Briseles koridoros lemj par mums

Briselē atšķirīgi viedokļi par KLP reformu

Pirmdien, 7. novembrī Eiropas Parlamenta (EP) Lauksaimniecības komitejas deputāti kopā ar dalībvalstu lauksaimniecības ministriem un ES lauksaimniecības komisāru Dačianu Čološu apsprieda Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) nākotni. Latvijas viedokli šajā diskusijā pauda Zemkopības ministre Laimdota Straujuma un EP deputāte Sandra Kalniete.  

Sanāksmē deputātu un ministru viedokļi par EK politikas priekšlikumu dalījās. Kalniete un Straujuma asi kritizēja priekšlikumu par nepietiekoši izlīdzinātajiem tiešajiem maksājumiem. Kalniete uzrunājot ministrus un deputātus uzsvēra, ka šā brīža tiešo maksājumu sistēma kropļo Eiropas vienoto tirgu. “Izmaksu atšķirības starp dalībvalstīm pastāv, bet šīs atšķirības nav tik ievērojamas, lai pamatotu vairākas reizes lielāku atbalstu dažu valstu zemniekiem. Reformas pārejas periodam ir jābūt pēc iespējas īsākam. Pēc KLP reformas mums ir nepieciešama konkurētspējīga lauksaimniecība, kas veicina Eiropas ekonomisko izaugsmi,” teica Kalniete. Savukārt Straujuma uzsvēra, ka Latvija iestājas par tiešo maksājumu zemāko un augstāko līmeni attiecīgi  80% un 120% apmērā no vidējā tiešo maksājumu lieluma Eiropā.

Gan pašreizējo, gan piedāvāto tiešo maksājumu sadalījumu kritizēja arī Polijas, Bulgārijas, Lietuvas un Čehijas pārstāvji. ES prezidējošās valsts Polijas lauksaimniecības ministrs Mareks Savickis, noslēdzot sanāksmi, aicināja klātesošos strādāt, lai pēc reformas tiešo maksājumu sadalījums starp dalībvalstīm būtu taisnīgs. Savā noslēguma uzrunā viņš salīdzināja tiešo maksājumu lielumu Latvijā un Maltā, uzsverot, ka šāda nevienlīdzība nedrīkst pastāvēt.  Savukārt Vācijas lauksaimniecības ministre izteica atbalstu Komisijas piedāvātajam tiešo maksājumu sadalījumam, bet Beļģijas pārstāve bija sarūgtināta, ka būtu jāsamazina Beļģijas lauksaimniekiem atvēlētais līdzekļu apjoms.