskā vērtība ir LAPA modeļa visplašāk pieejamais metodoloģiskais apraksts, parādot gan modeļa struktūru, gan izmantotos parametrus un funkcijas.     

Ziņojuma pielikumos pievienotas tabulas ar dažādiem scenārijiem aprēķinātām tiešā atbalsta likmēm un kopējo finansējumu, LAPA modeļa parametru, nosacījumu un mērķa funkcijas apraksts.

Informatīvo atbalstu ES KLP reformas dokumentu interpretācijā sniedza ZM speciālisti Ilze Muriņa, Ilona Rodina un Aija Vīgnere.

Šī pētījuma izstrādē piedalījās LVAEI pētnieki: