Enerģētika

Svarīgākais valdības stratēģiskais dokuments enerģētikā demonstrē gan ministru (KEM, EM un daļēji arī SM) ambīciju trūkumu

Svarīgākais valdības stratēģiskais dokuments enerģētikā ( https://ej.uz/adof )

demonstrē gan ministru (KEM, EM un daļēji arī SM) ambīciju trūkumu ekonomikas izaugsmei, iespējams, bailes riskēt un gan arī to ka pārvalde bez radikāliem lēmumiem var labi funkcionēt arī bez politiskās vadības. 

LV Nacionālais enerģētikas un klimata plāns ir stratēģija, kuru visas dalībavalstis gatavo pēc viena spoguļa (2018/1999 regula), lai uzlabotu enerģētikas pārvaldību un veicinātu klimata reformas. Par šādu plānu nepieciešamību ES vienojās 2019.gadā. 

Visām ES valstīm jau arī iepriekš ir bijušas un būs savas ilgtermiņa stratēģijas enerģētikā, kā, piemēram, LV enerģētikas stratēģija 2030 vai Enerģētikas pamatnostādnes. Taču NEKP ir labs veids kā tās padarīt salīdzināmas un prasīt valdībām pietiekami precīzi noformulēt politiku. 

Pirmos plāna projektus valstīm bija jāiesniedz jau līdz 2018.gada beigām, savukārt līdz šī gada 30.jūnijam jau bija jāizstrādā atjaunotie plāni. Šo termiņu LV  un vairākas citas dalībvalstis neievēroja, kas gan nav nekas ārkārtējs. 

Latvijas gadījumā NEKP ir vienīgais aktuālais enerģētikas stratēģijas dokuments un tā satura kvalitāte pamatīgi kliboja jau sākotnējā versijā, kuru pieņēma 2020.gadā. Spilgts piemērs – aizsargāto lietotāju atbalsta sistēma, slikti nodefinēta un uzlabojumi atlikti uz 4 gadiem. 

Sekojošos gados šādas sistēmas neesamība valstij izmaksāja vairāk kā miljardu EUR, jo nācās subsidēt enerģijas cenas ar helikoptera naudu (gan COVID, gan Krievijas kara enerģijas krīzes laikā). Arī nesenais ST tarifu budžeta atbalsts nebūtu nepieciešams esošā apmērā. 

Kādi ir NEKP trūkumi? Trūkst transporta un enerģijas nodokļu detalizācija un izmaiņu piedāvājums. Ar pokera spēlētāja seju ignorēt iedzīvotāju samazinātā PVN izmaksas siltumam vai regresīvās transporta degvielu likmes vai elektroenerģijas nodokļu likmi apstrādes rūpniecībai? 

Enerģijas nodokļu detalizācija ir virspusēja un atsevišķos gadījumos pat bērnišķīga piedāvājot dažas akcīzes nodokļu atlaides vai samazinātu PVN (nez kā samazināta PVN likme bezemisiju tehnoloģijām ietekmēs juridisko sektoru?) 

Neviens pasākums līdz šim nav tā bremzējis dzīvojamo ēku siltināšanu kā samazinātā PVN likme siltumam un tā vietā lai to piemērotu tikai aizsargātajiem lietotājiem, neviens politiķis par šo pat nemēģina iepīkstēties, baidoties no reitingu krituma. 

Transporta degvielu gadījumā mums ir pretēja situācija – deurbanizācija Rīgā un saistītais emisiju kāpums ar degvielas akcīzi nav un nebūs apturams, savukārt laukos iedzīvotājiem paaugstinātās akcīzes nodokļa likmes ir regresīvas un nav sabiedriskā transporta alternatīvas. 

EV un dzelzceļa attīstība nenovērš nepieciešamību pēc elektroniskās uzskaites/nodevas uz četrjoslu ceļiem kā arī sastrēguma maksas ieviešanu Rīgā. Šiem instrumentiem no emisiju viedokļa nav alternatīvas. Tas arī pārcirstu Gordija mezglu ceļu remonta finansējumam reģionos. 

Ja fiskālo izmaiņu neesamībā varētu vainot politisko drosmi, tad cita situācija ir enerģijas tirgu veicināšanā. Šeit NEKP ir centrēts ap Latvenergo interesēm, kas jau ir pierādījusies kā ļoti dārga un ekonomiku bremzējoša politika. Dabasgāzes TECi ir tikai viens piemērs. 

Ilgtermiņa ekonomikas interesēs Latvenergo tirgus apjomu nevajadzētu palielināt ar valsts kapitāla vēja elektrostacijām, bet gan stingri iestāties par priekšroku privātam kapitālam. Tā vietā Latvenergo koncernā ir jāveic iekšējās reformas un jāizceļ ST, to apvienojot ar AST. 

Tāpat Latvenergo ir jārada piemērs Latvijas (Baltijas) ilgtermiņa finanšu atvasinājumu - elektroenerģijas fjūčeru un opciju tirgus attīstībai. Esošais NASDAQ finanšu instrumentu piedāvājums Latvijā ir nelikvīds un necaurspīdīgs. Bez tā nebūs arī nozīmīgas investīcijas jaudās. 

NEKP būtiski iztrūkst arī detalizācija par esošajiem un nākotnē nepieciešamajiem tirgus signāliem optimālām investīcjām tīklos un jaudās, piemēram sabalansēti/dinamiski patērētāju un elektrostaciju pārvades tarifi, lai maksimizētu investīcijas uzkrāšanā. 

Paradoksāli, ka MK ignorē enerģijas tehnoloģiju fenomenu saistībā ar saules paneļiem, kuru cena jau sasniedz 100EUR/kW, kas ekspertu aprindās tiek dēvēts par saules cunami. Tas kanibalizē jebkādas alternatīvas un vienīgais scenārijs ir pielāgoties ar gudrām izmaiņām politikā. 

Vieglāk un ātrāk ieviešamie risinājumi būtu jaudu atļauju atcelšanu, likvidējot šo nevajadzīgo ierēdniecības funkciju, reformējot jaudu piešķiršanas algoritmu (curtailing) , kā arī pārvades tarifu struktūras izmaiņas lai veicinātu bateriju un pieprasījuma atbildes reakciju. 

“Saules cunami” rada arī nepieciešamību augstākai cenu zonu fragmentācijai, piemēram, Vidzemes, Rīgas, Kurzemes un Latgales zonās, vai pat nodālajās zonās, lai radītu cenas priekšrocības elektrostacijām tuvumā esošajiem patērētājiem un samazinātu tīklu jaudu ierobežojumus 

NEKP ignorē arī vienu no lielākajām pēdējo gadu politiskajām kļūdām – tiešo līniju aizliegumu, kas krīzes laikā neļāva rūpniecībai investēt līnijās un nelielā attālumā esošos saules parkos. Ministriju un regulatora ietiepība maksāja milzu zaudējumus vairākiem uzņēmumiem. 

Visbeidzot lielākā izgāšanās enerģētikas stratēģijā ir nespēja nolasīt jauno situāciju ES enerģijas tirgus regulējumā, kur FR, DE  un citas valstis panāca nosacījumu, ka valsts atbalstot bezemisiju jaudas var pastarpināti nodrošināt zemas cenas rūpniecībai. 

Tas līdz šim nebija iedomājams ka atbalsts kādai elektrostacijai var tikt izveidots tā, ka enerģija par pazeminātām cenām tiek nodrošināta vietējai rūpniecībai un nevis nodota kopējā tirgū. Tagad tas ir atļauts un enerģētika faktiski ir pārtapusi par rūpniecības politiku. 

No tehnoloģiskā viedokļa visticamāk ir tikai viens risinājums – klasiskas kodolstacijas IVN procesa uzsākšana par alternatīvām novietojumam Latvijā un ilgtermiņa, līdz pat 50 gadu, finanšu instrumentu emisija stacijas finansēšanai. 

Jau pēc dažiem gadiem rūpniecības kapitālu piesaistīs tieši ar šādu enerģijas cenu atbalsta shēmu un par jaunu kodolstaciju izveidi ir paziņojušas vairākas ES valstis, tsk SE, BE,PL, CZ. Šim procesam būs arī tendence samazināt cenu pīķus kopējā tirgū. 

NEKP tāpat kā jebkuram stratēģijas dokumentam bija jābūt drosmei pateikt arī dažus nē. Mani kandidāti būtu NĒ milzīgiem resursiem ūdeņradī – kas arī ir kļuvis par vienu no “saules cunami” upuriem un vairākos rūpniecības procesos tā vietā plāno izmantot tiešo elektrolīzi. 

Otrs NĒ būtu jāpasaka CCS jeb oglekļa uztveršanas tehnoloģijai un prasībām to ieviest rūpniecībā vai enerģētikā. Pasaulē ir zaudēti milzu līdzekļi tās ieviešanā un būtiskākais rezultāts ir secinājums ka oglekļa uztveršanas enerģijas ietilpība ievērojami pārsniedz ieguvumus. 

Visbeidzot skaidrāks ir nepieciešams vēstījums par biomasas nākotni Latvijā. Šeit valdība laipo starp CSA pāreju uz citām tehnoloģijām, ilgtspējīgu kurināmo, pesimismu par siltuma dekarbonizāciju un nepietiekamu potenciālu modernai biodegvielu sintēzei. 

NEKP dokuments nav slikts no procesa viedokļa un ierēdniecība ir pastrādājusi, lai to saliktu kopā, kas nav triviāls pasākums. Politiskajā līmenī gan ir skumjas, bet kā rāda vairāku pēdējo valdību deklarācijas, ideju lidojums vienmēr ir bijis ierobežots. 

Šodien @brivibas36  pieņems enerģētikas un klimata stratēģiju, kas būs ES vajadzībām pilnībā pietiekama, bet bez nepieciešamās dinamikas Latvijas ekonomikas attīstībai, bez vēlmes uzņemties riskus un par šī dokumenta tukšumu un bezjēdzību mēs maksāsim nākotnē. END