Briseles koridoros lemj par mums

ES dalībvalstis panākušas vienošanos par KLP reformu nākamajā plānošanas periodā no 2014. līdz 2020. gadam

„ Šis ir līdzsvarots lēmums. Tas ir labs pamats, kurā ir ņemti vērā vairāki Latvijai ļoti nozīmīgi jautājumi. Kopumā Latvija no šā piedāvājuma ir ieguvēja. Jaunā Kopējās lauksaimniecības politika ir kompromiss, tā piedāvā daudz labu iespēju Latvijas lauksaimniecības attīstībai, tajā skaitā iespēju arī turpmāk izmaksāt lauksaimniekiem papildu valsts tiešos maksājumus,” uzsver zemkopības ministre Laimdota Straujuma.

Naktī no 19. uz 20. martu Briselē Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis panākušas vienošanos par Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformu nākamajā plānošanas periodā no 2014. līdz 2020. gadam, informēja ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece. Jau ziņots, ka no 18. līdz 20. martam Briselē notika ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksme, kurā zemkopības ministre Laimdota Straujuma aizstāvēja Latvijas lauksaimnieku intereses.

„ Šis ir līdzsvarots lēmums. Tas ir labs pamats, kurā ir ņemti vērā vairāki Latvijai ļoti nozīmīgi jautājumi. Kopumā Latvija no šā piedāvājuma ir ieguvēja. Jaunā Kopējās lauksaimniecības politika ir kompromiss, tā piedāvā daudz labu iespēju Latvijas lauksaimniecības attīstībai, tajā skaitā iespēju arī turpmāk izmaksāt lauksaimniekiem papildu valsts tiešos maksājumus,” uzsver zemkopības ministre Laimdota Straujuma.

Salīdzinot ar Eiropas Komisijas sākotnējo priekšlikumu, Latvijas galvenie ieguvumi, kurus Īrijas prezidentūra pēdējās divās dienās iekļāva gala kompromisā par KLP, pateicoties ilgstošam Latvijas darbam, ir:

- daudz plašākas iespējas izvēlēties tiešo maksājumu modeļus, tajā skaitā turpināt vienoto platības maksājumu, papildu valsts tiešos maksājumus vai ieviešot dažādus vienotā maksājuma shēmas variantus;

- lielākas iespējas dalībvalstij izvēlēties maksāt ar ražošanu saistītu atbalstu (12 procentus no tiešo maksājumu aploksnes apjoma līdzšinējo 3,5 procentu vietā);

- lauksaimniekiem, ievērojot Latvijas vides un lauksaimniecības īpatnības, būs daudz elastīgāka pieeja „zaļajai komponentei”, jo īpaši attiecībā uz mežu un lauksaimniecības zemju mijiedarbību un ekoloģiskā fokusa platībām;

- Latvija jau no 2015. vai pat no 2014. gada varēs savā Lauku attīstības programmā ieviest jauno mazāk labvēlīgo apvidu (MLA) atbalsta sistēmu, kurai, salīdzinot ar pašreizējo, galvenā priekšrocība būs jauno MLA kritēriju balstīšana uz objektīviem klimata rādītājiem;

- lauku attīstībā ir paredzēti vairāki labvēlīgi risinājumi, piemēram, attiecībā uz atbalsta intensitātēm.

„Taču šis vēl nav gala lēmums, tāpēc mums tagad ir jāveic aktīvs darbs, lai Eiropas Parlamentā, jo īpaši Lauksaimniecības komitejā, izprastu Latvijas nostāju un trialogā starp Eiropadomi, Eiropas Parlamentu un Eiropas Komisiju tiktu saglabāts pareizais līdzsvars Kopējās lauksaimniecības politikas reformas nosacījumiem. Cerams, ka jūnijā šis process noslēgsies ar sarunu skaidru iznākumu, kam sekos konkrētie tiesību akti, lai pēc tam diskusijās ar lauksaimnieku organizācijām Zemkopības ministrija savlaikus varētu pieņemt lēmumus par Kopējās lauksaimniecības politikas reformas ieviešanas Latvijai piemērotākajiem veidiem,” paskaidro zemkopības ministre Laimdota Straujuma.