Sanitas Uplejas izvērstajā aprakstā lietas neizskatās labāk.

 

Viss, ko cilvēkiem jāzina, ir ieliekams 4 skaitļos.

- Mēs kā valsts pošamies atļauties nākamgad tērēt par 0,7 GEUR vairāk,

- bet iegūt resursus par 0,33 GEUR mazāk.

- Palielinot budžeta deficītu par 1,07 GEUR.

 

Katrs astotais mūsu tērējamais eiro būs nenopelnīts. Katrs ASTOTAIS, Karl !!!

- Toties valsts parāda apjomu - par 2,69 GEUR. Vai par 22% !!!

Kas visticamāk nozīmē, ka jau šā gada budžetā sagaidāms vismaz 1,5 GEUR liels papildus caurums. Pusotrs miljards, Karl!!

 

Un tas viss tiek pasniegts zem izkārtnes "taisnīgums un konkurētspēja".

Konkurētspēja zem devīzes: "mēs samazinām darbaspēka nodokļus!" Par veselu procenta punktu, no kura tikai 0,5 punkti tiek "atdoti" uzņēmējam, kuri pieņem lēmumu par investīciju izvietošanu. Teorētiski samazinot uzņēmēja izmaksas mūsu ekonomiskajā telpā par kādiem 0,6 %, salīdzinot ar iepriekšējo periodu. Un nekādas izmaiņas sociālajā politikā, nekādas izmaiņas nodarbinātības veicināšanas politikā. Un nekādas saprātīgas reakcijas uz Satversmes tiesas ne ļoti saprātīgajiem spriedumiem, kuros tomēr svarīgākais bija pabalstu sistēmas nesaprotamība un nevis mazums. Un nekā cita!!!

 

Vienkārši pasakot, ka mēs katru gadu varēsim tā vienkārši samazināt iemaksas VSA budžetā par 1 procenta punktu. Bez izdevumu daļas politikas maiņas! Pie novecojošas sabiedrības! Kā var tā melot !?!!!

 

Un taisnīgums zem devīzes "mēs pildām solījumus"- nesamazinot atalgojumu nevienam no valsts budžeta to saņemošajam, pildot saistības pret izglītību - skolojamo bērnu kļūst arvien mazāk, bet atalgojums arvien palielināms- un medicīnu. Pret medicīnu - tas, protams, ir labi.

 

BET kā uz šī fona palielinās konkurētspēja reālajam biznesam, ja tā konkurentam- publiskajam sektoram atalgojumi pieaug, bet preču un pakalpojumu tirgus sarukuma ietekmē ieņēmumu iespējas privātajiem uzņēmumiem samazinās gandrīz visiem.

 

Nevienas reālas konkurētspējas palielināšanas programmas - ne auto-, ne dzelzceļu attīstības programmas, ne darbaspēka izglītošanas programmas, ne reālas investīciju piesaistes veicināšanas programmas.

 

LABKLĀJĪBAS ŠĶIETAMS PIEAUGUMS UZ PARĀDA.

Tā vienā teikumā raksturojama valdības attīstītā politika. Tik, cik tā redzama no sabiedrībai pieejamā nākamā gada budžeta atreferējuma.

 

Uz šī fona pilnīgi nebūtiski šķiet mēģinājumi izdarīt kaut ko labu nodokļu vidē - to vienkāršojot un harmonizējot, samazinot vietējo ofšorkropļu ietekmi ekonomikā - autoratlīdzību un mikrouzņēmumu nodokļu režīmu pilnveide.

Un varbūt vienīgais labais signāls ir ziņa, ka minimālā alga patiešām nedrīkstētu būt mazāka par EUR 500. Kas vienalga ir maz.

 

Šis ir sociķu un zīdekļu budžets. Pārsteidzoši to redzēt Latvijā 30 gadus pēc neatkarības atjaunošanas.

Sliktākais budžeta risinājums, kas bijis kopš Latvijas iestājas ES.

Un sabiedrība to akceptē ???