Otrdienas, 24. septembra, vakarā panākta vienošanās par Eiropas Savienības (ES) dāsnās lauksaimniecības subsīdiju programmas vērienīgo reformu, kuru bija aizkavējušas likumdevēju prasības pēc vēl plašākām izmaiņām.

Programmas reforma, par kuru jūnijā vienojās ES dalībvalstis, salīdzinājumā ar lielajām saimniecībām sniedz lielāku atbalstu jaunajiem zemkopjiem un sīksaimniekiem.

Eiropas Parlamenta (EP) locekļi bija pieprasījuši vēl plašākas izmaiņas un bija draudējuši aizkavēt šīs reformas apstiprināšanu pēc Eiropas Komisijas (EK) noteiktā 30. septembra gala termiņa. Savukārt EK bija draudējusi bez vienošanās samazināt finansējumu zemniekiem.

Tomēr likumdevējiem beigās tikusi piedāvāta neliela piekāpšanās attiecībā uz nabadzīgo zemnieku finansēšanu.

ES lauksaimniecības komisārs Dačans Čološs norādīja, ka viņš ir "iepriecināts ar šo vienošanos," kas bloka Kopīgajai lauksaimniecības politikai (KPL) sniedz "jaunu virzienu".

KPL veido aptuveni 38% no ES budžeta un nacionālās intereses ilgstoši ir aizturējušas reformas.

Galvenie problēmu jautājumi bijuši par to, kā reformas ietekmēs lielos zemniekus, likumdevējiem aicinot vairāk lauksaimniecības subsīdijas piešķirt mazajiem zemniekiem un ministriem uzskatot, ka reformas jau bijušas pietiekami plašas.

KPL reformu paredzēts ieviest no 2014. gada, daļai lielāko jauninājumu spēkā stājoties pakāpeniski.

Saskaņā ar pašreizējiem nosacījumiem 80% KLP maksājumu saņem 20% saimniecību, kuru ražošana ir visintensīvākā, jo vairākas dalībvalstis joprojām subsīdijas saista ar produkcijas lielumu.

Taču saskaņā ar sākotnējo vienošanos dalībvalstīm līdz 2019. gadam būs jāpanāk, lai katrs zemkopis subsīdijās saņemtu vismaz 60% no nacionālā vai reģionālā vidējā maksājuma līmeņa uz hektāru.

Tajā pašā laikā intensīvās ražošanas saimniecību saņemto subsīdiju samazinājums nedrīkst pārsniegt 30%.

Kā ziņots, nākamajā plānošanas periodā Latvija lauksaimniecībai un lauku attīstībai saņems apmēram 2,7 miljardus eiro. Iepriekšējā plānošanas periodā laikā no 2007. līdz 2013. gadam Latvijai bija pieejami 1,79 miljardi eiro, līdz ar to plānotais atbalsta pieaugums būs par 50%.

Latvija nepārdalīs par labu tiešo maksājumu palielināšanai Briseles akceptētos 25% no nākamajā plānošanas periodā lauku attīstībai kopumā atvēlētajiem līdzekļiem. Pretējā gadījumā atbalstu varētu garantēti saņemt arī lauksaimniecības produkciju neražojošie lauksaimnieki. Latvija, gluži pretēji, nolēmusi 5,17% pārdalīt no tiešmaksājumiem uz lauku attīstības programmām.

Kā aģentūru LETA informēja EP Informācijas biroja pārstāve Marta Rībele, vakarnakt panākto vienošanos apstiprinās EP Lauksaimniecības komiteja, pēc tam sarunu rezultāti vēl jāapstiprina arī EP balsojumā, kas varētu notikt novembrī.

ES vienojas par lauksaimniecības subsīdiju programmas reformu

Paroles atgadināšana