Briseles koridoros lemj par mums

Komisija no dalībvalstīm atgūs KLP izdevumus 180 miljonu eiro apmērā

Eiropas Komisija saskaņā ar tā saucamo grāmatojumu noskaidrošanas procedūru 13. augustā dalībvalstīm pieprasa atmaksāt neatbilstīgi iztērētos līdzekļus kopumā 180 miljonu eiro apmērā, kas tām bija piešķirti no ES lauksaimniecības politikas fondiem, informēja Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļas pārstāvji. Tomēr, tā kā dalībvalstis jau ir atmaksājušas daļu no šīs summas, pieņemtā lēmuma finansiālā ietekme aptvers aptuveni 169 miljonus eiro. Šī summa jāatmaksā ES budžetā tādēļ, ka netika ievēroti ES noteikumi vai arī tika īstenotas neatbilstošas lauksaimniecības izdevumu kontroles procedūras. Dalībvalstis ir atbildīgas par maksājumu veikšanu un izdevumu pārbaudīšanu saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP), un Komisijai ir jānodrošina, ka dalībvalstis šos līdzekļus izlieto pareizi.

Galvenās finanšu korekcijas

Saskaņā ar jaunāko lēmumu līdzekļi tiks atgūti no 15 dalībvalstīm: Beļģijas, Dānijas, Vācijas, Īrijas, Grieķijas, Spānijas, Francijas, Itālijas, Latvijas, Luksemburgas, Ungārijas, Polijas, Slovēnijas, Somijas un Apvienotās Karalistes. Nozīmīgākās valstu individuālās korekcijas ir šādas:

• 40,4 miljoni eiro Apvienotajai Karalistei par nepilnībām Zemes gabalu identifikācijas sistēmā/Ģeogrāfiskās informācijas sistēmā (ZGIS-ĢIS), pārbaudēs uz vietas un maksājumos un sankcijās Skotijā;

• 39,2 miljoni eiro (finansiālā ietekme - 30,4 miljoni eiro) Polijai par nepilnībām ZGIS-ĢIS, administratīvajās kontrolpārbaudēs, maksājumos, sankciju piemērošanā, summu atgūšanā ar atpakaļejošu datumu un novēlotās pārbaudēs uz vietas;

• 18,6 miljoni eiro (finansiālā ietekme - 16,6 miljoni eiro) Apvienotajai Karalistei par trūkumiem maksājumtiesību piešķiršanā;

• 11,5 miljoni eiro Dānijai par trūkumiem ZGIS un pārbaudēs uz vietas.

Vispārīga informācija

Dalībvalstis ir atbildīgas par lielākās daļas KLP maksājumu pārvaldīšanu, ko lielākoties veic šo valstu maksājumu aģentūras. Tās arī atbild par kontroļu veikšanu, piemēram, lai pārbaudītu lauksaimnieka iesniegtos tiešo maksājumu pieprasījumus. Komisija ik gadu veic vairāk nekā 100 revīziju, pārbaudot, vai dalībvalstu veiktās kontroles un nepilnību risinājumi ir pietiekami, un tā šos maksājumus var atsaukt, ja revīzijā tiek konstatēts, ka dalībvalsts veiktā pārvaldība un kontrole nav pietiekami laba, lai nodrošinātu ES līdzekļu pareizu izlietojumu.

Lai iegūtu sīkāku informāciju par to, kā darbojas ikgadējā norēķinu sistēma, sk. MEMO/12/109 un faktu lapu "Lauksaimniecības budžeta saprātīga pārvaldība", kas pieejama tiešsaistē: http://ec.europa.eu/agriculture/fin/clearance/factsheet_en.pdf.

Pievienotajās tabulās (I un II pielikums) sniegts korekciju sīkāks apraksts, sagrupējot tās pa dalībvalstīm un nozarēm.