Briseles koridoros lemj par mums

ZM plāno tikties ar EK pārstāvjiem saistībā ar nepilnībām lauku mēslošanā

Zemkopības ministrijas pārstāvji plāno tikties ar Eiropas Komisijas (EK) pārstāvjiem, lai diskutētu par jautājumiem saistībā ar Briseles norādījumiem par nepilnībām lauku mēslošanā, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja ministrijā.

Kā "Nozare.lv" skaidroja ZM pārstāvji, ministrija patlaban strādā pie priekšlikumiem normatīvo aktu papildināšanai. Grozījumi attieksies uz "Noteikumiem par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskas darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem" un noteikumiem "Īpašās vides prasības piesārņojošo darbību veikšanai dzīvnieku novietnēs".

Grozījumi tiks izstrādāti līdz šā gada decembrim, bet par atsevišķiem jautājumiem - līdz 2014. gada martam. Sagatavotie grozījumi tiks nosūtīti izvērtēšanai gan EK, gan arī lauksaimnieku nevalstiskajām organizācijām.

Kā ziņots, EK pret Latviju ierosinājusi pārkāpuma procedūru par to, ka zemnieki uz laukiem kaisa pārāk daudz minerālmēslu, ilgi glabā kūtsmēslus uz lauka un izbūvējuši pārāk maz mēslu krātuvju.

Kā "Nozare.lv" norādīja EK pārstāvniecības Latvijā pārstāvis Kaspars Kreics, kopumā tiek apstrīdēti Latvijas likumi un lauksaimniecības prakse saistībā ar to neatbilstību prasībām šādos punktos: laikposmi, kad dažu veidu mēslojuma iestrādāšana zemē ir aizliegta vai nepiemērota, kūtsmēslu krātuvju ietilpība un uzbūve, ierobežojumi mēslojuma iestrādāšanai zemē, iestrādāto kūtsmēslu daudzuma ierobežojums līdz 170 kilogramiem uz vienu hektāru gadā, kā arī nosacījumi mēslojuma iestrādāšanai zemē stāvās nogāzēs.

"EK 21. jūnijā nosūtīja Latvijai oficiālu brīdinājuma vēstuli, uz kuru Latvija atbildēja 20. augustā. Latvijas atbildi pašlaik izvērtē, tādēļ šajā posmā nevaram pateikt, kāds būs nākamais solis," norādīja EK pārstāvis.

Procedūra paredz, ka tad, ja EK nepiekrīt dalībvalsts nostājai, kas pausta atbildē uz oficiālo brīdinājuma vēstuli, Komisija pieņem argumentētu atzinumu, dodot dalībvalstij divus mēnešus prasību izpildei, pirms iesniedz prasību tiesā.

Ierobežojumus mēslošanai nosaka ES Nitrātu direktīva, kas gādā, lai pārāk liels slāpekļa daudzums, ko augi nespēj uzņemt, neaizplūstu ūdenstilpēs, gruntsūdeņos un neietekmētu Baltijas jūras tīrību un cilvēka veselību. Arī pret septiņām citām ES valstīm jau ir sākta pārkāpumu procedūra par Nitrātu direktīvas prasību neievērošanu.