Šajā sutuācijā ir 2 ekonomiskie aspekti.

 

1) Apstākļos, kad veselas nozares tiek faktiski slēgtas uz nenoteiktu laiku, kad virknei citu nozaru ir būtiski ierobežoti ienākumi sarukuša tirgus, pārtrūkušu piegāžu ķēžu un darba aizsardzības papildus izmaksu ietekmē, ir gana amorāli runāt par ikgadējo "normālo" darba samaksas palielinājumu no valsts budžeta finansētai ierēdniecībai un politikāņiem. tas vienkārši rada papildus nevienlīdzību. Es pat nerunāju par to, ka pretkrīzes pasākumu ietvaros samazinās visu cilvēku izmaksu portfelis (izņemot varbūt vienīgi bērnu vecākus, kuriem kaut kā jātiek galā ar attālināto mācību radītajām problēmām). Vienkāršoti sakot - kādu nozaru darbības ierobežošana rada uzkrājumu resursu krīzes neskartajiem - un pie tādiem pieder pilnīgi visi no budžeta finansēti mani nosaukto kategoriju cilvēki. Un uzkrājumus rada uz budžeta deficīta reķina. Arī tā ir amorālība. Un Prezidents (ar lielo burtu) būtu persona, kam to vajadzēja sabiedrībā rādīt, ja reiz valdība par to pretcovida programmas ietvaros pati neiedomājās. Bet mīkstais prezidents (ar mazo burtu) par to iedomājas tikai iepīkstēties attiecībā uz sevi, un arī ne pēc savas iniciatīvas. Vai nu Tu uzskati, ka algas pielikuma politika ir pareiza, jo atbilst likumam un tiek attiecināta uz visiem "ekonomikas sildīšanas" nolūkā un tad stāvi līdz galam, vai tad saki, ka es atzīstu, ka tā nav labi un aicinu citus pievienoties. Tik vienkārši tas ir, ja cilvēks nav garīgais un mentālais mīkstčaulis, bet spēj redzēt, analizēt un izprast situāciju un pieņemt lēmumu un par tiem atbildtēt.

 

2) budžeta deficīts patiešām ir pieļaujams, ja tas notiek uz reālu pretkrīzes pasākumu finansēšanas rēķina vai arī tāpēc ka ir nākotnes ekonomikas struktūras projektu attīstības finansēšanas vajadzība. Bet pilnīgi ne par ko ta'du vismas valdība mums nav stāstījusi, bet no budžeta likuma anotācijas nekas tāds neizriet....