Briseles koridoros lemj par mums

Papildu piešķirtie EUR 280 milj. – vai reāls atbalsts piensaimniekiem?

Agnese Krieviņa, Inese Galeja, AgroPols
21.10.2009

Eiropas Savienība gatavojas atvēlēt 280 miljonus eiro (196,7 miljonus latu), sniedzot finansiālu atbalstu Eiropas piensaimniekiem, pirmdien, 19. oktobrī, paziņoja ES lauksaimniecības komisāre Marianna Fišere Bēla. Ko no šī paziņojuma var gaidīt Latvijas piensaimnieki?


Pēc vairāku mēnešu pretošanās, Komisija tomēr nolēmusi piešķirt papildu līdzekļus piena nozares atbalstam. Pirmdien notikušajā ES Lauksaimniecības ministru padomē Lauksaimniecības komisāre M.F.Bēla (M.F.Boel) ierosinājusi piena nozarei no 2010.gada KLP budžeta atvēlēt EUR 280 milj. Šāda rīcība seko 21 valstu aicinājumam izveidot EUR 300 milj. lielu piena fondu, iepriekš šādu fondu ierosinājis izveidot arī Parlaments.
Piekāpjoties dalībvalstu un protestējošo lauksaimnieku spiedienam, Komisāre norādīja, ka šis ir beidzamais finansiālais atbalsts, uz ko nozare var cerēt no 2010.gada KLP budžeta. Visi tālākie pasākumi varēs tikt ieviesti tikai uz tiešmaksājumu finansējuma rēķina. 
Šāda papildu atbalsta piešķiršana notiktu, izmantojot Komisijas ārkārtas pilnvaras, kas bija viens no ES Lauksaimniecības ministru padomes darba kārtības jautājumiem.
Komisāre norādījusi, ka visvienkāršākais un ātrākais veids, kā sadalīt šo finansējumu starp dalībvalstīm, būtu vadoties pēc piena ražošanas apjoma. Šādā gadījumā iespējamā summa Latvijai būtu ap EUR 1.3 milj.
Runājot par papildu piešķirto līdzekļu izlietojumu, Komisāre atzīmējusi, ka nauda būtu izmantojama pasākumiem, kas atbalstītu tos lauksaimniekus, kuru krīze skārusi visvairāk. Lai šī papildu nauda tiešām dotu reālu labumu, Komisāre norādījusi uz nepieciešamību dalībvalstīm precīzi definēt, kā atbalstīt tos lauksaimniekus, kurus skar likviditātes problēmas.
Komisāre izmantoja iespēju, lai kritizētu dalībvalstis par neizmantotajām iespējām saistībā ar gada sākumā papildu piešķirtajiem līdzekļiem Ekonomikas atveseļošanās plāna ietvaros, kā arī iespējamo līdzekļu pārdali, kas ieviesta ar KLP veselības pārbaudes vienošanos. Dažas no dalībvalstīm, kas bijušās visskaļākās, pieprasot atbalstu piena nozarei, tikai nelielu daļu no iespējamā finansējuma novirzījušās piena nozares atbalstam. Vienīgi Ungārija, Latvija un Malta visus papildu iegūtos lauku attīstības līdzekļus novirzījušas piena nozarei.

„Šī summa, kas katrai dalībvalstij tiktu iedalīta, protams, ir maza, tādēļ īpaši svarīgas ir turpmākās sarunas par šīs naudas vislietderīgāko izmantošanas veidu. Pēc pieredzes šādos gadījumos līdzekļi tiek pievienoti lauku attīstības pasākumiem: modernizācijai, investīciju projektiem,” vērtē Zemkopības ministrijas Starptautisko lietu un stratēģijas analīzes departamenta direktors Aivars Lapiņš.
ES Lauksaimniecības ministru padomes sēdē piedalījās arī Zemkopības ministrijas valsts sekretāre Dace Lucaua. Tomēr arī viņa lielāku noteiktību šajā jautājumā ieviest vēl nevarēja. „Komisāres skatījums bija optimistisks, jo situācija piena tirgū lēnām sāk uzlaboties. Šobrīd vēl nav skaidrs, kā šie 280 miljoni dalībvalstīm tiks piešķirti. Iespējams, ka naudu varētu dalīt saistībā ar valstij piešķirto piena kvotu. Par tās sadali ministri lems nākamajā lauksaimniecības ministru sanāksmē novembra vidū.”

AgroPols

x

Paroles atgadināšana