Briseles koridoros lemj par mums

Finansējums lauksaimniecībai un lauku attīstībai nākošajā plānošanas periodā pieaugs par 50%

Saskaņā ar 8. februārī Briselē Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu valdību vadītāju Eiropadomes sēdē pieņemto ES daudzgadu budžetu Latvijas tiešajos maksājumos saņemamais finansējums nākošajā plānošanas periodā no 2014. līdz 2020. gadam palielināsies no 731 miljona līdz 1,717 miljardiem eiro vai par 135 procentiem salīdzinājumā ar pašreizējo plānošanas periodu no 2007. līdz 2013. gadam, skaidro zemkopības ministre Laimdota Straujuma. Savukārt lauksaimniecībā un lauku attīstībā kopumā nākošajā plānošanas periodā finansējums pieaugs par 50 procentiem.

7. un 8. februārī Briselē Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu valdību vadītāji Eiropadomes sēdē diskutēja par ES daudzgadu budžetu nākošajam plānošanas periodā no 2014. līdz 2020. gadam, informēja informēja ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece.

Saskaņā ar 8. februārī Briselē Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu valdību vadītāju Eiropadomes sēdē pieņemto ES daudzgadu budžetu Latvijas tiešajos maksājumos saņemamais finansējums nākošajā plānošanas periodā no 2014. līdz 2020. gadam palielināsies no 731 miljona līdz 1,717 miljardiem eiro vai par 135 procentiem salīdzinājumā ar pašreizējo plānošanas periodu no 2007. līdz 2013. gadam, skaidro zemkopības ministre Laimdota Straujuma. Savukārt lauksaimniecībā un lauku attīstībā kopumā nākošajā plānošanas periodā finansējums pieaugs par 50 procentiem.

„Lai gan rezultāts, kādu sasniedzām Eiropas Savienības daudzgadu budžeta nākamajā posmā, nebija tieši tāds, kādu izvirzījām, kopumā situācijā, kad Eiropas Savienības budžets lauksaimniecībai un lauku attīstībai 2014. līdz 2020. gadam tika samazināts par 17 procentiem, Latvija ir panākusi 50 procentu pieaugumu lauksaimniecībai un lauku attīstībai. Turklāt mums ir straujākais tiešo maksājumu pieaugums visā Eiropas Savienībā un jau 2019. gadā mēs sasniegsim ne vien Baltijas, bet arī nākamās valsts – Rumānijas – līmeni. Kaut arī tiešo maksājumu līmenis Latvijas lauksaimniekiem pieaugs pakāpeniski, situācijā, ja Eiropas Savienības daudzgadu budžets netiktu pieņemts, nekas nemainītos un lauksaimnieki nākamajos gados turpinātu saņemt tiešos maksājumus 2013. gada līmenī, kas ir 95 eiro par hektāru,” uzsver zemkopības ministre Laimdota Straujuma.

Papildu tam, ka Latvijai pienākošo tiešo maksājumu apjoms pieaugs, līdz, sākot ar 2019. gadu, sasniegs 196 eiro par hektāru, Latvija varēs lemt un izmantot paredzēto iespēju līdz 25 procentiem no lauku attīstībai paredzētajiem līdzekļiem novirzīt tiešajiem maksājumiem, kas nozīmē, ka tiešo maksājumu apjoms pieaugs vēl straujāk.

Tiešo maksājumu apjoma pieaugums Latvijas lauksaimniekiem: