Briseles koridoros lemj par mums

Zemkopības ministre: panāktas Latvijas zivsaimniekiem labvēlīgas nozvejas kvotas 2014. gadā

Ceturtdien, 17. oktobrī, ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes (LZMP)sēdē Luksemburgā apstiprinātas nozvejas kvotas Baltijas jūrā 2014. gadā, informēja ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece. „Esmu gandarīta, ka Baltijas jūras reģiona valstis sarežģītās, bet konstruktīvās sarunās spēja vienoties par kompromisu,” uzrunā ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdes dalībniekiem sacīja zemkopības ministre Laimdota Straujuma.

„Mums izdevās vienoties par Latvijas zivsaimniecības nozares interesēm atbilstošām nozvejas kvotām. Kopumā nozvejas kvotas 2014. gadā, salīdzinot ar 2013. gadu, ir palielinājušās vai saglabājušās nemainīgas. Samazinājums ir brētliņas kvotai, bet tas saistīts ar zvejas radītās mirstības mērķlieluma pārrēķinu, kuru veikusi Starptautiskā jūras pētniecības padome. Tas bija nepieciešams, lai līdz 2015. gadam zivju krājumiem Baltijas jūrā spētu nodrošināt maksimālas ilgtspējīgas nozvejas apjomus. Tomēr vēlos uzsvērt, ka arī šajā gadījumā Latvija irsekmīgi aizstāvējusi savas intereses par pakāpeniskumu virzībā uz jaunā mērķa sasniegšanu, panākot ievērojami mazāku brētliņas kvotas samazinājumu par Eiropas Komisijas piedāvāto,” atzina zemkopības ministre.

Saskaņā ar ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes 17. oktobra lēmumu, Latvijas zvejniekus interesējošiem zivju krājumiem noteiktas šādas nozvejas kvotas:

- reņģu nozvejas kvotai Baltijas jūras centrālajā daļā būs 25% palielinājums. Sākotnēji EK piedāvāja 59% palielinājumu, taču šo priekšlikumu Baltijas jūras piekrastes ES dalībvalstis neatbalstīja, lai izvairītos no iespējamām negatīvām sekām, ja nākotnē atkal sekotu straujš kvotas samazinājums;

- reņģu nozvejas kvotai Rīgas jūras līcī, salīdzinot ar 2013. gadu,būs 0,4% palielinājums;

- brētliņu zvejas iespējas samazinātas par 4 procentiem. EK priekšlikumā tika paredzēts 11% samazinājums;

- lašu nozvejas kvotai Baltijas jūrā būs neliels, t.i., 2% samazinājums saskaņā ar LZMP lēmumu;

- mencu zvejas iespējas Baltijas jūras rietumu daļā samazinātas par 15%, taču Latvijai nozīmīgā austrumu krājuma mencas zvejas iespējas palielinātas par 7% – vēl lielāku palielinājumu, kas bija pieļaujams saskaņā ar zinātnieku atzinumu, ierobežo mencu pārvaldības plāna nosacījumi;

- zvejas dienu skaitu mencu zvejā Baltijas jūrā, saskaņā ar mencu pārvaldības plāna nosacījumiem, tiks samazināts par 10%, t.i., līdz 146 dienām Baltijas jūras austrumu daļā vai 147 dienām Baltijas jūras rietumu daļā. Tomēr 15% līmenī tiek saglabāta elastība zvejas dienu nodošanai starp zvejas kuģiem, kas ir nepieciešama gadījumos, ja kādam pietrūkst zvejas dienas, bet cits tās neizmanto līdz noteiktajam limitam. EKsākotnēji piedāvāja tikai 10% elastību.

Lēmums par kvotām pieņemts, balstoties uz Baltijas jūras reģiona sadarbības foruma BALTFISH priekšlikumu. No 2013. gada vidus BALTFISH prezidējošā valsts ir Latvija un pēc tam, kad šī gada augustā EK publicēja savu priekšlikumu 2014. gada nozvejas kvotām Baltijas jūrā, Latvija vadīja kopējā BALTFISH priekšlikuma izstrādi.