Citas ziņas sadaļā
Pakļausies milžu diktātam
Eiropas Komisija sāk sabiedrisko apspriešanu par kopējās lauksaimniecības politikas nākotni
Par jauno Eiropas Parlamenta prezidentu ievēl Antonio Tajāni
Precizēta ĀCM riska zonu teritorija Baltijā un Polijā
EK atbalsta Latvijas ierosinājumu par ĀCM riska zonu pārveidošanu
Tikšanās laikā Varšavā iezīmē turpmāko rīcību Āfrikas cūku mēra ierobežošanai
Latvijai izdodas būtiski uzlabot zvejas iespējas Baltijas jūrā, salīdzinot ar EK piedāvājumu
EP deputāti: Parīzes Klimata līguma Pusēm vēl vairāk jāsamazina izmeši
Materiāli saskarē ar pārtiku un to radītie riski veselībai: vajadzīgi stingrāki ES drošības noteikumus
EP deputāti dod "zaļo gaismu" Parīzes Klimata līgumam, lai tas varētu stāties spēkā
Briseles koridoros lemj par mumsES atprasīs lauku naudu no 18 valstīmIveta Tomsone, Latvijas Avīze (LA)
01.10.2009 Laikrakstā "Latvijas Avīze" vēstīts, ka kopumā 214,6 miljonus eiro jeb 150,6 miljonus latu Eiropas Komisija (EK) atprasīs no 18 ES dalībvalstīm, kas no ES budžeta neatbilstoši izmaksāti lauksaimniecības atbalstā. Latvija neapzinīgo dalībvalstu skaitā nav, kas ir pierādījums skrupulozam un akurātam ES lauku naudas administrētāja Lauku atbalsta dienesta darbam. "Top trijnieks" ir Francija, Spānija, Nīderlande. Vislielākais grēkāzis ir Francija, kam EK atprasīs kopumā 71 miljonu eiro. No šīs summas 48,1 miljons eiro Francijai būs jāatmaksā, jo vāji veiktas fiziskās kontroles saimniecībās, kas saņēmušas ES atbalstu. Vēl 22,9 miljoni eiro būs jāatmaksā par to, ka netiek piemērotas sankcijas par savstarpējās atbilstības neievērošanu saimniekošanā. Jāpiebilst, ka Francija ir lielākā ES lauku maksājumu saņēmēja. No 54,8 miljardiem eiro, ko ES valstīm izmaksā no ES budžeta kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) atbalsta maksājumos, Francija saņēma desmit miljardus eiro. Arī otra lielākā ES lauku atbalsta saņēmēja Spānija būs spiesta atmaksāt ES budžetā ievērojamu summu 31,7 miljonus eiro, jo nepietiekami kontrolēta olīveļļas ražošanas nozare. Spānija KLP maksājumos pērn saņēma septiņus miljardus eiro. Nīderlandei būs jāatmaksā 16,6 miljoni eiro par to, ka nav ieviesusi lauksaimniecības zemes gabalu identifikācijas sistēmu, par nepietiekami veiktām fiziskām kontrolēm saimniecībās un sankciju nepiemērošanu. No 12 miljoniem eiro būs jāšķiras Ungārijai, kas arī nav ieviesusi lauksaimniecības zemju identifikācijas sistēmu, kā arī nav pietiekami veikusi kontroles. Polijai būs jāatmaksā 10 miljoni eiro par nepietiekamā apjomā un kvalitātē veiktām lauku attīstības naudas izmaksu kontrolēm. No pieciem līdz 10 miljoniem eiro atprasīs Grieķijai, Portugālei un Lielbritānijai, bet krietni mazākas summas, kas kopumā nepārsniedz divus miljonus eiro, būs jāatmaksā Austrijai, Beļģijai, Čehijai, Vācijai, Somijai, Īrijai, Itālijai, Lietuvai (2,37 miljoni eiro par nepietiekamām kontrolēm), Luksemburgai, Maltai un Slovēnijai. Jāpiebilst, ka lauksaimniecības un lauku attīstības tēriņi veido 47% no ES kopējā budžeta. |