Ir taču tik ierasti, ka var čurāt sev nepiederošā teritorijā, sak, daba pati tiks galā,

Lauksaimniecības augu neizmantotā mēslojuma noplūde laukiem piegulošajos ūdeņos, kas tos tālāk aiznes uz publiskajiem ūdeņiem (bet varbūt- tie uzreiz jau ir publiskie ūdeņi?), līdz pat Baltijas jūrai, kur visur (grāvjos, strautos, upēs un upītēs, ezeros un jūrā) šīs noplūdušās lauksaimniecības ražošanas čuras pārvēršas ūdeņu aizaugumā (zinātniski sauktā par eitrofikāciju), tāda pat čurāšana svešā teritorijā vien ir.

 

Un Saeimas vairākums ar savu nolēmumu skaidri pasaka - čurāt svešās zemēs un ūdeņos drīkst.

 

Jo, ja padomājam, tad arguments, ka "Tāpēc jau tagad 10 metrus platā joslā gar virszemes ūdeņiem aizliegts lietot mēslojumu un ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus", savā būtībā vienkārši ir čurāšanas svešā zemē noziegumu aizbildinošs - ja jau patiešām būtu samierināšanās, ka 10 m platā joslā aizliegts lietot mēslojumu, tad nevienam neradītu problēmu skaidrāks šīs tēzes formulējums - vienkārši neaudzējam gar ūdensteču malām lauksaimniecības kultūras, kuru ražošanas process prasa mēslošanu. Un šī neaudzēšana tad ir kompensēta ar Eiropas maksājumiem.

Bet šīs normas oponenti vienkārši melo, ka esošais regulējums ir pietiekams, Jo viņu doma ir skaidra: noteikumos gan ir pateikta mēslojuma nelietošana, bet (a) noķert lietošanu ir grūti, (b) pierādīt ir dārgi un ķēpīgi. Tāpēc galvenais - vienkārši neaizliegt sēt, paredzēt saudzēšanas maksājumus, un tad jau turpināt barot iesētos augus. Turpināt čurāt pilnā apjomā.

Jo aizbildinājums, ka kāds sēs hektāriem plašās platībās augus, kops tos (bet tās visas ir izmaksas), bet iztiks bez šo augu mēslošanas un ķīmiskās augu aizsardzības, ir tik absurds, ka tikai galīgam viltus labticīgajam šos makaronus var uzkarināt uz ausīm.

Bet tikmēr Latvijas zemkopības daži tūkstoši uzņēmumi turpinās piečurāt publiskos ūdeņus. Un čuras notecēs līdz pat Baltijas jūrai....

 

P.S> Izziņai: katru gadu dabā zemkopība nopludina 30-50 tūkstošus tonnu slāpekļa tīrvielas. Un 3-5 tūkstošus tonnu fosfora tīrvielas.

Katru gadu. To saka Latvijas statistikas datubāze...