Briseles koridoros lemj par mums

EK piedāvātajos KLP reformas priekšlikumos vairākas jomas, kuras nepieciešams būtiski vienkāršot

20. martā Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē, kurā apsprieda jautājumus par ES Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) vienkāršošanu pēc 2013. gada, zemkopības ministre Laimdota Straujuma pauda Latvijas nostāju, ka Eiropas Komisijas (EK) piedāvātajos KLP reformas priekšlikumos ir vairākas jomas, kuras nepieciešams būtiski vienkāršot, informēja ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece.

Zemkopības ministre uzsvēra, ka tiešo maksājumu sistēmai pēc 2013. gada ir jābūt vienkāršai un saprotamai lauksaimniekiem. Nedrīkst pieļaut, ka tiešo maksājumu sadalīšana vairākās komponentēs novestu pie nepārskatāmības un sarežģītības. Tāpat Latvija uzskata, ka arī lauku attīstības politikā pēc 2013. gada ir nepieciešama būtiska vienkāršošana, lai ES finansējums nonāktu lauksaimnieku rīcībā attiecīgo mēŗku sasniegšanai pēc iespējas vienkāršākā veidā, izslēdzot pārlieku lielu birokrātiju.

„Mūsuprāt, tiešo maksājumu sistēma, kādu to šobrīd piedāvā Eiropas Komisija, būs lauksaimniekiem kā atbalsta saņēmējiem grūti izprotama un nepārskatāma, kas varētu paaugstināt kļūdu skaitu atbalsta iesniegumos un rezultātā novedīs pie atbalsta samazinājuma. Šāda sistēma būs sarežģīti administrējama un prasīs arī papildus izdevumus pašreizējās sistēmas pārveidošanai un pielāgošanai jaunajām prasībām. Varētu pieaugt administratīvo pārbaužu un kontroļu uz vietas skaits, kas savukārt radīs papildus administratīvo slogu arī lauksaimniekiem. Kopējā lauksaimniecības politika ir jāpadara vienkāršāka ne tikai Eiropas Komisijai, bet arī Eiropas Savienības dalībvalstīm,” norāda zemkopības ministre Laimdota Straujuma.

Latvija uzskata, ka tā saucamās „zaļās” vai ekoloģiskās komponentes ieviešana tiešo maksājumu sistēmā ievērojami sarežģīs situāciju. Šīs komponentes administratīvais slogs galvenokārt gulsies uz ražojošo lauksaimnieku pleciem, kuri, lai saņemtu maksājumu, būs spiesti atteikties no lauksaimnieciskās ražošanas daļā aramzemes, lai ražošanas vietā pildītu kādus ar vidi saistītus pasākumus. Tādējādi tiks zaudēta daļa ienākumu, ko diezvai pilnībā kompensēs šai komponentei atvēlētie līdzekļi, īpaši tajās valstīs, kur maksājums uz hektāru ir ievērojami zemāks par ES vidējo. Pie tam līdz ar „zaļās” komponentes ieviešanu pieaugs administratīvais slogs dalībvalstu administrācijām, kam nāksies veikt papildus pārbaudes uz vietas, lai pārliecinātos vai un kā šīs prasības tiek ievērotas. Latvija aktīvi iesaistīsies diskusijās un sadarbībā ar citam ES dalībvalstīm, tajā skaitā Vāciju, Franciju, Igauniju, Lietuvu un citām, sniedzot konkrētus priekšlikumus par nepieciešamajām izmaiņām regulās.