Briseles koridoros lemj par mums

Laimdota Straujuma Briselē panāk Eiropas Parlamenta augsta ranga amatpersonas izpratni un atbalstu taisnīgu tiešo maksājumu ieviešanā

Otrdien, 15. maijā zemkopības ministre Laimdota Straujuma Briselē tikās ar Eiropas Parlamenta Eiropas Tautas partijas grupas priekšsēdētāju Jozefu Daulu, lai skaidrotu Latvijas prasības no 2014. gada ieviest taisnīgākus tiešos maksājumus pamatotību, informēja ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja vietnieks Kaspars Funts . Kā zināms, Tautas partiju grupa Eiropas Parlamentā ir lielākā un ietekmīgākā deputātu frakcija, savukārt Jozefs Dauls ir ietekmīga augsta ranga amatpersona Eiropas politikā.

„Tikšanās ar Jozefu Daulu notika ļoti pozitīvā gaisotnē, Jozefs Dauls pauda izpratni par situāciju Latvijā, kur lauksaimnieki saņem viszemākos tiešos maksājumus Eiropas Savienībā. Jozefs Dauls apliecināja, ka ir gatavs aizstāvēt Latvijas un pārējo Baltijas valstu lauksaimnieku intereses un piekrita Latvijas viedoklim, ka tik netaisnīga tiešo maksājumu sadales sistēma nedrīkst turpināties. Arī turpmāk nodrošināšu Latvijas Ministru prezidentu, finanšu ministru, Saeimas un Eiropas Parlamenta deputātus ar visu nepieciešamo informāciju par līdzšinējo netaisnīgo tiešo maksājumu sistēmu un pamatojumu to mainīt ar mērķi beidzot nodrošināt visu dalībvalstu lauksaimniekiem līdzvērtīgus konkurences apstākļus, lai mūsu politiķi varētu situāciju skaidrot tālāk citu Eiropas Savienības dalībvalstu politķiem,” pēc tikšanās ar Jozefu Daulu sacīja zemkopības ministre Laimdota Straujuma.

Savukārt Briselē notikušajā Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē jautājumā par nākotnes tiešo maksājumu sistēmu un tā saucamās obligātās „z aļās komponentes” vai ar klimatu un dažādu vides prasību ievērošanu zemkopības ministre Laimdota Straujuma norādīja, ka nepieciešams nodrošināt iespēju dalībvalstīm no plaša lauksaimniecības prakšu saraksta izvēlēties tām aktuālākos un konkrētajā reģionā atbilstošākos pasākumus, kas nodrošina konkrētās valsts vides problēmu risināšanu. Pašreizējie Eiropas Komisijas rosinātie „zaļās komponentes” nosacījumi ir nesamērīgi un tos nekādi nevar saukt par videi draudzīgas lauksaimnieciskās prakses izvēli stimulējošiem instrumentiem. Bez tam tie prasītu ievērojamu administratīvo slogu gan lauksaimniekiem, gan dalībvalstu administrējošām institūcijām.

Lai tiešie maksājumi būtu taisnīgi un objektīvi visiem ES lauksaimniekiem, ir jānosaka minimālais tiešo maksājumu līmenis vismaz 80 procentu apmērā (ap 214 eiro par hektāru) no ES vidējā, kas ir jāsaņem ikvienai ES dalībvalstij, sākot jau ar 2014. gadu.