Pētījumi

Latvijas pozīcijas dokumenta ekonomiskais pamatojums

Šis ir visu laiku apjomīgākais darbs gan kopējā darbieguldījuma, gan sagatavotā teksta un datu informatīvā apjoma ziņā - sagatavotajā atskaites tīrraksta materiālā ir vairāk nekā 650 lappuses. Un, savā ziņā, arī visatbildīgākais LVAEI pētnieku un analītiķu kopdarbs, veikts ciešā saziņā ar Zemkopības ministrijas speciālistiem un arī ražotāju pārstāvjiem un nozaru ekspertiem. Pilns teksts lasāmā formā atrodams pievienotajā PDF failā. Interesentiem strādāt ar šo informāciju var noderēt dokuments kā master dokuments ar saturu dalītu daudzos atsevišķos MSWord formāta failos - pievienots kā arhivēta mape. Nekad šis dokuments nav bijis publicēts atklātā pieejā un pašlaik nav zināma cita pieejamība

1.    Ievads

1.1.  Vispārējie pieņēmumi (nostāja), kas ir pozīcijas pamatā

Latvijas valdība sarunu nostājas dokumenta sadaļā “Lauksaimniecība” kopumā apliecina gatavību ES KLP ieviešanai un tai saistošo acquis communautaire pieņemšanai lauksaimniecības jomā (sarunu nostājas dokumenta 7. sadaļa) līdz ar Latvijas iestāšanos ES. Tā kā Latvijas valdība ir pieņēmusi 2003.gada 1. janvāri kā datumu Latvijas gatavībai iestāties ES, ar šo datumu Latvija ir gatava arī KLP ieviešanai. Tomēr par atsevišķiem šīs sadaļas acquis communautaire jautājumiem Latvija vēlas turpināt sarunas, lai nodrošinātu savu interešu aizstāvību.

Latvijas pozīcijas galvenie principi sarunu nostājas dokumentā ir sekojošie:

·         “Radīt priekšnoteikumus Latvijas lauksaimniecības sektora sekmīgai attīstībai vienotajā Eiropas Savienības ekonomiskajā telpā uz līdztiesīgiem pamatiem.

·         Paredzēt racionālus ražošanas apjomus līmenī, kas atbilst vietējā tirgus pašnodrošināšanas apjomam.

·         Nodrošināt Latvijas lauku zemes iespējami pilnīgāku un efektīvu izmatošanu ražošanā un kultūrvēsturiskās vides saglabāšanā.

·         Saglabāt nodarbinātību laukos adekvāti ekonomiski pamatotam lauksaimniecības produkcijas ražošanas apjomam un kā būtisku lauku vides sastāvdaļu (daba, sociālie faktori, kultūra).”

Latvijas valdība uzskata, ka, iestājoties Eiropas Savienībā, ES KLP attiecināma uz Latvijas ražotājiem pilnībā un ar pirmo iestāšanās dienu, nodrošinot līdzvērtīgu atbalstu saskaņā ar KLP vispārējiem pamatprincipiem:

·         vienotu lauksaimniecības preču tirgu, kas paredz gan muitas tarifu un citu tirgošanās šķēršļu barjeru, kā arī konkurenci kropļojošu subsīdiju likvidāciju, vienotu cenu un kopēju konkurences likumu ieviešanu;

·         priekšrocības Savienības locekļiem jeb kopīgu tirgus aizsardzību;

·         solidaritāti finansu jautājumos.

Saskaņā ar KLP vienotā lauksaimniecības preču tirgus pamatprincipu, ES KLP attiecināma uz Latvijas ražotājiem, nodrošinot viņiem ES ražotājiem līdzvērtīgu atbalstu, kas nozīmē arī tiešo maksājumu piemērošanu pilnā apmērā.

Tiešo maksājumu attiecināšana uz potenciālajām jaunajām dalībvalstīm tiek diskutēta arī pašā Eiropas Savienībā. Kā galvenie argumenti to nepiemērošanai jaunpienācējām valstīm tiek minēti:

·         ES budžeta nespēja finansēt ievērojamas papildus summas, kas rastos, ja tiešie maksājumi tiktu attiecināti arī uz jaunajām dalībvalstīm.

Diemžēl šāds arguments nav pietiekams un neattaisno negodīgas konkurences radīšanu paplašinātās ES kopējā tirgū, un tas ir pretrunā ar vienotā lauksaimniecības preču tirgus ideju;

·         pievienošanās rezultātā jaunajās dalībvalstīs paredzama cenu līmeņa palielināšanās lielākajai daļai lauksaimniecības produktu, tādēļ tiek uzskatīts, ka papildus subsīdijas ražotājiem nav nepieciešamas. Pie tam, kompensācijas maksājumi tika ieviesti, lai kompensētu ražotājam par teorētisku tirgus ienākumu samazināšanos intervences cenu samazināšanas rezultātā, ko Latvijas ražotāji nav piedzīvojuši.

Lai gan sākotnēji šie maksājumi lauksaimniekiem tika dēvēti par kompensācijas maksājumiem (compensatory payments), kas atspoguļoja šo maksājumu būtību – kompensēt cenu samazināšanas radīto ienākumu samazināšanos, šobrīd tie arvien biežāk tiek dēvēti par tiešajiem maksājumiem, aizmirstot to sākotnējo kompensēšanas mērķi. Kaut arī sākotnēji kompensācijas maksājumi bija paredzēti kā pārejas pasākums, šodien tie kļuvuši par KLP neatņemamu un pastāvīgu sastāvdaļu, tādēļ tie līdz ar pārējām KLP sastāvdaļām ir attiecināmi arī uz jaunajām dalībvalstīm.

Lai ierobežotu kompensācijas maksājumu ierosinātu ražošanas apjomu palielināšanos, KLP ietvaros paralēli tiek īstenoti ražošanas apjomus ierobežojoši pasākumi: ražošanas kvotas, platību atstāšana atmatā u.c. Tādēļ gadījumā, ja Latvijas lauksaimniekiem kompensācijas maksājumi tiek liegti, Eiropas Savienībai nav pamata pieprasīt Latvijai ieviest ražošanu ierobežojošus pasākumus, tādus kā pamatplatību noteikšanu graudaugiem, obligāto zemes atstāšanu atmatā u.c.

Latvija gatavojas aizstāvēt savu pozīciju arī jautājumā par references apjomu noteikšanu. Saskaņā ar ES pozīciju, references apjomi un līdz ar to arī KLP politikas atbalsta pasākumu lielums tiek noteikts, balstoties uz agrāro sektoru raksturojošiem vidējiem rādītājiem 1995. – 1999. gadā. Tomēr nav objektīvi šo periodu uzskatīt par references periodu atbalsta aprēķināšanai, jo tad Latvijas lauksaimniecībā bija vērojama strauja ražošanas samazināšanās sakarā ar politiskām un ekonomiskām reformām. Ražošanas apjomi šajā periodā bija īpaši zemi un nesasniedza pat vietējā tirgus pašnodrošināšanas līmeni.

Latvijas mērķis sarunās ir ievērot iespējami pilnīgāku un efektīvāku zemes izmantošanu. Tā kā lauksaimniecībā izmantojamā zeme aizņem vairāk nekā trešo daļu valsts kopplatības un ievērojama tās daļa netiek lauksaimnieciski izmantota, ir pakļauta nekontrolētai aizaugšanai un degrādācijai, Latvijas mērķis ir panākt iespējami pilnīgāku un efektīvāku zemes izmantošanu, paredzot arī alternatīvus zemes apsaimniekošanas variantus, tādus kā zemju apmežošanu un izmantošanu nelauksaimnieciskām vajadzībām.

Pašreizējais valsts atbalsts lauksaimniecībai ir vērsts uz konkurētspējīgas nozares veidošanu, un arī nākotnē, kā ES potenciālā dalībvalsts, Latvija vēlas uzturēt šādu virzību.