Citas ziņas sadaļā
Stratēģijas izstrāde noturīgas un multifunkcionālas piena nozares attīstībai Latvijā
Ekonomiskā un agroklimatiskā efekta novērtējums, ieviešot jaunas vietējās lopbarības izejvielas
Jaunas tehnoloģijas un ekonomiski pamatoti risinājumi vietējās lopbarības ražošanai cūkkopībai: ģenētiski nemodificētas sojas un jaunu lopbarības miežu šķirņu audzēšana Latvijā
Vebinārs "Augmaiņas prakse Latvijas lauksaimniecībā. Telpisko datu izpētes rezultāti"
Augkopības izcelsmes cūkkopībā izmantoto barības līdzekļu tirgus
Latvijas Administratīvi teritoriālā 2019.-2020. gada reforma. Skats no aizmugures
SEG atļautās emisijas apjoma samazināšana un Latvijas lauksaimniecība. Iespējamās ietekmes uz Latvijas sabiedrību sākotnējs novērtējums
Eiropas Savienības reformētās lauksaimniecības atbalsta tiešmaksājumu sistēmas ieviešanas pamatscenāriji un to ietekmes novērtējums
Zemes ekonomiski efektīva, ilgtspējīga un produktīva izmantošana lauksaimniecības un mežsaimniecības produkcijas ražošanai. LLU 2014
Latvijas aitkopības nozares attīstības stratēģija līdz 2023.gadam
PētījumiLauksaimniecības zinātne Latvijā situācija un risinājumi. Pētījuma atskaite.Andris Miglavs, Ieva Jaunzeme, Antons Ruža, Pēteris Rivža, Jānis Donis, Ilze Slokenberga, Rita Sīle, Kaspars Žūriņš, Sanita Zute, Māris Vītiņš, Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūts (LVAEI)
08.11.2005 Projekta vajadzību noteica, ka, līdz ar stratēģiskā mērķa Eiropas Savienības līmenī kļūt par konkurētspējīgāko un dinamiskāko uz zinātnes atziņām balstīto ekonomiku pasaulē izvirzīšanu 2000. gadā, arī Latvijā valstiskā līmenī izvirzīts mērķis Latvijai jākļūst par modernu uz zināšanām balstītu sabiedrību, kur zinātne un tās pielietojumi ražošanā un sociālajā sfērā ir noteicošais faktors valsts attīstībā. Iepriekšējā attīstības procesā ir izveidojusies situācija, kad krasi sarukuša zinātnes un pētniecības potenciāla dēļ apdraudēta ir kļuvusi pati lauksaimniecības zinātņu nozaru tālākas pastāvēšanas un izaugsmes iespēja, kas negatīvi var ietekmēt gan lauksaimniecības (tai skaitā mežsaimniecības un zivsaimniecības) nozaru kompleksu attīstību, gan visas sabiedrības konkurētspēju starptautiskā mērogā, ja par galveno konkurētspējas faktoru atzīstam sabiedrības zināšanu kopumu. Projektu īstenoja plaša vadošu nozares zinātnieku grupa. Pievienotie dokumentiPētījuma atskaites ziņojums PDF formātāPētījuma atskaites ziņojums līdz ar pielikumiem arhivētā formātā Cita starpā, pētījumā secināts, ka šodienas izpratnē bieži lietoto jēdzienu “lauksaimniecības zinātne”, no lietišķo zinātņu nozaru analīzes skatu punkta vērtējot, būtu pareizāk uztvert kā Zemkopības zinātņu klasteri, kuru veido dažādu zinātņu kopums, un kuru vienojošais elements ir lauku vides resursu izmantošanas dažādie aspekti. Pētījums noslēdzas ar rekomendācijām darbam 5 jomās: Klastera zinātniskā potenciāla attīstībai un efektīvākais izmantošanai veicamās prioritārās darbības iedalāmas vairākās grupās – jomās: 1) ZZK pārvaldības sistēmas pilnveidošana; 2) Finansēšanas pārvaldības reforma; 3) Pētnieciskā darba programmas veidošanas vadlīnijas; 4) Prioritārie zinātniskās pētniecības virzieni - pētnieciskā darba programmas veidošanas vadlīniju elements; 5) Pētniecības struktūru institucionālā reforma. PIELIKUMĀ PIEVIENOTI:
|