Briseles koridoros lemj par mums

Latvijai nav pieņemams EK priekšlikums noteikt katrai dalībvalstij Kohēzijas politikas griestus 2,5% apjomā no IKP

Piektdien, 25. novembrī finanšu ministrs Andris Vilks piedalījās Polijas prezidentūras rīkotajā neformālajā ministru sanāksmē Polijas pilsētā Poznaņā, lai aizstāvētu Latvijas intereses un panāktu Latvijai labvēlīgāku rezultātu attiecībā uz Kohēzijas politikas (Eiropas Savienības fondu) piešķīrumu pēc 2013. gada, informēja FM Komunikācijas nodaļas vadītāja vietniece Agnese Beļkeviča. Pirmkārt, iebilstot pret 2,5% griestu ieviešanu vienādi visām dalībvalstīm, otrkārt, iebilstot finansējuma novirzīšanai uz vairāk attīstītajiem ES reģioniem.

Latvijai nav pieņemams Eiropas Komisijas (EK) priekšlikums noteikt katrai dalībvalstij Kohēzijas politikas griestus 2,5% apjomā no IKP (vienādu visām dalībvalstīm), kas ir būtiski mazāk kā 3,7% no ekonomikas kopapjoma, ko Latvija saņem laikā no 2007.-2013. gadam. Šāda griestu ieviešana nozīmē Kohēzijas politikas finansējuma samazinājumu atsevišķām mazāk attīstītajām valstīm, tajā skaitā Latvijai un neatspoguļo patiesās apguves spējas, ko dalībvalstis ir pierādījušas esošajā un iepriekšējā plānošanas periodā.

Finanšu ministrs uzsver: „Šāds piedāvājums ir netaisnīgs, ņemot vērā, ka Latvija ir viena no priekšzīmīgākajām Kohēzijas politikas finansējuma apguvējām starp ES dalībvalstīm. Latvija ir paveikusi neticamu darbu, lai nodrošinātu makroekonomikas stabilitāti un ilgtspēju, kas atspoguļojas arī IKP rādītājos un prognozēs. Mēs esam izpildījuši savu mājasdarbu un sagaidām, ka Komisijas drīzumā nāks klajā ar risinājumu šai acīmredzamajai problēmai.”

Jāatzīmē, ka Latvijai pieejamo Kohēzijas politikas finansējumu nākošajam 2014.-2020. g. periodam ietekmēs arī ekonomikas izaugsme nākošajā gadā. Šobrīd jaunākās, 10. novembrī EK publicētās (rudens) makroekonomiskās prognozes, kas Latvijai attiecībā uz 2011. gadu ir pozitīvākas nekā pavasarī publicētās, tik un tā paredz Latvijai pieejamā Kohēzijas politikas finansējuma samazinājumu nākošajam plānošanas periodam. Saskaņā ar pavasara prognozēm Kohēzijas politikas finansējums Latvijai bija par aptuveni 1 miljardu eiro mazāks, savukārt saskaņā ar jaunākajām rudens prognozēm – par aptuveni 600 miljoniem eiro mazāks kā esošajā periodā.

Tomēr finanšu ministrs akcentē, ka šīs prognozes ir mainīgas, EK atjaunotās makroekonomisko rādītāju  prognozes nākošā gada pavasarī atkal varētu ietekmēt pieejamā finansējuma apjoma aprēķinus nākošajam plānošanas periodam. „Tāpēc Latvijai ir neatslābstoši jāturpina darbs, lai panāktu šobrīd noteikto griestu atcelšanu,”pauž A.Vilks.

Kā zināms, sarunas par ES daudzgadu budžetu 2014. – 2020. g. notiks visu 2012. gadu, bet galīgo vienošanos ES Padomei, saņemot Eiropas Parlamenta piekrišanu, plānots panākt 2012. gada beigās vai 2013. gada sākumā.