Briseles koridoros lemj par mums

ES finansējums zivsaimniecībai Latvijā provizoriski būs aptuveni 125 miljoni eiro

Zivsaimniecības nozarē Latvijai 2014.-2020.gada plānošanas periodā provizoriski no Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) būs pieejami aptuveni 125 miljoni eiro (87,85 miljoni latu), aģentūru LETA informēja Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Kārlis Šadurskis (V).

Šāds finansējuma apjoms ir līdzvērtīgs iepriekšējam 2007.-2013.gada plānošanas periodam.

Trešdien, 23. oktobrī,  Eiropas Parlamenta (EP) deputāti plenārsesijā Strasbūrā lēma par EP un padomes regulu par EJZF.

"Zivsaimniecība tradicionāli ir bijusi viena no nozīmīgākajām Latvijas jūras piekrastes saimnieciskās darbības jomām. Tās loma ir svarīga ne tikai piekrastes reģionu ekonomiskajā aspektā un iedzīvotāju nodarbinātībā, bet tai ir arī latviskās dzīves telpas un kultūras nozīme," uzsvēra Šadurskis.

Latvijas zivsaimniecības nozarei Eiropas Kopējā zivsaimniecības politika periodam no 2014.-2020. gadam un pieejamais Eiropas Savienības (ES) finansējums nodrošinās stabilitāti, modernizācijas iespējas, kas orientētas uz darbības izmaksu samazināšanu un nozares finanšu stabilitāti.

Šadurskis uzskata, ka, raugoties no Latvijas nacionālajām un jūras piekrastes iedzīvotāju interesēm, pozitīvi ir jāvērtē arī panāktais EJZF plānotais atbalsts mazu ģimenes zivsaimniecības uzņēmumu saimnieciskās darbības atbalstam.

"Uzskatu, ka šāds risinājums līdzsvaros stabilitātes un attīstības iespējas gan lielākiem zivsaimniecības uzņēmumiem, gan maziem ģimenes uzņēmumiem, kuru rīcībā nereti ir viena zvejas laiva. Tas ir nozīmīgs atbalsta punkts, lai latviskās jūras piekrastes iedzīvotājiem būtu darbs un ienākumi, kas veicinās seno piekrastes tradīciju pārmantojamību un piekrastes reģionu dzīvotspēju ilgtermiņā," sacīja deputāts.

Jaunajā plānošanas periodā EJZF aizstās līdzšinējo Eiropas Zivsaimniecības fondu. EJZF galvenie uzdevumi ir pārdomāta, videi nekaitīga zvejniecība un akvakultūra, ilgtspējīga un iekļaujoša teritoriālā attīstība un integrēta jūrlietu politika.

EJZF stimulēs zvejniekus nodarīt mazāku kaitējumu jūras ekosistēmām, lai pieliktu punktu resursu pārmērīgai izmantošanai un apturētu zivju krājumu noplicināšanos. Šadurskis skaidroja: "Minēto politikas instrumentu gan vairāk var attiecināt uz ES zvejas lielvalstīm Vidusjūras reģionā, daļēji arī Skandināvijas valstīm. Latvijas zivsaimniecību ES kontekstā var vērtēt kā videi saudzīgu un saimniecisku, spējot radīt augstu zivsaimniecības produktu pievienoto vērtību."

Lai palielinātu nozvejoto zivju vērtību un dažādotu saimniecisko darbību, EJZF palīdzēs rast novatoriskus veidus šo mērķu sasniegšanai. Ražotāju organizācijas saņems palīdzību, lai plānotu ražošanu atbilstoši tirgus pieprasījumam un tirgotu produktus, kas apmierinātu patērētāju vēlmes.

ES Integrētās jūrlietu politikas un Kopējās zivsaimniecības politikas ietvaros plānošanas periodā 2014.-2020.gadam EJZF pēc provizoriskiem aprēķiniem būs pieejami seši miljardi eiro, kas veidojas no pieciem miljardiem eiro budžeta dalītajā pārvaldībā un miljarda eiro budžeta tiešajā pārvaldībā.