Briseles koridoros lemj par mums

Pieņem regulu par nozvejas kvotām Baltijas jūrā 2012. gadā, kas būtiski samazina vairāku zivju sugu nozvejas apjomu Latvijai un citām Baltijas jūras valstīm

21. oktobrī Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padome Luksemburgā pieņēma regulu par nozvejas kvotām Baltijas jūrā 2012. gadā, kas pēc Eiropas Komisijas (EK) ierosinājuma ievērojami samazina vairāku zivju sugu nozvejas apjomu Latvijai un citām Baltijas jūras valstīm, informēja ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece.

Kaut arī EK Latvijas prasībām daļēji piekāpās, piekrītot mazākam nozvejas kvotu samazinājumam, nekā bija sākotnēji iecerējusi, Latviju šāds lēmums neapmierināja un Latvija balsoja pret regulas priekšlikumu, jo ar to ļoti negatīvi tiek ietekmētas zvejas un zivju apstrādes nozares Latvijā, kas ir būtiskas valsts tautsaimniecībā un nodarbinātībā. ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē pret EK ierosināto ievērojamo nozvejas kvotu samazinājumu Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī kopā ar Latviju stingri iebilda arī Igaunija, Lietuva, Somija un Polija – arī uz šīm valstīm nozvejas kvotu būtiskais samazinājums atstās smagu ietekmi.

Saskaņā ar ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes lēmumu:
- Brētliņu nozvejas kvotas Baltijas jūrā samazinājums 2012. gadā būs 22 procenti, sākotnēji EK vēlējās samazinājumu par 26 procentiem.

- Reņģu nozvejas kvotas Rīgas jūras līcī samazinājums 2012. gadā būs par 16 procentiem, sākotnēji EK vēlējās samazinājumu par 21 procentu.

- Reņģu nozveju Baltijas jūras centrālajā daļā paredzēts samazināt par 27 procentiem, sākotnēji EK vēlējās samazinājumu par 33 procentiem.

- Lašu nozvejas kvota Baltijas jūrā tiks samazināta par 51 procentu, sākotnēji EK vēlējās samazinājumu par 79 procentiem.

- Zvejas dienu skaitu mencu zvejā Baltijas jūrā paredzēts saglabāt 2011. gada līmenī, bet atļaut zvejas dienu nodošanu starp zvejas kuģiem, ja kādam pietrūkst zvejas dienas, bet kāds līdz noteiktajam limitam tās neizmanto.

- Mencu zvejas iespējas Baltijas jūras Austrumu daļā palielinātas par 15 procentiem, Baltijas jūras Rietumu daļā par 13 procentiem.

Latvija uzskata, ka mencu zvejas iespēju palielinājumi nevar atsvērt tos samazinājumus, kas ietekmēs brētliņu un reņģu zvejniekus, kā arī zivju konservu ražotājus, kuri izmanto minēto zivju izejvielas.

„Latvija aktīvi cīnījās pret Eiropas Komisijas regulas projektā piedāvāto pārspīlēto nozvejas kvotu samazinājumu, jo tas negatīvi ietekmēs zvejas un zivju apstrādes nozares Latvijā. Neskatoties uz to, ka pret Eiropas Komisijas priekšlikumu asi izteicās ne tikai Latvija, bet arī citas Baltijas jūras piekrastes valstis, Eiropas Savienības Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē tika pieņemts lēmums, kas ir nepieciešams, lai 2012. gadā zvejnieki vispār varētu sākt zveju Baltijas jūrā. Tomēr ir skaidrs, ka Latvijai arī turpmāk nebūs pieņemama Eiropas Komisijas izrādītā attieksme pret nozares interesēm un ļoti sasteigtā virzīšanās uz maksimālo ilgtspējīgo zivju ieguves līmeni, pielietojot vāji pamatotu un pārāk radikālu nozvejas kvotu samazinājumu,” norāda Zemkopības ministrijas valsts sekretāre Dace Lucaua.

ES galīgais lēmums par nozvejas kvotu samazināšanu Baltijas jūrā 2012. gadam ir paraugprāva pret reģiona zvejniekiem, kuras iznākumā reņģu un brētliņu cenas nākamgad pieaugs par 30%-38%, biznesa portālam "Nozare.lv" norādīja Latvijas Zivsaimniecības asociācijas vadītājs Inārijs Voits.

"ES patlaban ir ļoti radikāli noskaņota saistībā ar dramatisko stāvokli Vidusjūrā, kur daudzām zivju sugām draud pilnīga izzvejošana, tādēļ viņi Luksemburgā organizēja paraugprāvu. Vairākums ES ministru, redzēdami, ka Spānijas un Itālijas zvejnieku vidū pieaug sociālā spriedze, nobalsoja par kvotu samazināšanu, lai Baltijas jūrā nepieļautu līdzīgu stāvokli," sacīja Voits.

Jautāts, kā kvotu samazinājums ietekmēs Latvijas zvejas flotes darbību, Voits norādīja, ka nākamgad metāllūžņos tiks sagriezti 12 vecie kuģi, taču situācija vēl neesot "tik briesmīga".

"Asociācija projektu veidā izskatīšanai Lauku atbalsta dienestā piedāvā variantu, ko ieteica neatkarīgie konsultanti, proti, ka nākamgad aprīlī tiks sagriezti pieci vecie kuģi, papildus plānojam nākamgad sagriezt vēl septiņus kuģus. Patlaban Latvijas flotē ir 72 kuģi, tātad paliks 60. Bet nav tā, ka paliek tukša vieta. Firma drīkst kuģi sagriezt metāllūžņos un tad izmantot ES atbalstu, lai iegādātos pietiekami efektīgu lietotu kuģi. Asociācija aprēķinājusi, ka Latvijai nepieciešami 62 kuģi, lai varētu apgūt visas kvotas, tā ka vēl nav tik briesmīgi. Igaunijas zvejas flotē patlaban ir 50 kuģi, kas apzvejo tikpat lielu kvotas daudzumu," norādīja asociācijas vadītājs.

Voits gan atzina, ka nozvejoto reņģu un brētliņu cenas ir augušas un arī nākamgad kvotu samazinājuma dēļ pieaugums gaidāms no 30% līdz pat 38%.

"Gada sākumā, janvārī, zvejnieki pārstrādātājiem tonnu zivju pārdeva par 100 līdz 130 latiem par tonnu atkarībā no kvalitātes, savukārt šoruden cenas ir augušas līdz 180 un 200 latiem. Cena nākošgad vēl varētu kāpt līdz 250-260 latiem par tonnu, kamēr tiks sasniegta tā dēvētā piesātinātās cenas robeža un pieprasījums samazināsies. Bet zvejnieki tam ir gatavi - mēs zivis apstrādāsim paši un radīsim tām pievienoto vērtību," sacīja asociācijas vadītājs.

Latvija uzskata, ka mencu zvejas iespēju palielinājumi nevar atsvērt tos samazinājumus, kas ietekmēs brētliņu un reņģu zvejniekus, kā arī zivju konservu ražotājus, kuri izmanto minēto zivju izejvielas.

Par spīti ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes pieņemtajam lēmumam samazināt nozvejas kvotas Baltijas jūrā 2012. gadā, nozare attīstīsies, taču ir skaidrs, ka pieaugs cenas, biznesa portālam "Nozare.lv" norādīja Latvijas Zivrūpnieku asociācijas vadītājs Didzis Šmits.

"Situācija nav laba, tā ir slikta. Ja runā par pārstrādi, Latvijas kvota ir viena daļa no visas Baltijas jūras, un mēs varam pirkt izejvielas no zviedriem vai poļiem. To arī darīsim, bet tas viennozīmīgi sadārdzinās produkcijas cenu," vērtēja Šmits. Viņš skaidroja, ka Latvijas uzņēmumi būs spiesti pasūtīt izejvielas no citām valstīm, bet tas ir dārgāk, un attiecīgi pieaugs arī cena.

Viņš pauda viedokli, ka pašreizējā situācijā, kad izejvielas - brētliņu un reņģu - apjoms tiek samazināts, ir jādomā, kā to izmantot maksimāli efektīvi, un valdībai un nozarei ir jādomā, kā no atlikušā zivju resursa iegūt maksimāli daudz naudas. Patlaban zivis bieži tiekot pārdotas tālāk jēlas vai saldētas, bet, pēc Šmita teiktā, lielāks ieguvums būtu, ražojot šprotes, kas jau tiek darīts, vai arī kādu augstāka līmeņa produkciju.

"Viena no mūsu priekšrocībām vienmēr bijusi tā, ka taisām "Premium" segmenta produkciju ar augstu kvalitāti, un to var izdarīt no svaigas izejvielas," teica Šmits un atzina, ka līdz ar ES lēmumu būs deficīta pazīmes.

Viņu arī tracinot Eiropas Komisijas (EK) nodarbošanās ar, viņaprāt, populismu. Proti, tad, kad zinātnieki saka, ka kāda kvota jāsamazina, EK tam sekojot vienmēr un piedāvājot pat vēl krasākus samazinājumus, turpretī, kad zinātnieki iesaka kvotas palielināt, EK to noraida. Kā stāstīja Šmits, tas attiecas, piemēram, uz mencu, kuras nozvejas kvotu zinātnieki rosinājuši paaugstināt par gandrīz 50%.

Asociācijas vadītāja skatījumā EK, neļaujot nozvejot mencas nepieciešamajā apjomā, savā ziņā pati radījusi pašreizējo situāciju, kad samazinās brētliņu skaits, jo mencas ēd brētliņas un reņģes. "Kad neļauj izšaut vilkus, iet bojā jēri," skaidroja Šmits.

"Šis ir piemērs, kā pati EK un jūrlietu un zivsaimniecības komisāre Marija Damanaki ievērojusi nevis likumu un taisnību, bet rīkojusies populistiski un selektīvi - vienā brīdī zinātniekos klausoties, citā - nē," vērtēja asociācijas vadītājs.

Viņš arī uzsvēra, ka patlaban ir aktuāls par to, cik lielā mērā var uzticēties zinātniekiem. Kā piemēru Šmits minēja situāciju ar mencām. Proti, pirms aptuveni pieciem gadiem tika paziņots, ka mencas Baltijas jūrā gandrīz izmirušas, un, lai tās glābtu, izskanēja ierosinājums pārtraukt to nozveju. Četrus gadus vēlāk zinātnieki piedāvā palielināt mencu nozveju par teju 50%.

"Risks ir tāds, ka atkal tiks griezti kuģi, bet tad, kad izrādīsies, ka zinātnieki ir kļūdījušies, vairs nebūs kuģu un kapacitātes nozvejot apjomu, kas mums pienākas," norādīja Šmits. Viņš atzina, ka Latvijā nozvejas kapacitāte vēl ir, bet mencu pārstādes vairs faktiski nav, jo uzņēmēji ņēmuši vērā kādreizējos paziņojumus par mencām. Patlaban mencas tiek ķertas, saldētas un sūtītas uz kādu citu valsti pārstrādei.

Vaicāts, vai šis jautājums netiek aktualizēts ES līmenī, viņš norādīja, ka valstis par to runā, taču pretējās pusēs ir zinātnieki "baltā uzsvārcī" un nozares pārstāvji, kas automātiski ir "sliktie", jo vēlas noķert zivi.