Lauksaimniecības un tās nozaru attīstības programmas pamati - 1998: 

AUGĻKOPĪBAS NOZARE

Priekšvārds

Augļkopības nozares attīstības rīcības programmas pamati ir izstrādāti liela kopdarba ietvaros, kura galvenais mērķis ir radīt un turpmāk īstenot valsts politiku visā lauksaimniecības un lauku attīstībā, kā tas izriet no Saeimā apstiprinātā Lauksaimniecības likuma, reizē ar to Saeimā skatītās Lauksaimniecības attīstības koncepcijas, kas vēlāk kļuva par daļu no Latvijas Lauku attīstības programmas, kuru savukārt LR Saeima akceptēja 1998.gada jūnijā, kā arī no Valsts atbalsta programmas lauksaimniecībai 1998.-2002. gadam, ko MK akceptēja 1997.gada 13.maijā. Sagatavotais dokuments uzskatāms par pamatu tālākai detalizētas rīcības programmas izstrādei. Dokuments aptver lauksaimnieciskās ražošanas un lauksaimniecības produktu pārstrādes nozares. Tomēr dokumentā fokusētās attīstības aktivitātes ir saistītas ar 1998. gada 10. martā Saeimā akceptēto “Latvijas Lauku attīstības programmu”, kuras mērķis ir lauku attīstība.

Augļkopības nozares darba grupā strādāja:

Rita Mestere- LLU Ekonomikas fakultātes 3. kursa studente, šī darba atbildīgā izpildītāja;

darba grupas vadītāja: Iveta Ozoliņa - ZM Augkopības nodaļas vecākā referente

darba grupas locekļi:

Rita Mestere - LLU Ekonomikas fakultātes 3. kursa studente: Ieva Kļavinska - ZM jaunākā eksperte; Edīte Kaufmane - Dobeles DIS direktore, Dobele; Māra Skrivele - Dobeles DIS zinātnes nodaļas vadītāja, Dobele; Nora Lapiņa - ZM jaunākā eksperte

Visu nozaru grupu sagatavoto redzējumu kopsavilkums ir iekļauts ZM publicētajā dokumentā “Lauksaimniecības un tās nozaru attīstības programmas pamati. 1998”

Dokuments atrodams ej.uz/knns 

SATURS

ANOTĀCIJA____________________________________________________ 4

IEVADS________________________________________________________ 5

1. NOZARES VISPĀRĒJAIS RAKSTUROJUMS______________________ 6

1.1.    NOZARES GALVENIE UN BLAKUSPRODUKTI________________ 6

1.1.1.tabula___________________________________________________________ 6

1.2.    KLASIFICĒT SARAŽOTOS, AR KVALITĀTI ATZĪTOS GALA PRODUKTUS  7

1.3.    RAŢOĐANAS APJOMI (1990. – 1997.G.)_______________________ 7

1.3.1.tabula___________________________________________________________ 8

1.3.2.tabula___________________________________________________________ 8

1.3.3.tabula___________________________________________________________ 9

1.3.4.tabula___________________________________________________________ 9

1.4.    SAIMNIECĪBU KLASIFIKĀCIJA PĒC PLATĪBAS______________ 11

1.5.    RAŽOŠANAS REĢIONĀLĀ STRUKTŪRA____________________ 11

1.6.    PIELIETOTĀS KULTŪRU AUGSEKAS_______________________ 12

1.7.    NOZARES RAŽOŠANAS GALVENĀS PROBLĒMAS____________ 13

2.    SAIMNIECĪBAS BUDŽETA APRĒĶINĀŠANA___________________ 13

2.1.    INTENSĪVIE AUGĻU DĀRZI_______________________________ 14

2.1.1.tabula__________________________________________________________ 14

2.1.2.tabula__________________________________________________________ 15

2.1.3.tabula__________________________________________________________ 16

2.1.4.tabula__________________________________________________________ 17

2.2.    AVEŅU UN KRŪMOGULĀJU STĀDĪJUMU IERĪKOŠANAS UN KOPŠANAS BUDŽETA APRĒĶINS___________________________________________________ 18

2.2.1.tabula__________________________________________________________ 18

2.2.2.tabula__________________________________________________________ 19

2.2.3.tabula__________________________________________________________ 21

2.3.    ZEMEŅU STĀDĪJUMI_____________________________________ 21

2.3.1.tabula__________________________________________________________ 22

3.    NOZARES PRODUKCIJAS TIRGUS IESPĒJU RAKSTUROJUMS__ 23

3.1.    LATVIJAS IEKÐZEMES CENAS (1997.G.)____________________ 23

3.1.1.tabula__________________________________________________________ 23

3.1.2.tabula__________________________________________________________ 23

3.1.3.tabula__________________________________________________________ 24

3.2.    STARPTAUTISKĀS CENAS________________________________ 25

3.2.1.tabula__________________________________________________________ 25

3.2.2.tabula__________________________________________________________ 26

3.2.3.tabula__________________________________________________________ 26

4.    NOZARES INSTITUCIONĀLĀ VADĪBA________________________ 26

4.1.    NOZARES JURIDISKĀ BĀZE_______________________________ 26

4.2.    GALVENĀS TIRDZNIECĪBAS METODES NOZARĒ, SAMAKSA RAŽOTĀJIEM          27

4.3.    KVALITĀTES VADĪŠANAS BĀZE___________________________ 27

4.4.    VESELĪBA UN HIGIĒNA__________________________________ 28

4.5.    NOZARES ĢENĒTISKAIS POTENCIĀLS: UZTURĒŠANA UN ATTĪSTĪBA       28

5.    MĀRKETINGA KANĀLI_____________________________________ 28

5.1.    SAIMNIECĪBU TIPU RAŽOŠANAS DAĻAS____________________ 28

5.2.    TIRGUS DAĻAS KATRAM FAKTORAM______________________ 28

5.2.1.tabula__________________________________________________________ 28

5.3.    PĀRSTRĀDES UZŅĒMUMI NOZARĒ________________________ 29

5.4.    IMPORTĒTĀ PRODUKTA DAĻA____________________________ 29

5.4.1.tabula__________________________________________________________ 29

5.4.2.tabula__________________________________________________________ 30

5.5.    LATVIJAS RAŽOTĀJU KONKURENTI ĀRĒJĀ TIRGŪ. POTENCIĀLIE EKSPORTA TIRGI. EKSPORTA VEICINĀŠANAS PASĀKUMI_________________________ 30

6.    INVESTĪCIJAS NOZARĒ_____________________________________ 31

6.1.1.tabula__________________________________________________________ 31

7.    PAŠREIZĒJĀ POLITIKA_____________________________________ 32

7.1.    TIRGUS BARJERAS______________________________________ 32

7.2.    IEKŠĒJĀ TIRGUS CENU REGULĀCIJAS APRAKSTS___________ 32

7.3.    VALSTS ATBALSTS ĢENĒTISKAI PADZIĻINĀŠANAI__________ 32

SECINĀJUMI UN PRIEKÐLIKUMI_______________________________ 33

IZMANTOTĀ LITERATŪRA_____________________________________ 33

ANOTĀCIJA

Manā darbā ir pētīta un analizēta augļkopības nozare, par kuru ekonomiskie pētījumi līdz šim praktiski nav veikti. Arī statistiskā informācija ir ļoti skopa, kas norāda uz to, ka augļkopība , īpaši pēdējos gados, ir atstāta pašplūsmā.

Mērķis – izveidot augļkopību par nozari ar līdzsvarotu ražošanas, pārstrādes un realizācijas sistēmu, kas apgādātu iekšējo un piedāvātu ārējā tirgū augstas kvalitātes, konkurētspējīgu produkciju.

Dārzu platības sastāda galvenokārt vecie, ekstensīvie dārzi, kuri daudzviet vairs netiek apsaimniekoti. Šo stādījumu uzturēšanai un attīstībai nākotnē nav perspektīva. Jaunie – intensīvie dārzi, kas ražo kvalitatīvu, konkurētspējīgu produkciju, Latvijā ir ap 20 ha, bet tas nesedz iedzīvotāju pieprasījumu pēc svaigiem augļiem – āboli vien ir nepieciešami ap 70 tūkst. t gadā. Esmu analizējusi VSK datus pēc kopējām platībām, tajā skaitā ražojošās, kopražām un vidējās ražības pa atsevišķu saimniecību veidiem. Secinājums ir viens, ka dārzu platības samazinās un ražojošie stādījumi 1996.gadā sastāda vairs tikai 12.6 tūkstošus hektāru. Tomēr aktivitātes augļkopības nozarē ir jau labi saskatāmas. Pēdējos gados strauji pieaug ogulāju, sevišķi zemeņu, platības, kā arī intensīvo augļudārzu ierīkošana jau samērā lielās platībās.

Augļkopībā ražošanas reģionālo struktūru ietekmē tirgus iespējas, audzēšanas tradīcijas, vietas piemērotība un pārstrādes vai uzglabāšanas iespējas.

Pēdējos gados Latvijā arvien aktuālāka kļūst problēma, kas saistīta ar iedzīvotāju nodarbinātību laukos. Viens no šīs problēmas risinājuma variantiem varētu būt intensīvas augļkopības attīstība zemnieku saimniecībās. Augļkopība un tās produkcijas realizācija, glabāšana un pārstrāde prasa ievērojami daudz roku darba, tāpēc tās attīstība palīdzētu atrisināt nodarbinātības problēmu laukos. Stādot jaunas, tirgus prasībām atbilstošas, Latvijas apstākļiem piemērotas, ražīgas augļu koku un ogulāju šķirnes, kā arī pielietojot intensīva tipa audzēšanas tehnoloģiju, var samērā ātri gūt peļņu, jo augļkopība ir viena no ienesīgākajām lauksaimniecības nozarēm. Augļkopības rentabilitāte Latvijas apstākļos var būt ļoti augsta arī saimniecībās ar nelielu zemes platību, kādas Latvijā ir ļoti daudz.

Modernu un ekonomisku pārstrādes uzņēmumu ierīkošanu kavē pagaidām vēl nepietiekamie augļu un ogu produkcijas apjomi, kā arī glabātavu un saldētavu nepietiekamās jaudas. Līdz ar to Latvijas tirgū un veikalos, kā arī pārstrādei tiek importēta gan svaiga, gan saldēta augļu un ogu produkcija. Šajā sakarībā esmu analizējusi tirgus cenas Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Holandē un to sakarības dažādos periodos 1997.gadā.

Tirgū dominē sīktirgotāji, jo realizācijas sistēma nav sakārtota un netiek pietiekoši kontrolēta. Nepilnīga ir arī nozares institucionālā vadība, tās kvalitātes vadīšanas bāze. Ļoti nepietiekošs ir valsts atbalsts zinātnei.

Orientējošā investīciju vajadzība augļkopības nozares optimālai ražošanas, glabāšanas, realizācijas un pārstrādes sistēmas izveidošanai ir   6 milj. Ls gadā.

Potenciālie eksporta tirgi svaigiem un saldētiem augļiem un ogām, kā arī to pārstrādes produktiem un stādmateriālam būtu NVS, Skandināvija, Kanāda, ASV.

Darbā lietotie saīsinājumi:

Dobeles DSIS – Dobeles dārzkopības selekcijas un izmēģinājumu stacija;

Pūres DIS – Pūres dārzkopības izmēģinājumu stacija;

LAA – Latvijas Augļkopju Asociācija;

LR ZM – Latvijas Republikas Zemkopības ministrija;

LR LM – Latvijas Republikas Labklājības ministrija;

LR MK – Latvijas Republikas Ministru Kabinets;

LR VSK – Latvijas Republikas Valsts Statistikas Komiteja;

LLKIAC – Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centrs (Ozolniekos);

LTVC – Latvijas Tirgus Veicināšanas Centrs;

ES – Eiropas Savienība;

LLMZA – Latvijas Lauksaimniecības un Meža zinātņu akadēmija;

LLU – Latvijas Lauksamniecības Universitāte;

LZA – Latvijas Zinātņu akadēmija;

ASV – Amerikas Savienotās Valstis;

MTB – materiāli tehniskā bāze.

IEVADS

Augļkopības nozare ir maz pētīta un analizēta, īpaši pēdējos 10 gados, tāpēc materiāla apkopošanā un analīzē liels paldies jāsaka visai šīs nozares rīcības programmas izstrādes darba grupai:

C Ivetai Ozoliņai – LR ZM Augkopības nodaļas vecākajai referentei;

C Mārai Skrīvelei – Dobeles DSIS vadošajai pētniecei;

C Edītei Kaufmanei – Dobeles DSIS direktorei;

C Jānim Zilveram – Latvijas Augļkopju Asociācijas prezidentam.

Paldies par atsaucību Pūres DIS speciālistēm Valdai Laugalei un Inesei Drudzei, zemniecei Ligitai Rezgalei, VSK Lauksaimniecības nodaļas vadītājai Ligitai Ārgalei, LLKIAC speciālistiem Mārim Narvilam un Dagnijai Andersonei, kā arī visam Dobeles DSIS kolektīvam.

Īpaša pateicība Mārai Skrīvelei, kura ziedojusi daudz sava laika diskusijās un ieguldījusi lielu darbu intensīvo augļu dārzu izpētē un saimniecību budžeta aprēķināšanā, izmantojot gan Latvijas, gan Zviedrijas, gan Amerikas pieredzi.

Vēlos pateikt paldies šīs sadarbības ierosinātājiem un konsultantiem LLU profesoram, Dr. hab. agr., LZA kor. loceklim, LLMZA Goda loceklim Kazimiram Špoģim, LVAEI direktoram Dr. oec. Andrim Miglavam un PHARE programmas pārstāvim, Lielbritānijas ekspertam lauksaimniecības politikas jautājumos Dr. Derekam Beikeram.

Izsaku pateicību LLU Ekonomikas fakultātes mācību spēkiem par saprotošo attieksmi darba izstrādes laikā. Mīļš paldies vīram par iecietību un morālo atbalstu, kurš bērniem un ģimenes rūpēm veltīja visu savu brīvo laiku, lai es varētu strādāt.

1. NOZARES VISPĀRĒJAIS RAKSTUROJUMS

Mērķis – izveidot augļkopību par nozari ar līdzsvarotu ražošanas, pārstrādes un realizācijas sistēmu, kas apgādātu iekšējo un piedāvātu ārējā tirgū augstas kvalitātes, konkurētspējīgu produkciju.

1.1.    NOZARES GALVENIE UN BLAKUSPRODUKTI

Šajā nodaļā tiks aplūkoti augļkopības nozares produkti komercdārzkopībai:

Ø  no sēkleņiem – āboli;

Ø  no kauleņiem – plūmes, ķirši;

Ø  no ogulājiem – zemenes, avenes un krūmogulāji (upenes un jāņogas).

Iespējama arī bumbieru audzēšana svaigam patēriņam vietējā tirgū, kā arī citu augļaugu (henomeles, plūškoki, smiltsērkšķi) audzēšana pārstrādes un farmaceitiskās rūpniecības vajadzībām. Tā kā lielāko ražošanas apjomu (kopražas) sastāda ābeles un dažādi ogulāji, turpmākie aprēķini tiks veikti tikai šīm kultūrām.

Ražošanas 1.posms

Stādaudzētavas (blakusproduktu nav)

v  Stādi ražošanas stādījumiem

v  Stādi pavairošanas stādījumiem

v  Stādi mazdārziem.

Stādāmā materiāla veidi pa sugām Latvijā 1997.gadā

(LAA, 1997.)

Ražošanas 2.posms

Ražojošie dārzi (blakusproduktu nav)

¤ svaigi augļi un ogas

ü  āboli

ü  zemenes

ü  avenes

ü  upenes un jāņogas

Sagatavošana realizācijai

¤ glabāti augļi                                          ¤ saldēti augļi un ogas

~ āboli                                                       ~ zemenes

                                                                                ~ avenes

                                                                                ~ upenes un jāņogas

Pārstrādes produkti

¤ sulas                                                       ? liķieri

·                                     svaigas                              ? vīni

·                                     koncentrāti                       ¤ jogurta piedevas

·                                     saldētas                            ? saldējuma piedevas

? sīrupi                                                     ? izejvielas farmācijai

? biezeņi                                                   ? dabīgās krāsvielas

? marmelādes

? cukādes un žāvēti augļi un ogas

1.2.    KLASIFICĒT SARAŽOTOS, AR KVALITĀTI ATZĪTOS GALA PRODUKTUS

Ar kvalitāti atzīts augļkopības nozares gala produkts ir RĪGAS MELNAIS BALZĀMS, kura pamatsastāvdaļa ir aveņu sula.

1.3.    RAŽOŠANAS APJOMI (1990. – 1997.G.)

Dārzu platības sastāda galvenokārt vecie, ekstensīvie dārzi, kuri daudzviet vairs netiek apsaimniekoti. Šo stādījumu uzturēšanai un attīstībai nākotnē nav perspektīve. Jaunie – intensīvie dārzi, kas ražo kvalitatīvu, konkurētspējīgu produkciju, Latvijā ir ap 20 ha, bet tas nesedz iedzīvotāju pieprasījumu pēc svaigiem augļiem – āboli vien ir nepieciešami ap 70 tūkst. t gadā.

No 1.3.1.tabulas varam secināt, ka augļu koku un ogulāju uzskaitītās platības analizējamā periodā ir ļoti mainīgas. Pēdējos divos gados platības krasi samazinās, kas izskaidrojams ar veco platību nolietojumu, kā rezultātā vecie stādījumi jālikvidē. Šo faktu apstiprina arī Valsts statistikas komitejas apkopotā informācija par ražojošajām stādījumu platībām, tātad – sarūk kopējā platība un no tās vēl vairāk samazinās ražojošās platības (1994.gadā ražojošā platība sastāda 18.0 tūkst.ha jeb 92.3% no kopējās platības, taču 1996.gadā šie skaitļi ir attiecīgi 12.6 tūkst.ha jeb 77.8%.

Tomēr aktivitātes augļkopības nozarē ir jau labi saskatāmas. Pēdējos gados strauji pieaug ogulāju, sevišķi zemeņu, platības, jo ogulāju ierīkošana prasa mazākus ieguldījumus un atdeve gaidāma jau 2.gadā – zemenēm, bet 3., 4.gadā – avenēm un krūmogulājiem. Savukārt intensīvu augļudārzu ierīkošana prasa lielus kapitālieguldījumus un ilgāku laiku, jo pirmā raža gaidāma tikai 4.– 6. gadā pēc stādījumu ierīkošanas. Taču sāk piepildīties arī Māras Skrīveles iecere, t.i., intensīvo augļudārzu ierīkošana jau samērā lielās platībās. Stādījumu ilggadība ir šīs nozares atributīvā (raksturīgā) pazīme.

Augļu koku un ogulāju stādījumi visu veidu saimniecībās Latvijā (1990. – 1997.g.)

(LR VSK, 1990. – 1997.)

Augļu koku un ogulāju kopražas Latvijā (1990. – 1997.g.)

(LR VSK, 1990. – 1997.)

Augļu koku un ogulāju kopražas Latvijā pa gadiem un atsevišķu saimniecību veidiem (tūkst. cnt)

(LR VSK, 1995. – 1997.)

Augļu koku un ogulāju vidējās ražības Latvijā pa gadiem un atsevišķu saimniecību veidiem (cnt no ha)

(LR VSK, 1995. – 1997.)

Augļu koku un ogulāju kopražu lielumu visbūtiskāk ietekmē ābolu ražas. Nozares specifika ir tā, ka daļa no tās galvenajiem produktiem – ābeles ražo periodiski. No 1.3.2.tabulas secinām, ka ābolu ražas gados sēkleņu kopražu īpatsvars kopapjomā sasniedz 78.8 – 83.4%. Vietējais tirgus ar svaigām ogām, īpaši zemenēm un upenēm, sezonas laikā ir apgādāts pietiekoši, atsevišķos gados vērojama pat pārprodukcija. Ogu pārstrādei pašreiz ir sezonas raksturs, jo trūkst saldētavas, kā rezultātā pārstrādes uzņēmumi izejvielas ziemas periodā importē.

No iepriekšteiktā un 1.3.4.tabulas izriet, ka vidējās ražības ietekmē augļaugu ražošanas periodiskums, laika apstākļi (pārsvarā ziemas) un arī iekārtoto dārzu veids (intensīvs vai ekstensīvs).

1.3.1.zīm.Sēkleņu vidējā ražība dinamikā (1995. – 1997.g.) Latvijā pa atsevišķu saimniecību veidiem (cnt no ha).

(LR VSK, 1995. – 1997.)

Sēkleņu vidējā ražība pa atsevišķu saimniecību veidiem svārstās līdzīgi, taču 1997.gadā zemnieku, piemājas un personiskajās saimniecībās tā stipri pārsniedz vidējo ražību valsts saimniecībās. Tas izskaidrojams ar to, ka zemnieki un individuālie audzētāji pāriet uz intensīvajiem augļudārziem, t.i., stādījumu biezība lielāka, līdz ar to raža no platības vienības lielāka. Tomēr ir arī citi apstākļi, kas ietekmē augļu koku ražību – par to tiks runāts vēlāk (skat. 2.nodaļu).

1.3.2.zīm.Ogulāju vidējā ražība dinamikā (1995. – 1997.g.) Latvijā pa atsevišķu saimniecību veidiem (cnt no ha)

(LR VSK, 1995. – 1997.)

Pēc 1.3.4.tabulas varam salīdzināt ogulāju vidējās ražības pa dažādu saimniecību veidiem un 1.3.2.zīm. uzskatāmi var redzēt, ka piemājas un zemnieku saimniecībās jau sāk ražot intensīvie ogulāju stādījumi – līdz ar to vecie ogulāju stādījumi valsts saimniecībās un statūtsabiedrībās nevar dot līdzīgu ražu no 1ha stādījumu. Kā jau tika minēts – intensīvajos dārzos stādījumu biezība ir lielāka, arī ogulājiem, līdz ar to var panākt 2 – 3 reizes lielāku ražību no platības vienības.

1.4.    SAIMNIECĪBU KLASIFIKĀCIJA PĒC PLATĪBAS

Augļkopības nozarei kā lielai daļai lauksaimniecības nozaru īpaši raksturīga sezonalitāte, tāpēc ziemas periodā jāorientējas uz kādu papildus darbu.

Šobrīd pastāv augļkopības saimniecības ar platību no 0.5 – 1 līdz 80 ha.

Līdz 5 ha saimniecībās tiek nodarbināti:

           1) saimnieks – visu gadu;

           2) palīgstrādnieki – sezonāli.

Taču saimnieks ziemas periodā var strādāt arī papildus algotu darbu ārpus savas saimniecības.

No 5 – 15 ha saimniecībās strādā saimnieks un viņa ģimenes locekļi, kā arī sezonas strādnieki.

Virs 15 ha saimniecībās parasti nodarbojas arī ar citām lauksaimniecības nozarēm.

Diemžēl reālais saimniecību daudzums katrā grupā pēc saimniecību lieluma nav pieejams, jo šāds apsekojums Latvijā nav veikts un līdz ar to attiecīgā informācija nav apkopota.

1.5.    RAŽOŠANAS REĢIONĀLĀ STRUKTŪRA

Augļkopībā ražošanas reģionālo struktūru ietekmē tirgus iespējas, audzēšanas tradīcijas, vietas piemērotība un pārstrādes vai uzglabāšanas iespējas.

Pēc LR ZM Informācijas departamenta 1997.gada datiem vislielākās augļu dārzu platības ir Bauskas(1700 ha), Talsu(1260 ha), Rēzeknes(901 ha) rajonos. Bagāti ar augļaugu audzēšanas tradīcijām ir Valkas, Limbažu un Jelgavas rajonu dārznieki – platības virs 550 ha rajonā. Jēkabpils un Gulbenes rajonos dārzu platības sasniedz 455 – 465 ha. Savukārt Dobeles rajonā galvenās ražojošo stādījumu platības atrodas Šķibē un Vecauces mācību saimniecībā, bet selekcijas un izmēģinājumu stādījumi koncentrēti Dobeles DSIS (kopējās dārzu platības rajonā ir – 415 ha).

1.6.    PIELIETOTĀS KULTŪRU AUGSEKAS

Augļkopībā augsekas ir atšķirīgas:

           1)pa ražošanas posmiem (skat. 1.1.nodaļu);

           2)pa sugām.

Ražošanas 1.posms

Stādaudzētavas

Lai izaudzētu veselu stādāmo materiālu, ja nav iespējama augsnes dezinfekcija, stādu atkārtota audzēšana vienā un tajā pašā vietā nav ieteicama pat pēc ilgstoša starplaika. Šajā sakarībā ieteicama zemes noma. Augsnes dezinfekcija ir iespējama, bet dārga. Ja saimniecības budžets atļauj, tad varētu piedāvāt šādu augsekas variantu:

augļkopības stādaudzētavās vēlama 6 – 8 gadu augseka, kur

Ä  2 – 3 gadus aizņem kokaudzētava;

Ä  3 – 4 gadus rušināmaugi vai daudzgadīgās zāles;

Ä  1 gadu zaļmēslojums;

Ä  pēdējo gadu pirms stādaudzētavas vēlama melnā papuve ar augsnes dezinfekciju.

Stādaudzētavas var kombinēt arī ar nektāraugiem.

Ražošanas 2.posms

Ražojošie dārzi

¤ ābeles un krūmogulāji

Pēdējos gadus pirms dārzu stādīšanas vēlamas kultūras, kuras nepiesārņo augsni ar daudzgadīgām nezālēm. Gadu pirms stādīšanas vēlama zaļmēslojuma iestrādāšana un melnā papuve.

¤ zemenes

Augseka atkarīga no zemeņu audzēšanas ilguma:

         1) 6 – 8 gadu augseka, ja zemenes audzē 3 gadus:

Ä  1 – 2 gadus audzē zālāju, nektāraugus vai rapsi;

Ä  rušināmaugus (nav vēlams kartupeļus);

Ä  zaļmēslojums un melnā papuve;

Ä  zemenes.

         2) 4 – 5 gadu augseka, ja zemenes audzē 1 – 2 gadus:

Ä  zaļmēslojums;

Ä  rušināmaugi vai melnā papuve;

Ä  zemenes.

¤ avenes

Aveņu audzēšanas ilgums vienā vietā ir 6 – 10 gadi, kas atkarīgs no stādu un stādījumu veselīguma. Pēc tam 5 – 6 gadus var audzēt citas kultūras (tikai ne zemenes, jo tām ir kopīgas slimības – vienas dzimtas augi). Aveņu stādījumus var kombinēt ar krūmogulājiem. Augsni atpūtina 2 gadus – likvidējot daudzgadīgās nezāles un ielabojot ar zaļmēslojumu.

1.7.    NOZARES RAŽOŠANAS GALVENĀS PROBLĒMAS

Galvenās problēmas nozarē ir :

M  posmu – “ražotājs – pārstrādātājs” un “ražotājs – tirgotājs” nesakārtotība;

M  valsts finansiālā atbalsta trūkums ražotāju organizācijām;

M  zemā produkcijas kvalitāte;

M  produkcijas uzglabāšana.

Lai augļu un ogu produkcija tirgū būtu konkurētspējīga, tai jāizvirza noteiktas kvalitātes prasības. Galvenokārt tā ir preču kvalitāte un transportizturība, bet attīstoties pārstrādei – arī galaprodukta kvalitāte. Šajā nozarē ir veicams ļoti liels darbs:

1)                                                pāreja uz intensīvajiem augļu dārziem;

2)                                                šķirņu struktūras nomaiņa, t.i., jāpāriet uz rudens un ziemas šķirņu āboliem;

3)                                                ogulāju šķirņu galvenās prasības – piemērotība pārstrādei un mehanizētai novākšanai;

4)                                                kvalitātes prasību izstrāde atbilstoši Eiropas standartiem.

Lai visīsākajā laikā izveidotu optimālo dārzu struktūru, Latvijas Augļkopības asociācija uzskata, ka katru gadu būtu jāiestāda vismaz 100 ha Latvijai svarīgāko kultūru – ābeles, avenes, zemenes, upenes un jāņogas. Pēc augļkopības zinātnieku aprēķiniem Latvijas augļu dārzu optimālā platība un struktūra tālākā nākotnē ir šāda:

Ø  sēkleņi – 25 tūkst.ha;

Ø  ogulāji – 40 tūkst.ha;

Ø  kokaudzētavas – 50 ha.

Ņemot vērā pašreizējās pārstrādes un realizācijas iespējas, tuvāko 10 gadu laikā jāsasniedz 5000 ha intensīvo dārzu katrai no svarīgākajām augļaugu kultūrām.

Būtiskas problēmas rada svaigas un saldētas produkcijas uzglabāšana, jo prasībām atbilstošu glabāšanas vietu ierīkošana prasa lielus kapitālieguldījumus.

2.   SAIMNIECĪBAS BUDŽETA APRĒĶINĀŠANA

Pēdējos gados Latvijā arvien aktuālāka kļūst problēma, kas saistīta ar iedzīvotāju nodarbinātību laukos. Daudzi lauku iedzīvotāji ir bez darba un dzīvo zem iztikas minimuma. Viens no šīs problēmas risinājuma variantiem varētu būt intensīvas augļkopības attīstība zemnieku saimniecībās. Augļkopība un tās produkcijas realizācija, glabāšana un pārstrāde prasa ievērojami daudz roku darba, tāpēc tās attīstība palīdzētu atrisināt nodarbinātības problēmu laukos, it sevišķi Latgalē un Zemgales dienvidaustrumu rajonos, kur šī problēma sevišķi aktuāla. Stādot jaunas, tirgus prasībām atbilstošas, Latvijas apstākļiem piemērotas, ražīgas augļu koku un ogulāju šķirnes, kā arī pielietojot intensīva tipa audzēšanas tehnoloģiju, var samērā ātri gūt peļņu, jo augļkopība ir viena no ienesīgākajām lauksaimniecības nozarēm. Augļkopības rentabilitāte Latvijas apstākļos var būt ļoti augsta arī saimniecībās ar nelielu zemes platību, kādas Latvijā ir ļoti daudz. Ienākumi un peļņa protams, atkarīgi no šķirnes, dārza tipa, potcelma un citiem faktoriem. To apstiprina arī izstrādātās un modeļu saimniecībās izmēģinātās intensīvo augļu dārzu tehnoloģijas.

2.1.    INTENSĪVIE AUGĻU DĀRZI

Augļu dārza ierīkošanas un kopšanas izmaksas, kā arī realizācijas ieņēmumi atkarīgi no:

Ä  dārza tipa;

Ä  potcelma izvēles;

Ä  stādmateriāla kvalitātes (atveseļots, vīrusbrīvs);

Ä  šķirnes(konkrētai vietai piemērota) un to dažādības vienā stādījumā (reakcija uz dažādiem laika apstākļiem);

Ä  ražas normēšanas;

Ä  u.c.

Dārza tips neapšaubāmi ir intensīvs. Potcelma būtisko ietekmi uz vidējo ražību un ienākumiem gadā no 1 ha var apskatīt 2.1.1.tabulā.

Stabilāku ražu var iegūt, audzējot vairāk šķirņu (8 – 15), jo katru šķirni citādi ietekmēs Latvijas mainīgie laika apstākļi gan ziemā, gan pavasarī ziedēšanas laikā. Audzējot šķirnes ar dažādu ražas vākšanas laiku, vieglāk un īstajā laikā varēs novākt ražu, līdz ar to samazināsies zudumi glabāšanas laikā.

Vidējā raža (1992. – 1997.g.) un realizācijas ienākumi no 1 ha

1987.gada stādījumā

(Dobeles DSIS izmēģinājumi SIA”Pūres dārzi”, apkopots 1997.)

Ierīkojot stādījumus un izvēloties šķirņu un potcelmu kombinācijas, jāņem vērā zinātnisko pētījumu rezultāti.

Labus rezultātus dod ražas normēšana, ko veic pundurdārzos un vidēja auguma ābeļdārzos. Tas prasa 200 - 220 cilvēkstundas uz 1 ha stādījumu un izmaksā Ls 75 - 100. Ietekmi uz I šķiras augļu daudzumu un realizācijas ieņēmumiem var apskatīt 2.1.2.tabulā (I šķiras ābolu realizācijas cena ir 200 Ls/t, II šķiras – 100 Ls/t).

Ražas normēšanas ietekme uz I šķiras augļu daudzumu un realizācijas ieņēmumiem dažādām ābeļu šķirnēm (1997.gadā)

(SIA”Pūres dārzi”, 1997.)

No 2.1.2.tabulas var secināt, ka ieguldītie Ls 75 - 100 ražas normēšanai atkarībā no šķirnes dod vidēji Ls 900.- lielu peļņu. Tāpēc ikvienam dārzniekam jābūt pieejamiem zinātnisko pētījumu rezultātiem un iespējai konsultēties ar augļkopības speciālistiem.

Augļu dārzu ierīkošanas tehnoloģisko karti (2.1.3.tabula) sastādījusi M.Skrīvele pēc apkopotiem datiem no ASV Aijovas štata konsultāciju centra un SIA ”Pūres dārzi”.

Augļu dārza ierīkošanas un kopšanas līdz ražai izmaksas n demonstrējumu saimniecībā Latvijā (Ls/ha)

(ASV Aijovas štata konsultāciju centra un SIA ”Pūres dārzi” dati, 1994. – 97.)

No 2.1.3.tabulas aprēķiniem izriet, ka šīs 1 ha intensīva augļu dārza ierīkošanas izmaksas ir optimālas, kas tika ņemtas par pamatu izstrādājot subsīdiju nolikumu par produktīvo ilggadīgo stādījumu ierīkošanu.

Augļu dārzu kopšanas izmaksas un realizācijas ieņēmumi 3 veidu dārzos (Ls/ha)

(SIA”Pūres dārzi”, SIA”Melba”, Dobeles DSIS, 1994. – 97.)

No 2.1.4.tabulā piedāvātajiem datiem var secināt, ka pundurdārzu ierīkošana dod vislielāko peļņu no platības vienības, taču šeit jāpiezīmē, ka šo dārzu ražošanas ilgums ir salīdzinoši visīsākais – 20 gadi (vidēja auguma ābeles ražo optimāli 25 – 30 g.). Visnelietderīgāk izmantotā platība ir spēcīga auguma augļu dārzos, jo ražība ir viszemākā no platības vienības, kā arī izmaksas, piemēram, vainaga veidošanai 3.5 reizes mazākam koku skaitam(nekā pundurdārzā) ir gandrīz 2 reizes lielākas. Arī novākšana prasa lielāku darbaspēka patēriņu.

2.2.    AVEŅU UN KRŪMOGULĀJU STĀDĪJUMU IERĪKOŠANAS UN KOPŠANAS BUDŽETA APRĒĶINS

Tehnoloģiskā karte sastādīta pēc LLKIAC apkopotajiem datiem no demonstrējumu saimniecībām.

Aveņu un krūmogulāju stādījumu ierīkošanas izmaksas n demonstrējumu saimniecībā Latvijā (Ls/ha)