Briseles koridoros lemj par mums

Latvijas lauksaimnieku organizāciju pārstāvji gūst panākumus sarunās ar Eiropas Parlamenta deputātiem

Marta nogalē Latvijas lauksaimnieku organizāciju pārstāvji Maira Dzelzkalēja (Zemnieku saeima), Uldis Krievārs (Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija) un Armands Krauze (Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome) kopīgi ar kolēģiem no Lietuvas un Igaunijas Briselē tikās ar vairākiem nozīmīgiem lēmumu pieņēmējiem lauksaimniecības politikā – Eiropas Parlamenta (EP) deputātiem no Bulgārijas, Rumānijas un Vācijas. Tikšanās mērķis bija skaidrot Baltijas valstu pozīciju par Kopējo Lauksaimniecības politiku nākamajam plānošanas periodam. Vienlaikus Latvijas lauksaimnieku organizāciju pārstāvjiem arī bija iespēja piedalīties un uzrunāt 5. Lauksaimniecības nākotnes foruma (5th Forum for the Future of Agriculture) dalībniekus.

Kā norāda lauksaimnieku organizāciju pārstāvji, kopumā vizīte Briselē vērtējama kā veiksmīga, jo tikšanās dalībniekus izdevies pārliecināt par Baltijas valstu netaisnīgo situāciju tiešmaksājumu saņemšanā.

Briselē lauksaimnieki tikās ar EP deputātiem Marianu Žanu Marinesku (Marian-Jean Marinescu), Britu Reimersu (Britta Reimers), Ivailo Kalfinu (Ivaylo Kalfin) un Peteru Jāru (Peter Jahr).

Vislielāko izpratni lauksaimnieki saņēma no Bulgārijas EP deputāta I.Kalfina, kas skaidrojams ar līdzīgo situāciju lauksaimniecībā un vēsturisko mantojumu. Lai arī EP deputāts M.Ž. Marinesku nāk no postsociālisma valsts Rumānijas, viņa nostāju par labu Austrumeiropas lauksaimnieku pozīcijām apgrūtina tas, ka viņš ieņem augstu amatu Eiropas Tautas partijas politiskajā grupā, un ir atbildīgs par visas grupas kopīgā viedokļa formulēšanu, kas neizbēgami nozīmē dažādus kompromisus.

Atbalstu un izpratni lauksaimnieki guva arī no Vācijas EP deputātiem P. Jāra un B.Reimersas. B.Reimersai būtiska bija Baltijas valstu nostāja zaļās komponentes jautājumos, un viņa pauda atbalstu tiešmaksājumu paaugstināšanai Baltijai, pamatojot to ar vienoto tirgu, kurā nedrīkst būt tik krasas maksājumu atšķirības. Deputāte arī norādīja uz pieaugošo problēmu visā Eiropā, kas saistīta ar zemes izpirkšanu un nonākšanu dažādu privāto investīciju fondu īpašumā – pēc viņas domām, šis jautājums steidzami diskutējams arī EP, iespējams, ES likumdošanā nostiprinot ierobežojumus lauksaimniecības zemju iegādei.

5. Lauksaimniecības nākotnes foruma galvenās tēmas bija ilgtspējīga lauksaimniecība, inovācijas ES lauksaimniecībā un vidē, izaicinājumi, kas saistīti ar lauksaimniecības produktivitātes un vides aizsardzības sabalansēšanu, kā arī kopējās lauksaimniecības politikas reforma. Runātāju vidū bija tādas nozīmīgas Eiropas lauksaimniecības amatpersonas kā ES lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs Dačans Čološs (Dacian Cioloş), Īrijas lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas ministrs Saimons Kovenijs (Simon Coveney), EP Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas priekšsēdētāju Paolo de Kastro ( Paolo de Castro ), un citi.

Foruma gaitā LLKA valdes loceklim U.Krievāram bija iespēja uzdot jautājumu komisāram Čološam. U.Krievārs norādīja: „Gaidāmā KLP reforma neapšaubāmi ir liels izaicinājums un mēs pilnībā piekrītam, ka tas ir sarežģīts un politiski grūti risināms jautājums. Šodien mēs redzējām iespaidīgu Brazīlijas pārstāvja prezentāciju par šīs valsts veiksmes stāstu lauksaimniecības attīstībā, kurš balstīts zinātnē un inovācijās. Tāpat es pilnībā piekrītu Īrijas lauksaimniecības ministra sacītajam par Eiropas pozīcijām kopējā pasaules pārtikas tirgū un nepieciešamību būt pašpietiekamai. Šajā kontekstā, es vaicāju, vai ir pieņemami, ka piedāvātajā zaļās komponentes politikā lauksaimniecības zemēm tiktu atņemti 7%, tādā veidā samazinot lauksaimnieku konkurētspēju? Vai 54% tiešo maksājumu līmenis ir labs piedāvājums konkurētspējai?” Uz to komisārs Čološs norādīja, ka neuzskata, ka zaļās komponentes ieviešana ietekmēs produkcijas ražošanas apjomus, bet gan palīdzēs efektīvāk saimniekot, palīdzot diversificēt saimniekošanu, un daudzās valstīs par to nebūtu jāuztraucas, jo tajās pietiekami lielas platības jau šobrīd ir atstātas atmatā. Diemžēl par taisnīgiem tiešajiem maksājumiem komisārs tiešu atbildi nesniedza.

5. Lauksaimniecības nākotnes forums pulcēja vairāk nekā 1300 lauksaimnieku organizāciju pārstāvjus no visas pasaules.