DokumentiCŪKKOPĪBA: nozares attīstības programmas pamati - 1998Ērika Smuļko, Inga Kubulniece, Aivars Kokts, Ausma Baumeistere, , LR Zemkopības ministrija (ZM)
09.06.1998 Cūkkopības nozares attīstības rīcības programmas pamati ir izstrādāti liela kopdarba ietvaros, kura galvenais mērķis ir radīt un turpmāk īstenot valsts politiku visā lauksaimniecības un lauku attīstībā. ### Lasāmākā formātā dokuments pievienots pielikumā PDF formāta failā Pievienotie dokumentiZiņojums PDFLauksaimniecības un tās nozaru attīstības programmas pamati - 1998:
Cūkkopība Priekšvārds
Cūkkopības nozares attīstības rīcības programmas pamati ir izstrādāti liela kopdarba ietvaros, kura galvenais mērķis ir radīt un turpmāk īstenot valsts politiku visā lauksaimniecības un lauku attīstībā, kā tas izriet no Saeimā apstiprinātā Lauksaimniecības likuma, reizē ar to Saeimā skatītās Lauksaimniecības attīstības koncepcijas, kas vēlāk kļuva par daļu no Latvijas Lauku attīstības programmas, kuru savukārt LR Saeima akceptēja 1998.gada jūnijā, kā arī no Valsts atbalsta programmas lauksaimniecībai 1998.-2002. gadam, ko MK akceptēja 1997.gada 13.maijā. Sagatavotais dokuments uzskatāms par pamatu tālākai detalizētas rīcības programmas izstrādei. Dokuments aptver lauksaimnieciskās ražošanas un lauksaimniecības produktu pārstrādes nozares. Tomēr dokumentā fokusētās attīstības aktivitātes ir saistītas ar 1998. gada 10. martā Saeimā akceptēto “Latvijas Lauku attīstības programmu”, kuras mērķis ir lauku attīstība.
Cūkkopības nozares darba grupā strādāja: Ērika Smuļko- LLU Ekonomikas fakultātes 3. kursa studente, šī darba atbildīgā izpildītāja; darba grupas vadītāja: Skaidrīte Aleksejeva - ZM Lopkopības nodaļas vecākā referente darba grupas locekļi: Ērika Smuļko; Inga Kubulniece - ZM jaunākā eksperte; Aivars Kokts - SIA "Ulbroka" direktors, Rīgas raj.; Ausma Baumeistere - z/s "Madaras Gretes", Ogres raj., Suntažu pag.
Visu nozaru grupu sagatavoto redzējumu kopsavilkums ir iekļauts ZM publicētajā dokumentā “Lauksaimniecības un tās nozaru attīstības programmas pamati. 1998” Dokuments atrodams ej.uz/knns Saturs 1 NOZARES VISPĀRĒJIE ASPEKTI 3 1.1 NOZARES GALVENIE PRODUKTI UN BLAKUSPRODUKTI 3 1.2 CŪKU SKAITS 3 1.3 SAIMNIECĪBU GRUPĒJUMS 4 1.4 RAŽOŠANAS APJOMS 6 2 RAŽOŠANAS EKONOMISKIE REZULTĀTI 6 3 NOZARES DARBĪBAS EKONOMISKĀ VIDE 7 4 CŪKGAĻAS KOPTIRGUS ORGANIZĀCIJA EIROPAS SAVIENĪBĀ 9 4.1 VISPĀRĒJS EKONOMISKAIS RAKSTUROJUMS 9 4.2 TIRGUS CENU REGULĒŠANA 10 4.3 KVANTITATĪVĀ KONTROLE 11 4.4 KVALITĀTES KONTROLE 11 4.5 TIRGUS ATBALSTA PASĀKUMI 11 4.5.1 Tirdzniecība ar trešajām valstīm 12 5 PAŠREIZĒJĀ POLITIKA LATVIJĀ 12 5.1 SALĪDZINĀJUMS AR ES 12 5.2 EKSPORTA UN IMPORTA REGULĒŠANA LATVIJĀ SALĪDZINĀJUMĀ AR ES 12 5.3 SUBSĪDIJU MAKSĀJUMI 13 5.4 LATVIJAS SUBSĪDIJU SISTĒMAS SALĪDZINĀJUMS AR ES IZMANTOTO 13 6 SECINĀJUMI 13 7 PIELIKUMI 15 7.1 1. PIELIKUMS. PADOMES 1984. GADA 13. NOVEMBRA NOTEIKUMI (EEC) NR. 3220/84, KAS NOSAKA CŪKU KAUTĶERMEŅU NOVĒRTĒŠANAS PRASĪBAS 15 7.2 2. PIELIKUMS. KAUJAMO CŪKU TEHNISKIE NOTEIKUMI 19 1 Nozares vispārējie aspekti Kā lauksaimnieciskās ražošanas nozarei cūkkopībai Latvijā vienmēr bijusi nozīmīga vieta un senas tradīcijas. Cūkkopības nozares mērķis ir nodrošināt iekšējā tirgus vajadzības pēc kvalitatīvas cūkgaļas un ražot eksportspējīgu produkciju, saglabājot pašreizējās un radot jaunas darba vietas. Lai šo uzdevumu izpildītu, cūkkopības nozare tiek veidota par intensīvu ražotni. 1.1 Nozares galvenie produkti un blakusprodukti SAIMNIECĪBĀ: Pamatprodukti Blakusprodukti • lopi gaļai • kūtsmēsli • vaislas lopi • cūku sperma PĀRSTRĀDES RŪPNIECĪBĀ: Pamatprodukts Blakusprodukti • gaļa • tauki • ādas • iekšējie orgāni gaļas produkti pusfabrikāti pārstrādes produkti atdzesēta sālīta gaļa desas saldēta žāvēta gaļa sardeles, cīsiņi svaiga kūpināta konservi speķis 1. zīmējums. Nozares galvenie produkti un blakusprodukti 1.2 Cūku skaits Cūku skaits pa gadiem ir mainīgs. Atbilstoši ekonomiskajai situācijai tas samazinās vai palielinās. 1996. gada 1. janvārī cūku skaits sasniedza 552.8 tūkst., taču 1997. gada 1. janvārī tas saruka līdz 459.6 tūkst. un sastādīja vairs tikai 83% no iepriekšējā gadā esošo cūku skaita (sk. 1. tabulu). Salīdzinot ar 1996. gadu, 1997. gada laikā cūku skaits samazinājies minimāli. Viens no galvenajiem cūku skaita samazināšanās iemesliem ir ražošanas izmaksu straujais pieaugums (spēkbarība, energoresursi, transportizmaksas, tehnoloģija). 1. tabula. Cūku skaits pa saimniecību veidiem 1996., 1997. gadā 1996. 1997. Tūkst. Procentos Tūkst. Procentos Visu veidu saimniecībās 459.6 100 429.9 100 Valsts saimniecībās un statūtsabiedrībās 170.1 37.0 152.1 35.3 Zemnieku saimniecībās, piemājas saimniecības un personīgajās palīgsaimniecības 289,6 63 277.8 64.7 * VSK dati 1.3 Saimniecību grupējums 1997. gada sākumā vislielākais cūku īpatsvars (51.4%) atradās saimniecībās, kurās audzēja no 2 līdz 19 cūkām. Tomēr 18.2% cūku atradās saimniecībās, kas vienuviet audzēja vairāk kā 5000 cūkas ( iepriekšējo 10% vietā no cūku kopskaita 1995. gadā). 2. tabula. Saimniecību grupējums pēc cūku skaita visu veidu saimniecībās 1996., 1997. gadā Cūku skaits Saimniecības ar attiecīgo cūku skaitu Cūku skaits grupā saimniecībā Skaits % Skaits % Kopā 86269 78400 100.0 100.0 459588 429922 100.0 100.0 1 25612 22710 29.7 29.0 25612 22710 5.6 5.3 2 31207 28228 36.2 36.0 62414 56455 13.6 13.1 3 – 4 15760 14850 18.3 18.9 53593 50339 11.7 11.7 5 – 9 8276 7714 9.6 9.8 52421 49021 11.4 11.4 10 – 19 5138 3358 6.0 4.3 90328 42499 19.6 9.9 20 – 49 84 1184 0.1 1.5 4718 35320 1.0 8.2 50 – 99 48 202 0.1 0.3 4176 15608 0.9 3.6 100 – 199 42 71 0.0 0.1 5976 13076 1.3 3.0 200 – 399 33 25 0.0 0.1 8926 7386 1.9 1.7 400 – 999 36 25 0.0 0.0 23798 15197 5.2 3.5 1000 – 1999 16 20 0.0 0.0 22945 27253 5.0 6.4 2000 – 4999 9 6 0.0 0.0 25185 17019 5.5 4.0 5000 un vairāk 8 7 0.0 0.0 79496 78040 17.3 18.2 * Statistikas biļetens 1996.,1997. 1997. gadā salīdzinājumā ar 1996. gadu par 12% ir palielinājies to saimniecību īpatsvars, kurās audzē no 20 līdz 200 cūkām. Šis fakts liecina par to, ka, neskatoties uz kopējā cūku skaita samazināšanos, daudzas saimniecības turpina specializēties šajā nozarē un paplašina savus ganāmpulkus. Salīdzinot 1997. gadu ar 1995. gadu, šķirnes jauncūku realizācijas apjoms ir pieaudzis par 38%, tas liecina, ka cūkgaļas ražotājiem pieaug interese par sava ganāmpulka uzlabošanu. Cūku skaits un cūkgaļas ražošanas apjoms valstī nav pieaudzis, taču ir paaugstinājusies saražotās cūkgaļas kvalitāte, jo pēdējo 3 gadu laikā strauji nomainīti nekvalitatīvie ganāmpulku dzīvnieki ar augstvērtīgiem. 3. tabula. Cūkgaļas ražošanas kvalitātes un intensitātes rādītāji 1995. – 1997. gadā Rādītāji 1995. 1996. 1997. “+/-“ 1997. gads salīdzinājumā ar 1995. gadu Sivēnmāšu auglība (sivēnu skaits metienā) 10.8 10.9 11.1 + 0.3 Vaislas jauncūku diennakts pieaugums, gramos no dzimšanas līdz 100 kg sasniegšanai 452 464 475 +23 Latvijas baltās šķirnes cūkas speķa biezums (mm) 23.5 21.8 17.9 - 5.6 Specializētās gaļas šķirnes cūkas speķa biezums (mm) 18.0 16.9 15.1 - 2.9 Laika posmā no 1995. līdz 1998. gadam specializēto gaļas šķirņu cūku skaits valstī palielinājies par 9%. 1996. gadā sekmīgi uzsākta programmas “Perspektīvais cūku selekcijas centrs Latvijā” realizēšana. Šīs programmas vajadzību radīja cūkgaļas ražotājsaimniecību nepieciešamība pēc šķirnes cūku vaislas materiāla, kas atbilstu ārzemju ģenētiķu sasniegumiem cūku selekcijā. Sakarā ar lielo cūkkopības saimniecību reorganizāciju, straujās cūku skaita samazināšanās un Austrumu tirgus zaudēšanas dēļ, šķirnes dzīvnieku realizācija ir stipri ierobežota. Visaugstvērtīgākais ģenētiskais materiāls nedod gaidīto atdevi neatbilstošos ēdināšanas un turēšanas apstākļos. Tāpēc jāstrādā kompleksi pie visām problēmām vienlaicīgi. Latvijā ir visas iespējas saražot tādu cūkgaļas daudzumu, kas nodrošinātu ne tikai Latvijas iedzīvotājus, bet arī radītu eksporta iespējas. Saimniecībās izmanto arī iepirktus premiksus barības devu bagātināšanai. Vidēji 1 kg cūku dzīvmasas pieaugumam jāizlieto 3.2 – 3.5 barības vienības un no tām vajag 3 kg graudu. Tādējādi 100 kg cūkai jāizlieto 300 kg graudu. No 1 ha tīrumu ar augstu auglību un zemkopības kultūru, kur iegūst 45 – 50 cnt/ha graudu ražas, var nobarot līdz 15 cūkas. Toties saimniecībās, kur zema tīrumu auglība un zemkopības kultūra, raža būs 12 16 cnt/ha un tajās varēs nobarot tikai 3 – 4 cūkas, tas ir 4 reizes mazāk un ar 1.5 – 2.0 reizes augstāku pašizmaksu. Ja saimniecībā ar augstu tīrumu auglību un kultūru audzē 10 ha graudaugu, tad var izaudzēt līdz 150 cūku ar pašu audzētiem graudiem, bet otra tipa saimniecībā – tikai 30 35 cūkas. Latvijā 1994. –1995. gadā jau veidojas zemnieku saimniecības, kurās graudaugus audzē līdz 300 ha platībā. Tādējādi perspektīvā tādās saimniecībās pie augstas tīrumu auglības un zemkopības kultūras gadā var nobarot 4000 cūku, līdz ar to specialializēties cūkkopības nozarē ar pašu izaudzēto barību. 1.4 Ražošanas apjoms Cūkkopības gala produkcija ir cūkgaļa. 1996. gadā rūpnieciskai pārstrādei pārdotas 48.0 tūkst. t cūkgaļas dzīvmasā, salīdzinot ar 1995. gadu, tas ir par 36.9% mazāk. 4. tabula. Saražota cūkgaļa Latvijā 1994. g. 1995. g. 1996. g. 1997. g. Saražota cūkgaļa kautsvarā, tūkst. t 53.8 62.6 39.5 37.1 Cūkgaļas īpatsvars kopējā gaļas bilancē, % 39.6 51.0 52.2 53.1 Uz vienu iedzīvotāju, kg. 21.0 24 15 15 Cūkgaļas īpatsvars kopējā gaļas ražošanas bilancē joprojām ir stabils, tas ir nedaudz vairāk kā puse no saražotā gaļas apjoma. Tomēr, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, cūkgaļu ražo par 7 kg mazāk nekā to paredz dietologu izstrādātās normas (22 kg cūkgaļas uz vienu iedzīvotāju gadā.). 5. tabula. Cūkgaļas ražošana pa saimniecību veidiem 1997. gadā, (tūkst. t un %) Visu veidu saimniecībās Valsts un statūtsabiedrībās Zemnieku saimniecībās Piemājas un personiskajās palīgsaimniecībās Cūkgaļa (dzīvmasā), tūkst. t 45.1 15.7 13.4 16.0 % 100 34.8 29.7 35.5 Cūkgaļa (kautmasā), tūkst. t 37.1 12.9 11.0 13.2 % 100 34.8 29.6 35.6 No katrām 100 sivēnmātēm iegūti 1784 sivēni gadā. Vidējais cūku dzīvmasas pieaugums dienā – 520g. Cūkkopībai ir sava, īpatnēja struktūra, kas gala rezultātā dod monoprodukciju – cūkgaļu. Cūkgaļas ražošanas process noris noteikta bioloģiska cikla secībā: sivēnu ieguve – izaudzēšana – nobarošana – ar vienlaicīgu vaislas dzīvnieku izaudzēšanu ganāmpulka atjaunošanai. Cūkgaļas ražošanas gaitā kā blakus produkcija veidojas kūtsmēsli, kurus izmanto augsnes mēslošanai. 2 Ražošanas ekonomiskie rezultāti Cūkgaļas ražošanas izmaksas ir tieši atkarīgas no tās ražošanas tehnoloģijas, kas iedalās: • pēc cūku turēšanas veida; • pēc cūku barošanas veida; • pēc cūku skaita (koncentrācijas) u.c. Priekšlikumi: 1) Ir pakāpeniski jāievieš tādas šķirnes un šķirņu krustojumus, kuriem veidojas mazāka speķa kārta. 2) Panākt ar ātru (intensīvu) barošanu cūku izaudzēšanu no dzimšanas līdz bekona kondīcijai 160 līdz 170 dienās. 3 Nozares darbības ekonomiskā vide Vidējās iepirkuma cenas ir vidējās vienošanās cenas, par kurām pieņemšanas un pārstrādes uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības iepērk lopkopības produkciju no visu veida saimniecībām attiecīgajā periodā. 1997. gadā cūkkopībā 1 kg dzīvsvara vidējā pašizmaksa dažos rajonos sasniedza 75 Ls/cnt, bet cūku vidējā realizācijas cena bija 80 Ls/cnt. Cūkgaļas cenu līmeni ietekmē vienīgi pieprasījuma – piedāvājuma savstarpējās attiecības un muitas barjeru līmenis, neņemot vērā ciešo saistību ar lopbarības izmaksām. 6. tabula. Iepirkuma cenas cūkām (dzīvsvarā) Latvijā, Ls/t Iepirkuma cenas cūkām (dzīvsvarā). Ls/t 1995. gada janvāris 669 1995. gada oktobris 751 1995. gada decembris 760 1996. gada janvāris 737 1996. gada aprīlis 718 1996. gada jūlijs 703 1996. gada oktobris 765 1997. gada janvāris 736 1997. gada aprīlis 719 1997. gada jūlijs 794 1997. gada oktobris 797 1998. gada janvāris 818 1998. gada februāris 819 1998. gada marts 801 Cūkgaļas cena ir salīdzinoši stabila ar nelielu paaugstināšanās tendenci. Valstī vēl ir nepietiekošs daudzums augstvērtīgas cūkgaļas, tādēļ nepastāv nekādi kvantitatīvie importa ierobežojumi, tai pašā laikā nav arī īpaši ražošanu stimulējošu pasākumu. Stimuls varētu būt cenu diference vismaz 20% apmērā starp dažādām kvalitātes kategorijām. Cūkgaļas iepirkuma cenas (kautsvarā) Latvijā, salīdzinot ar Eiropas valstīm ir augstas. 1998. gada martā tās bija šādas: • Latvija - Ls 1.2 – Ls 1.35 • Vācija - Ls 0.91 • Beļģija - Ls 1.02 • Dānija - Ls 0.78 • Lielbritānija - Ls 0.94 7. tabula. Cūkgaļas importa – eksporta dinamika 1995. – 1997. gadā (tūkst. t) 1995. 1996. 1997. Imports 2004.1 4151.7 2500.6 Eksports 23.1 - - Ar kādiem pasākumiem var panākt cūku ātru izaudzēšanu: 1) ar pareizu sivēnmāšu barību un ēdināšanu panākt, ka sivēna svars piedzimstot ir līdz 1.3 kg; 2) pareiza barošanas tehnoloģija; 3) sausā barošana; 4) normāls mikroklimats kūtī: • mitrums, • amonjaks-vēdināšana, • temperatūras režīms, Cūkgaļas ražošana Latvijā netiek subsidēta. 8. tabula. Subsīdijas cūkkopības nozares attīstībai 1994. g. 1995. g. 1996. g. 1997. g. Plānots 1998. g. Subsīdiju summa, tūkst. Ls 287.1 345.0 181.0 343.6 599.9 Ražošanas zemā intensitāte ir kā sekas, kas izriet no materiāli tehniskās un ģenētiskās bāzes neatbilstības šodienas tehnoloģijām un citvalstu sasniegumiem ģenētikā, līdz ar to cūkkopības nozarei tomēr ir nepieciešams valsts finansiālais atbalsts – galvenokārt cūku ganāmpulka ciltsvērtības paaugstināšanā un labvēlīgu apstākļu radīšanai ražošanas tehnoloģijas modernizācijai. 9. tabula. Vaislai iepirktie šķirnes dzīvnieki par subsīdiju līdzekļiem Gads Cūciņu un kuilīšu skaits Šķirnes 1994. 45 Djurokas, Landrases, Jorkšīras, Hemšīras 1995. 50 Vācu dižciltīgā, Djurokas, Landrases, Jorkšīras 1996. 19 Jorkšīras, Landrases, Hemšīras, Vācu dižciltīgā 1997. 246 Jorkšīras, Landrases, Hemšīras, Vācu dižciltīgā, Pjetrenas Iepriekšējos trijos gados maksātās valsts subsīdijas sekmējušas šķirnes cūku ganāmpulku izkopšanu konkurētspējīgas cūkgaļas ražošanas virzienā. Salīdzinot ar 1994. gadu, izveidotas 4 jaunas gaļas šķirnes cūku saimniecības (Beļģu Landrases, Igaunijas bekona šķirnes), kas, izmantojot plaši izvērsto cūku mākslīgās apsēklošanas tīklu, dod iespēju efektīvi izvērst cūku hibridizāciju. 1996. gadā mākslīgi apsēklotas 6985 cūkas. Mākslīgās apsēklošanas stacijās un punktos izmanto 70 – 100 kuiļus. Cūkgaļas ražošana Eiropā un pasaulē: 10. tabula. Cūkgaļas ražošana nozīmīgākajās ražotājvalstīs, milj. t 1994. g. 1995. g. 1996. g. Ķīna 33.8 35.2 39.1 ES 16.0 16.7 16.9 ASV 8.1 8.9 9.1 Krievija 2.4 2.3 2.0 Polija 1.6 1.3 1.1 Japāna 1.4 1.4 1.5 Brazīlija 1.2 1.1 1.1 Pasaulē kopā 78.9 79.2 81.3 4 Cūkgaļas koptirgus organizācija Eiropas Savienībā ES Koptirgus organizācijas (KTO) pamatnoteikumi cūkgaļas nozarē tika izstrādāti 1975. gadā, pieņemot KTO bāzes noteikumus Nr. 2759/75. KTO cūkgaļas nozare pamatojas uz trim sekojošām atbalsta metodēm: • Tarifu sistēma – piemēro importam no trešajām valstīm, lai tā rezultātā netiktu negatīvi ietekmēts ES tirgus; • Eksporta atmaksas – līdzeklis ražotāju ienākumu uzturēšanai, eksportējot produkciju uz valstīm ar zemāku cenu līmeni (šeit raksturīga ievērojama cūkgaļas nozares saistība ar graudu nozari – barības izmaksas daudzās ārpus ES valstīs ir ievērojami zemākas par ES lopbarības cenām). Piešķirot eksporta atmaksas, ES ražotāji spēj izturēt pasaules tirgus konkurenci; • Palīdzības piešķiršana privātās uzglabāšanas sistēmas nodrošināšanai – raksturīgs sezonas raksturs, sistēmu ievieš ar nodomu “aizvākt” produkcijas uzkrājumus ES tirgū, kas radušies cenu krituma rezultātā. Noteikumi Nr. 2759/75 attiecas uz šādām produktu kategorijām: • Dzīvām cūkām (izņemot vaislas cūkas); • Svaigu, saldētu cūkgaļu, cūku iekšējiem orgāniem; • Sālītu, kūpinātu un žāvētu cūkgaļu un cūku iekšējiem orgāniem; • Speķi un nekausētiem cūku taukiem; • Pārstrādātu cūkgaļas produkciju (t. sk., konserviem un desām). Tirgus gads cūkgaļas nozarē ilgst no 1. jūlija līdz nākamā gada 30. jūnijam. Izdevumi šajā sektorā parasti nesastāda vairāk par 1% no ELSTR (Eiropas lauksaimniecības struktūras un tirgus regulēšanas fonds) kopējiem garantētiem izdevumiem (1996. gadā - 0.3%, 1997. gadā - 0.4%), bet 1994. gadā tie tomēr sasniedza 1.3%. ELSTR sadale 1996. gadā bija 126 milj. ECU, 1997. gadā - 178 milj. ECU. 4.1 Vispārējs ekonomiskais raksturojums Aiz vadošās cūkgaļas ražotājvalsts Ķīnas, Eiropas Savienība 1996. gadā saražoja 16.9 milj. tonnu cūkgaļas, turklāt ražošanas apjomi pēdējo gadu laikā pakāpeniski pieaug. Tirgus cenas augstā līmenī turējās 1996. gada aprīļa – augusta periodā (185 ECU (118 Ls)/100kg), taču laika periodā no 1996. gada septembra cenu līmenis nokritās līdz 145 ECU (93 Ls)/100kg. Šo procesu izraisīja divi faktori: eksporta iespēju palielināšanās iespējas uz Japānu (lielākā cūkgaļas importētājvalsts pasaulē), kā arī LSE (Liellopu spongiformā encefalopātija) izraisītā liellopu gaļas krīze, kā rezultātā strauji pieauga cūkgaļas patēriņš. Cūkgaļas imports 1996. gadā sastādīja 40 000 t, turpretim eksports – 700 000 t. ES ir pilnībā pašnodrošināta ar cūkgaļu, turklāt tā ir lielākā cūkgaļas eksportētāja pasaulē, taču, pildot GATT (Vispārējā vienošanās par tarifiem un tirdzniecību) Urugvajas raunda noteikumus, ES būs spiesta samazināt subsidētā eksporta apjomus līdz 402 000 tonnu 2000./01. gadā un palielināt importu līdz 75 000 tonnām cūkgaļas. Ņemot vērā Kopējās lauksaimniecības politikas nākotnes attīstības tendences, kā arī ciešo saistību starp pasaules graudu un ES cūkgaļas cenām, graudu atbalsta cenu samazināšana ES KLP ietvaros palielinās ražošanas izmaksas lopkopībā. 1996. gadā no augstajām labības cenām cūku audzētājus aizsargāja eksporta nodokļi labībai, tādējādi ganāmpulki netika izkauti tādā mērā, kā tas tiktu izdarīts, ja būtu jārēķinās ar pasaules graudu cenām. ES nepastāv noteikta vides un veselības politika cūkgaļas nozarē. Divām lielākajām cūkgaļas eksportētājām – Nīderlandei un Dānijai ir stingrākas prasības nekā pārējās ES dalībvalstīs. Nereti krīzes situācijas izraisa klasiskā cūku mēra uzliesmojumi, kas nopietnas sekas radīja Nīderlandei, kur dzīvnieku izkaušanas dēļ (25% no ganāmpulka) ievērojami samazinājās cūkgaļas ražošana. Samazinoties cūkgaļas piedāvājumam visā ES, krasi cēlās cenas, sasniedzot nebijušu rekordlīmeni. Patlaban risinās diskusijas par dzīvnieku veselības jautājumu harmonizāciju ES valstu starpā. 4.2 Tirgus cenu regulēšana Cūkgaļas cena ir tieši atkarīga no lopbarības graudu cenas, samazinoties graudu cenām, mainās arī cūkgaļas cenu līmenis. Pamatā cūkgaļas tirgus organizācijas regulēšanai tiek izmantotas divas cenas: • Bāzes jeb pamatcena Tā ir cena, ko ES Ministru Padome apstiprina katra tirgus gada sākumā sekojošo 12 mēnešu periodam. Tās uzdevums ir “stabilizēt tirgus situāciju, novēršot jebkuras uzkrājumu rašanās iespējas”. Tātad praktiski bāzes cenas līmenis ir politisko diskusiju un sarunu rezultāts. 1997./1998. tirgus gadam šī cena noteikta ECU 1509.39 (Ls 970.54) par tonnu. Vienīgais praktiskais pielietojums dzīvē ir cenas noteikšana privātās uzglabāšanas sistēmas “iedarbināšanas” gadījumā. Bāzes cenu nosaka, balstoties uz standarta kvalitātes cūkgaļu atbilstoši Padomes apstiprinātajiem noteikumiem Nr. 3220/84, kas nosaka cūku kautķermeņu vērtēšanas skalu. Ilgus gadus U klase (liesās gaļas saturs no 50% līdz 55%) tika lietota kā standarta kvalitāte. Taču, pārbaudot gradācijas rezultātus, atklājās, ka U klase vairs neatspoguļo vēlamo, jo arvien vairāk ir lieso cūku, kas tiek kautas ar liesās gaļas saturu virs 55% un tiek iedalītas E klasē, par ko tiek saņemta cita, augstāka cena. Standarta kvalitāte tiek noteikta sekojoši: E klase – kautķermeņi ar svaru no 60 līdz 120 kg; R klase – kautķermeņi ar svaru no 120 līdz 180 kg. Ar bāzes cenu saistīta t. s. references cena, kas atspoguļo ES dalībvalstu iekšējās tirgus cenas cūku kautķermeņiem. References cena katrā atsevišķā ES dalībvalstī summējas no visu tajā esošo kautuvju jeb tirgus vietu cenām. Pēc ES references cenas vadās ES Padome, kā arī Vadības Komiteja, lai izvērtētu kopējo situāciju tirgū. • Iepirkuma cena Tā ir cena, kas tieši atvasināta no bāzes cenas (robežās no 78% līdz 92%). Šo cenu nosaka Komisija. Realizējot intervenci, aģentūras par šo cenu iepērk gaļu. Tomēr kopš 1971. gada valsts realizētā intervences iepirkšana nav norisinājusies. 4.3 Kvantitatīvā kontrole Cūkgaļas ražošanas nozarē nav paredzēti nekādi kvantitatīvie ražošanas ierobežojumi. Cenu līmeni ietekmē pieprasījuma un piedāvājuma savstarpējās attiecības. 4.4 Kvalitātes kontrole Kvalitātes prasības izriet no Padomes noteikumiem Nr. 3220/84, kas nosaka vienotas cūku kautķermeņu novērtēšanas prasības, balstoties uz sešām kvalitātes kategorijām jeb klasēm. Kautķermeņu klasifikācijas skalas uzdevumi ir sekojoši: • radīt vienotu cenu salīdzināšanas iespēju starp visām ES dalībvalstīm; • lai aprēķinātu references cenu, radīt iespēju noteikt vidējo cūku kautķermeņu cenu; • garantēt pamatotu un taisnīgu samaksu visiem ražotājiem; • radīt iespēju precīzai un atbilstošai tirgus situācijas monitoringa iespējai. Vienotā kautķermeņu klasifikācijas skala neattiecas uz mazizmēra kautuvēm (mazāk nekā 200 kautķermeņu nedēļā), kā arī kautuvēm, kurās tiek kautas tikai un vienīgi pašu saimniecībā audzētas un nobarotas cūkas. Noteikumi sniegti 1. pielikumā. 4.5 Tirgus atbalsta pasākumi Tā kā cūkas nobaro ar graudaugiem, tad ir iespējamas cenu svārstības pat 40% robežās, un cenu svārstību cikla garums var sasniegt 3 gadus. Ja tirgus cena gaļai ir starp 92 - 103% no bāzes cenas, tad valsts intervence nav obligāta, bet ir obligāta 92-78% no bāzes cenas. Pēdējo gadu laikā valsts iepirkšana nav notikusi. ES cūkgaļai nav noteiktas intervences cenas, taču iespējams ietekmēt tirgu, iepērkot gaļu krājumos. Ja vidējā tirgus cena (references cena) ES nokrīt zem 103% no bāzes cenas, Komisija var veikt regulēšanas pasākumus, parasti piešķirot palīdzību privātajiem gaļas uzpircējiem par gaļas uzglabāšanu. Privātā uzglabāšana ir visizplatītākais intervences veids, jo raksturojas ar elastību. Palīdzības piešķiršanas procedūru var uzsākt, izsludinot piedāvājumu konkursu un maksājot iepriekšnoteiktu naudas summu par noteiktas kvalitātes cūkgaļas izcirtņiem. Nosakot palīdzības apjomu, vienmēr tiek ņemtas vērā uzglabāšanas izmaksas, kvalitātes zudumi, kā arī iespējamie produkcijas cenas kāpumi. Pēdējā privātās uzglabāšanas sistēma ES cūkgaļas nozarē darbojās laika posmā no 1995. gada 27.novembra līdz 1996. gada 16. februārim. Tās rezultātā tika iepirkti 47 274 tonnu cūkgaļas. 4.5.1 Tirdzniecība ar trešajām valstīm Importa un eksporta regulācijas mehānismi tika mainīti 1995. gadā, kad, noslēdzot GATT Urugvajas raunda vienošanos, tika izlemts cūkgaļas importu aplikt ar noteiktu ievedmuitas tarifu, turklāt kas sekojošo 6 gadu laikā tiks samazināts līdz 64% (-36%) ar 6% kritumu gadā. Papildu drošības pasākumi tiek lietoti tad, ja imports pārsniedz zināmu robežu vai arī tas ir pārāk lēts. Minimālās tirgus pieejas kvotas tiks atvērtas precēm, kurām ievedmuitas limits ir 32% no bāzes tarifa. Noslēgtas arī īpašas vienošanās jeb līgumi tirdzniecībai starp ES un trešajām valstīm, t. sk. ar Baltijas valstīm par noteiktas cūkgaļas produkcijas importa kvotu, piemērojot samazinātu - 20% tarifa likmi (sk. 11. tabulu). 11. tabula 1997./1998. gads Desas, t Svaiga/saldēta cūkgaļa, t Lietuva 0 1 100 Latvija 220 1 100 Igaunija 550 1 100 Eksporta gadījumā iespējams pretendēt uz atmaksas saņemšanu, kuras apjoms ir atkarīgs no sekojošiem faktoriem: • cūkgaļas piedāvājuma un cenas ES; • cūkgaļas piedāvājuma un cenām pasaules tirgū; • starpības starp lopbarības graudu cenām ES un pasaules tirgū; • konkurences apstākļiem trešajās valstīs. Atmaksas apjomu parasti nosaka uz samērā ilgu laika periodu, taču tāpat kā importa tarifi, arī eksporta atmaksas atbilstoši GATT Urugvajas raunda vienošanās rezultātiem, 6 gadu laikā ir jāsamazina par 36% un šajā pašā laika periodā jāsamazina subsidētā eksporta apjoms par 21%. Atmaksas apjomu izsaka ECU, katrā dalībvalstī to pārvēršot nacionālajā valūtā, balstoties uz t. s. “zaļo kursu”. 5 Pašreizējā politika Latvijā 5.1 Salīdzinājums ar ES Latvijā netiek piemērotas institucionālās cenas - bāzes cena, slūžu cena, kā arī mainīgās muitas nodevas. Cenu līmeni ietekmē vienīgi pieprasījuma un piedāvājuma savstarpējās attiecības, kā arī muitas barjeru līmenis un dažādās manipulācijas ar to- tarifu kvotas un dažādie līmeņi atkarībā no noslēgtajiem līgumiem par brīvo tirdzniecību, no kuriem nozīmīgākais ir Baltijas līgums. 5.2 Eksporta un importa regulēšana Latvijā salīdzinājumā ar ES Ņemot vērā to, ka pasaulē labības cenas ir zemākas nekā ES un līdz ar to arī cūkgaļas ražošanas izmaksas ir zemākas, ir jāveic pasākumi iekšējā tirgus aizsardzībai. Eiropas Savienībā tā ir tieši saistīta ar lopbarības cenām ES iekšienē un ir sadalīta divās komponentēs- slūžu cena un importa nodevas. Latvijā importa plūsmu ierobežo tarifu barjeras, daļēji arī kvalitatīvās prasības pret produktu un tā ražotāju uzņēmumu. Līdzīgi kā Eiropas Savienība, arī Latvija savā tirdzniecības politikā izmanto tarifu kvotas un dažādus tirdzniecības režīmus. Tomēr tarifu aprēķināšanas pamatā netiek iekļauta ciešā saistība ar lopbarības izmaksām. 5.3 Subsīdiju maksājumi Subsīdiju izmantošanu cūkkopībā Latvijā, līdzīgi kā citās lauksaimniecības nozarēs, šobrīd reglamentē Latvijas Republikas Zemkopības ministrijas 1997. gada 24. decembra rīkojums Nr. 338. Cūkkopībā tas paredz izmaksāt sekojošus subsīdiju maksājumus: 1) pārraudzības datu apstrādei un dzīvnieku kvalitātes novērtēšanai; 2) par realizētu šķirnes jauncūku, kuras dzīvsvars nav mazāk par 60 kg, selekcijas indekss ir 100 un vairāk; 3) par vaislas kuili, ja vaislas kuiļa selekcijas indekss ir 110 un vairāk. Latvijas Republikas Ministru kabinets izdevis saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likumu 14. panta 3.punktu Dzīvnieku un ganāmpulku reģistrēšanas noteikumus. Šie noteikumi nosaka dzīvnieku un ganāmpulku reģistrācijas un dzīvnieku atzīmēšanas kārtību, kā arī dzīvnieku reģistru un ganāmpulku reģistra veidošanas kārtību. Šo noteikumu mērķis ir: • nodrošināt audzējamo dzīvnieku, ganāmpulku un dzīvnieku izcelsmes produkcijas kontroli; • nodrošināt informāciju par audzējamiem dzīvniekiem, ganāmpulkiem un dzīvnieku izcelsmes produkciju; • veicināt veselīgu ganāmpulku izveidošanu; • nodrošināt ciltsdarbam nepieciešamās informācijas savākšanu un apstrādi. Tas ir vajadzīgs arī, lai iestātos ES. 5.4 Latvijas subsīdiju sistēmas salīdzinājums ar ES izmantoto ES cūkgaļas ražošanas nozarē subsīdijas netiek izmantotas. Latvijā šai nozarei tomēr ir atvēlēta samērā neliela summa, kuras izmantošanas vispārējā orientācija ir līdzīga kā govkopībā- cūku ganāmpulka šķirnes īpašību uzlabošana un saglabāšana. Ievērojot cūkkopības rūpniecisko raksturu un intensīvās cūkkopības samērā lielo slodzi uz apkārtējo vidi, šim pasākumam varētu būt pagaidu raksturs. 6 Secinājumi 1) Eiropas Savienībā piena liellopu un teļa gaļas, kā arī cūkgaļas ražošanas sektoros ir izveidota sarežģītas un dārgi izmaksājošas koptirgus organizācijas, kas savstarpēji ir atšķirīgas, tomēr risina kopējus uzdevumus: 2) stabilizēt produkcijas ražošanas apjomus gan gadu gaitā, gan pa to mēnešiem, novēršot un pat samazinot pārprodukcijas rašanos un atbalstot ražošanas ekstensifikāciju; 3) nodrošināt lauksaimniekiem samērā nemainīgu ienākumu līmeni; 4) atdalīt lauksaimnieku ienākumus atbalstošos maksājumus no produkcijas tirgus cenu atbalsta formām. 5) Latvijas lauksaimniecības politikā izmantojamie instrumenti ir ierobežoti ar pieejamo finansu resursu pieejamību. Un to iedarbība arī ir vērsta uz ražošanas stabilizēšanu, vienīgi ražošanas attīstības un intensifikācijas virzienā. 6) Latvijā ir cūkgaļas deficīts, tādēļ nepastāv nekādi kvantitatīvie ierobežojumi, bet nav arī ražošanu īpaši stimulējošu pasākumu. 7) Latvijā cūkgaļas ražošanas nozarē netiek piemērotas institucionālās cenas - bāzes cena, slūžu cena, kā arī mainīgās muitas nodevas. Cenu līmeni ietekmē vienīgi pieprasījuma un piedāvājuma savstarpējās attiecības, kā arī muitas barjeru līmenis. Tomēr tarifu aprēķināšanas pamatā netiek iekļauta ciešā saistība ar lopbarības izmaksām. 8) ES cūkgaļas ražošanas nozarē subsīdijas netiek izmantotas. Latvijā šai nozarei tomēr ir atvēlēta samērā neliela summa, kuras izmantošanas vispārējā orientācija ir līdzīga kā govkopībā - cūku ganāmpulka šķirnes īpašību uzlabošana un saglabāšana. 7 Pielikumi 7.1 1. pielikums. Padomes 1984. gada 13. novembra noteikumi (EEC) Nr. 3220/84, kas nosaka cūku kautķermeņu novērtēšanas prasības Ievērojot Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas Līgumu, Ievērojot Padomes 1975. gada 29. oktobra Noteikumus (EEC) Nr. 2759/75 par cūkgaļas koptirgus organizāciju un to pēdējās izmaiņas, kas izdarītas ar Noteikumiem (EEC) Nr. 2966/80 un sevišķi to 2. un 4. (5) pantos. Ievērojot Komisijas priekšlikumus, katru gadu pirms 1. augusta, jānosaka bāzes cenu kautajām cūkām pēc standarta kvalitātes, kas noteikta atbilstoši Kopienas prasībām par cūku kautķermeņu novērtēšanu. Ievērojot nepieciešamību noteikt galvenos principus, kas nodrošinātu vienveidīgu cūkas kautķermeņa vērtēšanu, sevišķi lai garantētu ražotājiem godīgu maksājumu, kas pamatojas uz kautuvēm piegādāto dzīvnieku svaru un uzbūvi, šīs prasības paredz veidot pārskatāmāku cūku kautķermeņu tirgu. Cūkas kautķermeņa vērtību nosaka pēc liesās gaļas satura attiecībā pret kopējo svaru. Liesās gaļas saturu novērtē, izmantojot objektīvos kritērijus kā kautķermeņa svaru un mugurtauku biezumu, kā arī subjektīvo muskuļu attīstības novērtējumu ķermeņa galvenajās daļās, kas var nodrošināt korektu novērtējumu. Tomēr subjektīvā elementa klātbūtne muskuļu attīstības novērtēšanā var izraisīt plašu novērtējumu variāciju. Tāpēc ir nepieciešams visā Kopienā ieviest liesās gaļas procentuāla iznākuma tiešā novērtējuma principu, pamatojoties uz cūkas kautķermeņa vienas vai vairāku anatomisko daļu objektīviem mērījumiem, tomēr neizslēdzot citu kritēriju izmantošanu kautķermeņu preces vērtības noteikšanai. Tāpēc uzrādot kautķermeņa svaru un liesās gaļas saturu tajā, nepieciešams būt akurātiem definējumos, lai garantētu, ka novērtēšanas rezultāts būs salīdzināms (to iespējams pārbaudīt strīdus gadījumos). Ievērojot atšķirību cūku kautķermeņiem jābūt iedalītiem piecās preču klasēs atbilstoši liesās gaļas saturam. Katra klase atbilst 5% gradācijai, tomēr Dalībvalstīm ir jābūt iespējai pievienot papildus klasi kautķermeņiem ar augstu liesās gaļas procentuālo saturu. Ir jāizveido kontroles sistēma, kas garantē, ka metodes, kas nosaka procentuāli lieso gaļu, ir korekti pielietotas. Tomēr papildus ir jāuzlabo tirgus pārskatāmība, pieprasot, lai kautķermeņi būtu apzīmēti atbilstoši liesās gaļas saturam tajos. Lai nodrošinātu cūku kautķermeņu vērtēšanu uz vienotiem pamatiem un nodrošinātu salīdzināmību ar standarta kvalitātei noteikto bāzes cenas vērtību, nosakot vidējo cenu cūku liemenim atbilstoši Noteikumu (EEC) Nr. 2759/75 4. pantam, jālieto Kopienas prasību skalu. Ievērojot iepriekš minētos papildinājumus, visiem izmantotajiem noteikumiem jābūt apvienotiem atceļot Padomes 1975. gada 29. oktobra Noteikumos (EEC) Nr. 2760/75, noteikto Kopienas vērtēšanas skalu cūku liemenim. Tomēr ievērojot kautuvju struktūru un darbības daudzveidību, nav iespējams nodrošināt cūku liemeņu novērtēšanas Kopienas jaunās skalas vienlaicīgu ieviešanu, tāpēc dažām dalībvalstīm ir jāatļauj pārejas posmā turpināt pielietot cūku liemeņa vērtēšanas metodes atbilstoši Noteikumiem (EEC)Nr. 2760/75. NOTEIKUMI NOSAKA: 1. pants Noteikumi nosaka citas Kopienas vērtēšanas prasības cūku liemenim nekā tās, kuras būtu jālieto cūku audzētavām. 1. 1. pantā minētās prasības jālieto visās kautuvēs, novērtējot visus liemeņus, lai dotu iespēju ražotājiem saņemt godīgu maksu, kas pamatojas uz kautuvei piegādāto cūku svaru un uzbūvi. Tomēr, Dalībvalstis drīkst nolemt nepielietot šīs prasības obligāti: a) kaušanas uzņēmumos, kam noteikts maksimālais kaušanu skaits; šis skaits nedrīkst pārsniegt 200 cūkas nedēļā pēc ikgadējās vidējās bāzes, b) kaušanas uzņēmumiem, kuri kauj tikai cūkas dzimušas un nobarotas viņu pašu audzēšanas uzņēmumos un kurš arī sadala visu iegūto kautķermeni. Šajos gadījumos Dalībvalstīm jāziņo Komisijai par lēmumiem, sīki aprakstot maksimāli pastāvošo kaušanu skaitu katrā uzņēmumā, kas ir atbrīvots no Kopienas prasību pielietošanas. 2. pants 1. Šajos Noteikumos: “Cūkas kautķermenis” ir nokautas cūkas ķermenis ar nolaistām asinīm un izņemtām iekšām, vesels vai pārdalīts pa vidus līniju, bez mēles, sariem, nagiem un dzimuma orgāniem, bet ar flaire taukiem, nierēm un diafragmu. Attiecībā uz savā teritorijā nokautajām cūkām, Dalībvalstīm var būt atļauts nodrošināt dažādu novērtēšanu cūku kautķermenim: • ja šo valstu teritorijā normālā tirdzniecības prakse nesakrīt ar šī panta pirmajā apakšpunktā minētajām vispārējām standarta prasībām vai • ja tehniskās prasības to nodrošina. 2. Atbilstoši šiem noteikumiem svars jānosaka atdzesētam kautķermenim, kā norādīts 1. panta pirmajā apakšpunktā. Kautķermenis jānosver pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā 45 minūtes pēc nokaušanas. Atdzesēta kautķermeņa svaru jāaprēķina, reizinot pārvērtēšanas koeficientu ar iegūto svaru. Ja konkrētajā kautuvē nav iespējams ievērot 45 minūšu laika posmu, iepriekš minēto pārvērtēšanas koeficientu atbilstoši jākoriģē. 3. Atbilstoši šiem noteikumiem liesās gaļas saturam cūkas kautķermenī jābūt noteiktam kā attiecībai starp kautķermeņa svaru un sarkano šķiedrmuskuļu kopējo svaru, ko iegūst pēc kopīgās kautķermeņa secēšanas, ievērojot, ka tie ir atdalāmi ar nazi. Liesās gaļas saturu jānosaka, izmantojot atzītās novērtēšanas metodes. Tikai statistiski pārbaudītas novērtēšanas metodes, kas balstītas uz cūkas kautķermeņa vienas vai vairāku anatomisko daļu fizisko novērtēšanu, var būt atļautas. Atļaujot šo vērtēšanas metodi, jāizvērtē maksimālo pielaidi novērtējuma statistiskajā kļūdā. 3. pants 1. Cūkas kautķermenis jānovērtē svēršanas laikā saskaņā ar prasībām par liesās gaļas saturu. Tomēr kautķermeņa tirdzniecības vērtību nav jānosaka tikai pēc liesās gaļas satura novērtējuma. 2. Jāpielieto sekojoša prasību skala: Liesās gaļas saturs,% no kautķermeņa svara Klase 55% un vairāk E 50% - 55% U 45% - 50% R 40% - 45% O Mazāk par 40% P Ievērojot savas cūkgaļas ražošanas īpatnības, Dalībvalstis savā teritorijā cūku kautuvēm var noteikt atsevišķu klasi kautķermeņiem ar liesās gaļas saturu 60% vai vairāk, apzīmējot to ar burtu ‘’S’’. Ja Dalībvalstis izvēlas šo iespēju, tām par to jāpaziņo arī Komisijai. 4. Šī panta noteikumi neizslēdz to, ka attiecībā uz cūkām, kas nokautas Dalībvalsts teritorijā, papildus svaram un liesās gaļas saturam var izmantot citus novērtēšanas kritērijus. 4. pants 1. Tūlīt pēc novērtēšanas, cūkas kautķermenis jāiezīmē, saskaņā ar prasībām, kas norādītas 3. pantā vai atbilstoši savam liesas gaļas satura novērtējumam, paredzot vēlāku klasificēšanu atbilstoši 3. pantā noteiktajām klasēm. Papildus iepriekšminētajam uz kautķermeņa var uzrādīt tā svaru vai kādu citu par būtisku atzītu rādītāju. 2. Sekojot 1. panta prasībām, Dalībvalstis drīkst noteikt, ka cūkas kautķermeni var nemarķēt, ja tiek sastādīts oficiāls ieraksts, kurā uzrādīti vismaz sekojoši dati par katru kautķermeni: a) identifikācija; b) silta kautķermeņa svars; c) liesās gaļas satura novērtējums. Šo ierakstu jāsaglabā vismaz četras nedēļas no tās dienas, kad tas ir sastādīts, un to jāapliecina kā patiesu oriģinālu personai, kuram uzticēta šāda apliecināšana Tomēr lai citās Dalībvalstīs nokautos un nesadalītos lopus varētu realizēt, to kautķermeņiem jābūt marķētiem saskaņā ar 3. pantā noteiktajām prasībām, vai arī atbilstoši procentam, kas raksturo liesās gaļas saturu kautķermenī. 3. Lai nepārkāptu 2. panta 2. rindkopas prasības, no kautķermeņa pirms nosvēršanas, novērtēšanas un apzīmēšanas nevar izgriezt ne taukus, ne muskuļus, ne citus audus. 5. pants 1. Detalizētākas šo noteikumu pielietošanas prasības, īpaši attiecībā uz 2. pantu un kas attiecas uz: dažādu kautķermeņa sadalījumu pārrēķināšanu standarta sadalījumā; silta kautķermeņa svara pārrēķināšanu uz auksta kautķermeņa svaru, kā arī pielietošanai atļauto vērtēšanas metožu atzīšanas noteikumiem, jāapstiprina saskaņā ar procedūru, kas noteikta Noteikumu (EEC) Nr. 2759/75 24. pantā. 2. 2.(1) panta 2. rindkopā un 2.(3). panta otrajā rindkopā paredzētajai atzīšanai ir jānotiek atbilstoši Noteikumu (EEC) Nr. 2759/75 24. pantā noteiktajai procedūrai. 6. pants Līdz ar šo ir atcelti Noteikumi (EEC) 2760/75. Tomēr līdz 1988. gada 31. decembrim Dalībvalstis drīkst pielietot cūku kautķermeņu novērtēšanas skalu atbilstoši pirmajā pantā minētajiem Noteikumiem tā vietā, lai ievērotu šos Noteikumus. 7. pants Šie noteikumi stājas spēkā 1985. gada 1. janvārī. Šie noteikumi ir saistoši pilnīgi un tieši pielietojami visās Dalībvalstīs. Briselē, 1984. gada 13. novembrī. 7.2 2. pielikums. Kaujamo cūku tehniskie noteikumi Tehniskās prasības 1.1. Cūkgaļai jāatbilst šī standarta prasībām un tā jāizgatavo saskaņā ar tehnoloģisko instrukciju, ņemot vērā gaļas rūpniecības uzņēmumu sanitāros noteikumus, kaujamo dzīvnieku veterinārās pārbaudes un gaļas un gaļas produktu veterināri -sanitārās ekspertīzes noteikumus. 1.1.1. Cūkas pēc dzīvsvara, speķa biezuma un vecuma iedala 6 kategorijās: 1. tabula Kategorija Tās raksturojums Pieņemšanas dzīvsvars, kg Speķa biezums starp 6. un 7. krūšu skriemeli, neieskaitot ādas biezumu, cm Ekstra Cūkas vecumā līdz 8 mēnešiem, normāli attīstītas, dod augstvērtīgu cūkgaļu. Ķermenis bez iežņauguma aiz lāpstiņām. Ķermeņa garums no pakauša kaula šķautnes līdz astes pamatnei nav mazāks par 100 cm. 85-105 (iesk.) ne vairāk kā 2.5 Pirmā Gaļas cūkas 75-130 (iesk.) 1.0 - 3.5 Otrā Puscūkas 40 - 74 (iesk.) 1.0 un vairāk. Trešā Speķa cūkas, ieskaitot sivēnmātes un veprus (kastrētus kuiļus) -- 3.6 un vairāk. Ceturtā Sivēnmātes, vepri. Virs 130 1.0 - 3.5 Piektā Piena sivēni. Āda balta vai viegli rozā, bez traumatiskiem bojājumiem. Muguras skriemeļu mugurzari un ribas nav izvirzītas. 4 - 8 (iesk.) -- Piezīmes: 1. Pie pirmās kategorijas nepieder sivēnmātes. 2. Kuilīši jākastrē līdz 2 mēnešu vecumam. 3. Pieņemšanas dzīvsvars ir faktiskais svars svēršanas brīdī, atskaitot noteiktās atlaides. 1.1.2. Cūkas, kuras pēc nobarojuma neatbilst 1. tabulā norādītajām prasībām, pieskaita pie vājām. 1.2. Cūkgaļa pēc termiskā stāvokļa: atdzisusi- gaļa, kuras temperatūra muskuļaudu dziļākajos slāņos nav augstāka par 12 0C; atdzesēta- gaļa, kuras temperatūra muskuļaudu dziļākajos slāņos ir no 00 līdz 40C, gaļa pārklāta ar nožuvuma garozu; apsaldēta- gaļa, kuras temperatūra 1 cm dziļumā ir no -30 līdz -50C, bet muskuļaudu dziļākajos slāņo (ciskā un citur) 6 cm dziļumā ir no 00 līdz 20C; saldēta- gaļa, kuras temperatūra dziļākajos muskuļaudu slāņos nav augstāka par -80C. 1.3.1. Cūkgaļu pēc kvalitātes un svara iedala 6 kategorijās: 1. tabula Kategorija Tās raksturojums Liemeņa siltgaļas svars, kg Speķa biezums starp 6. un 7. krūšu skriemeli, neieskaitot ādas biezumu, cm Ekstra Cūku liemeņu muskulatūra laba sevišķi muguras, jostas un pakaļējā daļā. Speķis blīvs, baltā krāsā vai ar rozīgu ēnojumu, vienmērīgi sadalīts visā pusliemeņa garumā, izņemot skaustu. Starpība speķa biezumā pašā biezākajā vietā uz skausta un pašā plānākajā jostas vietā nedrīkst pārsniegt 1,5 cm. Krūšu šķērsgriezumā starp 6. un 7. ribu jābūt ne mazāk kā diviem muskuļaudu starpslāņiem, pusliemeņa garums no 1. ribas savienojuma ar krūšu kaulu līdz kaunuma kaula saauguma priekšējai malai- ne mazāk kā 75 cm. Āda bez krokām, audzējiem, asins izplūdumiem un traumatiskiem bojājumiem, kuri skar zemādas audus. Uz pusliemeņa pieļaujami ne vairāk kā 3 kontroles iegriezumi līdz 3,5 cm. No 56 līdz 72 iesk. ādā. ne vairāk kā 2,5 Pirmā (gaļas) Gaļas cūku liemeņi No 50 līdz 86, iesk. ādu. No 45 līdz 76, iesk bez ādas. 1.0 + 3,5 Otrā Puscūku liemeņi No 24 līdz 49 iesk. ādā. No 20 - 44 iesk. bez ādas. 1 un vairāk Trešā (speķa) Cūku liemeņi - 3,6 un vairāk Ceturtā Cūku liemeņi Virs 86 ādā. Virs 76 bez ādas. 1+3,5 Piektā (sivēnu gaļa) Piena sivēnu liemeņi. Āda bez traumatiskiem bojājumiem, balta ar viegli rozīgu nokrāsu. Muguras skriemeļu mugurzari un ribas nav izvirzītas. No 3 līdz 6 iesk. - Piezīmes: 1. Liemeņa masu nosaka kilogramos, turklāt 0.5 kg un vairāk pieņem par 1 kg, bet mazāk par 0.5 kg neskaita. 2. Cūkgaļu, kuras kvalitātes rādītāji ir zemāki, kā norādīts 1. tabulā, pieskaita vājai. 1.6.2. Gaļu marķē saskaņā ar instrukciju par gaļas liemeņa zīmogošanu. Gaļas kategorijas apzīmē: • ekstra un piekto- ar apaļo zīmogu 40 mm diametrā; • pirmo- ar kvadrāta zīmogu 40 x 40 mm; • otro un ceturto- ar trīsstūra zīmogu 45 x 50 x 50mm; • trešo- ar ovālo zīmogu, diametrs D1= 50mm; D2=40mm; • vāja barojuma un pārtikā izmantojamo kuiļu gaļu- ar rombveida zīmogu 40 x 40 mm ar leņķiem 60 un 120. 2. tabula. Gaļas maksimālais glabāšanas laiks: Gaļas termiskais stāvoklis Gaisa temperatūra glabāšanas kamerā, 0C Maksimālais glabāšanas laiks, ieskaitot transportēšanu Atdzesēta cūkgaļa pusliemeņos (pakarināta) -1 12 diennaktis Apsaldēta cūkgaļa pusliemeņos (pakarināta vai sakrauta grēdās) -2 20 diennaktis Saldēta cūkgaļa pusliemeņos -12 3 mēneši -18 6 -20 7 -25 12 3. tabula Uztura un enerģētiskā vērtība 100 g gaļas Olbaltumvielas, g Tauki, g Kaloritāte, kcal Cūkgaļa- ekstra kategorijas 17.0 27.8 318 Cūkgaļa- pirmās, otrās un ceturtās kategorijas 14.3 33.3 357 Cūkgaļa- trešās kategorijas 11.7 49.3 491 Sivēnu gaļa 20.6 3.0 109
|
|
Svētdiena, 16. marts
 |
