Briseles koridoros lemj par mums

Eiropas Komisijai nav pamata sodīt Latviju par dējējvistu turēšanas labturības prasību neievērošanu

2012. gada 1. janvārī stājās spēkā Eiropas Padomes 1999. gada 19. jūlija Direktīva 1999/74/EK, ar ko paredz minimālos standartus dējējvistu aizsardzībai, 5. panta 2. punkta prasības, kas nosaka minimālos standartus dējējvistu aizsardzībai un paredz aizliegumu turēt vistas nemodernizētajos sprostos, informēja ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece.

Vairākām dalībvalstīm, tostarp Polijai, Grieķijai un Itālijai bija problēmas ar direktīvas prasību ieviešanu, tāpēc tika lūgts pārejas perioda pagarinājums. Tā kā šādam pagarinājumam nebija juridiska pamata, 2011. gada novembrī Eiropas Savienības lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē tika pieņemta mutiska vienošanās, ka uzņēmumi, kas sākuši modernizāciju, bet vēl to nav pabeiguši, var saņemt pagarinājumu vistu turēšanai nemodernizētajos būros (lai tās nebūtu jāizkauj) līdz 2012. gada 1. jūlijam ar nosacījumu, ka olas, kas iegūtas no vistām, kas turētas nemodernizētajos sprostos, drīkst izmantot tikai pārstrādei.

Pamatojoties uz Eiropas Komisijas (EK) piedāvāto kompromisa variantu, viens Latvijas olu ražošanas uzņēmums lūdza atļauju pabeigt novietnē esošo vistu dēšanas ciklus 2012. gada martā un aprīlī un pēc vistu izvešanas pabeigt modernizāciju  līdz 2012. gada 1. jūlijam. Pārējos Latvijas uzņēmumos dējējvistas tiek turētas atbilstoši direktīvas prasībām par minimālajiem standartiem dējējvistu aizsardzībai.

Neskatoties uz vienošanos, EK tomēr sāka pārkāpumu procedūras lietu par to, ka Latvija nav izpildījusi savas saistības minimālo standartu dējējvistu aizsardzībai nodrošināšanā, ko prasa augstāk minētā direktīva. Pamatojoties uz sākto pārkāpuma procedūras lietu, Latvijas uzņēmums, kas neatbilda šīm prasībām, sāka  agrāku neatbilstoši spēkā esošajām dējējvistu labturības prasībām turēto dējējvistu izkaušanu. Vistu izvešana no mītnēm tika veikta līdz 2012. gada 31. martam un līdz ar to  Latvija ir izpildījusi saistības, ko prasa direktīva. Savukārt EK no Zemkopības ministrijas ir saņēmusi informāciju, ka visi Latvijas dējējvistu uzņēmumi atbilst direktīvas prasībām, kā rezultātā pārkāpumu lieta pret Latviju ir apturēta un EK nav pamata sodīt Latviju par dējējvistu turēšanas labturības prasību neievērošanu.