Briseles koridoros lemj par mums

Straujuma: Latvijai nav pieņemama Eiropas Komisijas vēlme arī turpmāk kropļot konkurenci lauksaimnieku starpā

14. novembrī  zemkopības ministre Laimdota Straujuma divpusējās sarunās Briselē Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības komisāram Dačanam Čološam pauda Latvijas viedokli, ka Eiropas Komisijai vajadzētu pārtraukt aizstāvēt tikai atsevišķu ES dalībvalstu lauksaimnieku intereses un beidzot līdz ar Kopējās lauksaimniecības politikas reformu ieviest taisnīgus tiešos maksājumus visu ES dalībvalstu lauksaimniekiem, informēja ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece. Tiešo maksājumu sadale pēc 2013. gada nedrīkst būt balstīta uz pagājušā gadsimta aizvēsturiskajiem ražošanas rādītājiem. Tas neatbilst EK mērķim izveidot konkurētspējīgu un uz tirgu orientētu lauksaimniecību visā ES, kur visu dalībvalstu lauksaimnieki ir vienlīdzīgos konkurences apstākļos, ES lauksaimniecības komisāram Dačanam Čološam norādīja zemkopības ministre Laimdota Straujuma.

„Lai tiešie maksājumi būtu taisnīgi un objektīvi visiem Eiropas Savienības lauksaimniekiem,  ir jānosaka, ka katrai dalībvalstij būtu jāsaņem vismaz 80 procenti no Eiropas Savienības vidējā tiešo maksājumu līmeņa un tas ir jāsaņem ikvienai Eiropas Savienības dalībvalstij, jau sākot ar 2014. gadu. Latvijas nostāja šajā jautājumā nemainīsies. Ir beidzot jāpieliek punkts vairāk nekā trīskāršajām tiešo maksājumu atšķirībām Eiropas Savienības lauksaimniekiem. Ceru, ka arī citas valstis  Latvijai pievienosies un mums izdosies rast taisnīgu rezultātu”, sacīja zemkopības ministre. „Diemžēl šobrīd Eiropas Komisijas priekšlikums nākotnes tiešo maksājumu finansējuma sadalē norāda uz citādu pieeju, kas krasi kropļo godīgu konkurenci un dažu dalībvalstu lauksaimniekiem sniedz īpašas finansiālas privilēģijas,” uzsvēra Laimdota Straujuma.

Savukārt ES lauksaimniecības komisārs zemkopības ministrei sacīja, ka izprot Latvijas  lauksaimnieku situāciju. „Kopējās lauksaimniecības politikas reforma un tiešie maksājumi tiks izskatīti Eiropas Padomē kopā ar citiem Eiropas Savienības finanšu jautājumiem 2012. gadā. Lēmumu, ko plānots pieņemt nākamajā gadā,  var ietekmēt arī dalībvalstu vadītāji,” teica Dačans Čološs.

Eiropas Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē, kas notika 14. novembrī,  Laimdota Straujuma  pauda Latvijas nostāju par Eiropas Komisijas (EK) tiešo maksājumu regulas priekšlikumu. Zemkopības ministre vēlreiz  uzstāja, ka ir jānodrošina vienlīdzīgs un godīgs tiešo maksājumu atbalsta apmērs visiem ES lauksaimniekiem. Tiešo maksājumu sadale pēc 2013. gada nedrīkst būt balstīta uz pagājušā gadsimta aizvēsturiskajiem ražošanas rādītājiem, jo tas neatbilst mērķim izveidot konkurētspējīgu un uz tirgu orientētu lauksaimniecību visā Eiropas Savienībā (ES). Minimālajam tiešo maksājumu līmenim jābūt vismaz 80% apmērā no ES vidējā līmeņa jau sākot no 2014. gada. Latvijas lauksaimnieki un valdība jau kopš 2006. gada neatlaidīgi uzstāj, ka tiešmaksājumiem ir jābūt taisnīgiem un godīgiem visiem ES dalībvalstu lauksaimniekiem.

Runājot par tiešo maksājumu regulas priekšlikumu, kas paredz noteikumus par tiešajiem maksājumiem lauksaimniekiem saskaņā ar atbalsta shēmām Kopējas lauksaimniecības politikas (KLP) kontekstā, zemkopības ministre atzīmēja, ka EK priekšlikums nenodrošinās Latvijas un dažu citu ES dalībvalstu lauksaimnieku ienākumu stabilitāti, tālab tiek apdraudēta pat zemnieku saimniecību turpmāka izdzīvošana. „Tas īpaši attiecas uz tām valstīm, tostarp arī uz Latviju, kuras šobrīd saņem viszemākos tiešmaksājumus, tādēļ šādu EK piedāvāto maksājumu struktūru nevaram atbalstīt”, sacīja L.Straujuma.

„Latvija jau tagad zemo tiešmaksājumu dēļ izjūt šo nevienlīdzību. Mani uztrauc fakts, ka joprojām Latvijā ir ievērojamas pamesto zemju platības, arī iedzīvotāju skaits laukos samazinās, Latvijas kartē sāk izzust vairāki lauku ciemati, kuri kādreiz bija apdzīvoti un ekonomiski stabili. Diemžēl Eiropas Komisijas piedāvājums Latvijai tik būtiskās problēmas nerisina,” uzsvēra zemkopības ministre.