Tēma sāka ieinteresēt - ar ko viens cits likums būs labāks par esošu likumu ģimenes aizsardzībai, ja vispār pieņemam, ka runājam par dabas definēto heteroseksuālo ģimeni, kur abi vecāki brīvprātīgi uzņemas atbildību par saviem abu bērniem un viens par otru. Kas tajā esošajā Civillikumā ir tik nepareizs, ka vecāki nevēlas šo laulību slēgt, ja pieļaujam, ka vispār jau viņi no savstarpējās atbildības par saviem bērniem bēgt nevēlas?

 

Pat sameklēju un pārlasīju civillikuma 1.daļu.

Pavisam īsa pēc visiem grozījumiem palikusi. Patiesībā neko kaitīgu tajā nesaskatīju.

 

Indikatīvi es saprastu, ka noteikti nepieciešams jauns likums, lai leģitimizētu, piemēram, daudzsievību vai daudzvīrību, ko patiešām esošais likums neatzīst.

Es pat varu saprast arī vēlmi iegūt kaut kādu reģistrētu statusu kaut kādām dažādām citādām labsajūtas iegūšanas partnerībām un kopējām  mājsaimniecībām...

 

Bet kāds tam sakars ar ģimeni, kuras absolūti primārais vēsturiski identificētais mērķis ir bijis izveidot valsts aizsargātu sabiedrības fiziskās atražošanas sistēmu - vecāku vēlmi un apņēmību kopdzīvē radīt bērnus un atbildību par viņu izaudzēšanu, bet vēlāk - bērnu atbildību par savu vecāku nodrošināšanu? Un terminoloģiski tā ir ģimene. Un daba tā ir noteikusi, ka cilvēku sugai bērni var piedzimt tikai heteroseksuālā ģimenē - vienkārši tās ir sugas īpatnības. Tāpat kā tas, ka bērniem līdz viņu pieaugšanai nepieciešama kopšana, audzināšana un palīdzība - nu neizaug tas embrijs par cilvēku viens pats - nosalst, nomirst badu vai no slimībām, paliek par neattīstītu radījumu.

 

Bērni nedzimst ģimenēs, bet ārlaulībā?

Kāpēc kāds iedomājas, ka tas automātiski nozīmē, ka problēma ir likumdošanā?

 

Savā būtībā laikam taču ir tikai 2 iespējami iemesli, kāpēc tas tā ir un var būt -

(1)- vecāki negrib reģistrēt laulību - baidās no reģistrētas atbildības, baidās no procedūrām, nevēlas iestāties jaunās attiecībās ar valsti, bet tā ir viņu izvēle, kuras galvenā raksturiezīme ir izvairīšanās no valstiski reģistrētas savstarpējas atbildības;

(2)- vecāki nevar reģistrēt laulību - ir kāds no likumā noteiktajiem šķēršļiem...

Nu jā - kaut viņu nav daudz, te daži var izskatīties tiešām būt mazliet dīvaini - piemēram,

= kādēļ adoptētājs nedrīkstētu laulāties ar adoptējamo, kad abi kļuvuši pilngadīgi?

= un ko darīt, ja nu netīšām tomēr tiešā radniecības līnijā esošie īpatņi ir "sagrēkojuši" un radījuši savu bērnu - kāpēc arī šis nevarētu kļūt par izņēmuma gadījumu, līdzīgi kā nepilngadīgo laulības?

= un, jā, te ir vieta diskusijai - varbūt tiešām atzīstamas vienlaikus vairākas laulības, vai, vienkārši sakot - daudzsievība (vai, varbūt pat daudzvīrība??!) - atbilstoši visiem tik labi zināmajai plaši izplatītajai faktiskās dzīves praksei - kāpēc tad neļaut tās bērnu radīšanas un audzēšanas attiecības leģitimizēt, ja nu netīšām visas puses uz to ir gatavas un to rakstiski apliecina?

Bet citādi - pagaidām nesaprotu, kāpēc, ja ir zināmi trūkumi esošajā Civillikumā laulības reģistrēšanas kontekstā, kas neļauj atbildīgiem bērnu vecākiem laulību slēgt, šos trūkumus neizlabot. Kāpēc kādam ir doma, ka, ja būs kāds cits likums, kas arī paredzēs kādas citāda statusa partnerattiecības, bet kuras arī paredzēs vecāku kopatbildību par saviem bērniem, pēkšņi šīs attiecības reģistrēsies?

Apelēšana:

- ka ir dažādas visādas kopdzīves formas? Nu, un? Statistikā tas sen ir atrisināts - tās saucas mājsaimiecības. No kurām tikai daļa ir ģimenes. Un kāpēc valstij būtu jāpiedalās visās faktiski bezgala daudzajās mājsaimniecību formās?

- ka ir virkne ar nepilnām ģimenēm. Nu, un? Tā gadās - vecāki nav pilnībā apzinājušies savas rīcības sekas, atbildību, viņiem radušās citas prioritātes, dzīves negadījumi, arī nāves - bet Civillikums patiesībā atrisina visus šos jautājumus - laulības šķiršana, aizbildniecība, adopcija. Atceramies - svarīgais ģimenes atribūts - vecāku un bērnu bērnu attiecības, un nevis citas labsajūtas gūšanas formas.

- ka ir daudzas ģimenes ar bērniem, kur vecāki nav reģistrējuši laulību? Nu, un? Arī tās patiesībā ir ģimenes, kur vecāki kaut kādu savu kaprīžu vai dibinātu iemeslu dēļ nav valstij deklarējuši savas atbildības saites un vienlaikus nav pieteikušās uz valsts aizsardzību savai ģimenei. Varam tās saukt par nereģistrētas laulības ģimenēm.

Pagaidām man tā [laulības nereģistrēšana] vairāk izskatās pēc vairīšanās no atbildības [uzņemšanās un] fiksēšanas vai, labākajā gadījumā, bēgšanas no birokrātiskām procedūrām.

Un pagaidām man šķiet, ka faktam, ka mūsu visu šodienas sabiedrības dzīvē tik daudz vietas ir personiskās labsajūtas radīšanai un nodrošināšanai visdažādākajās tās izpausmes formās, bieži bez atbildības par savas rīcības sekām, nebūtu jābūt par iemeslu ģimenes kā cilvēku sugas sabiedrības fiziskās atražošanas pamatstruktūras institūta pārskatīšanai.

Ar dabu nepastrīdēsies - bērnu var radīt tikai 2 dažādu dzimumu vecāki - nepieciešamais un parasti (par slimībām, anomālijām nerunāsim) pietiekamais nosacījums. Un cilvēku bērns bez vecākiem fiziski izdzīvot un attīstīties nevar. Vecāku bojāejas gadījumā vienkārši jāmeklē viņu aizstājēji. Primārais ir bērns.

Un nevis kāda pieauguša īpatņa vēlme iegūt sev labsajūtas avotu - šim nolūkam ir citi pieejami objekti, un ne mākslīgi radīti bērni - jau tāpat pasaulē ir cilvēku pārapdzīvotība, kas faktiski iznīdē vairumu pārējo dzīvnieku daudzveidību.

Jā, un laulāšanās bez vēlmes radīt bērnus patiesībā ir vien tādas pseidoģimenes radīšana...

Tiešām būs jāpapēta šī tēma kādā brīvā brīdī, kur es pašlaik kļūdos savās sajūtās un izpratnē?